Pilnveidotas nepilngadīgā pratināšanas īpatnības un citas izmaiņas, kas skar bērnu labākās intereses kriminālprocesā

Pilnveidotas nepilngadīgā pratināšanas īpatnības

Nepilngadīgas personas pratināšana norit saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 152. un 153. panta noteikumiem. Līdz šim KPL 153. pants noteica situācijas, kad nepilngadīgas personas pratināšanu veic ar psihologa starpniecību. Grozot likumu, 153. panta nosacījumi par nepilngadīgas personas pratināšanu ar psihologa starpniecību pārcelti uz 152. pantu, kas regulē nepilngadīgā pratināšanas īpatnības. Savukārt KPL 153. pantā turpmāk ir noteiktas īpaši aizsargājama nepilngadīgā cietušā pratināšanas īpatnības.

Likums precizēts, ņemot vērā bērna labāko interešu principu.

Turpmāk KPL 152. pants “Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības” paredz, ka:

• nepilngadīgā pratināšanas norises gaita vienmēr jāfiksē skaņu un attēlu ierakstā, vairs neparedzot atsauci – “ja tas ir nepilngadīgā labākajās interesēs un ja tas ir vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai”;
• nepilngadīgo var pratināt tikai izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā, – vairs netiek paredzēta iespēja, ka gadījumā, ja izmeklēšanas darbības veicējs nav ieguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā vai ja izmeklēšanas darbības veicējs to uzskata par nepieciešamu, tad procesa virzītājs var pratināt nepilngadīgo pedagoga vai psihologa klātbūtnē;
• procesa virzītājs, ievērojot nepilngadīgā vecumu, briedumu un jebkādas īpašās vajadzības, pratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, procesa virzītājam ir tiesības pieņemt lēmumu nepilngadīgo pratināt šādā – saudzīgākā – veidā.

Savukārt KPL 153. pants “Īpaši aizsargājama nepilngadīgā cietušā pratināšanas īpatnības” ir izteikts jaunā redakcijā.

Turpmāk minētajā pantā noteikts, ka nepilngadīgā pratināšanu izdara ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību, ja viņš atzīta par cietušo:

• no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs;
• no cilvēku tirdzniecības vai no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību.

Kā skaidro Tieslietu ministrija (TM), psihologa starpniecības jēga ir sniegt palīdzību procesa virzītājam, kā arī nodrošināt īpaši aizsargājamam nepilngadīgajam psiholoģisku labklājību, jo psihologs formulē procesa virzītāja uzdotos jautājumus nepilngadīgā vecumam, briedumam  un īpašām vajadzībām atbilstošā veidā, lai tie cietušajam bērnam gan būtu labāk saprotami, gan neradītu tā psihei nelabvēlīgus apstākļus.

“Līdz ar to šādos gadījumos psihologs ir svarīgs procesa virzītāja atbalsts pēc iespējas precīzākas informācijas noskaidrošanā, kā arī saudzīgākas procesuālas kārtības nodrošināšanā,” uzsver TM.

Vienlaikus grozījumi KPL nosaka divus izņēmumus, kad īpaši aizsargājamo nepilngadīgo var nopratināt izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar īpaši aizsargājamo nepilngadīgo kriminālprocesa laikā:

• pratināšanu nav iespējams izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību un ir nepieciešams nekavējoties noskaidrot un aizturēt noziedzīga nodarījuma izdarītāju (piemēram, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts naktī vai brīvdienā, kad objektīvi nav iespējamas nodrošināt psihologa dalību, lai pratināšanu varētu veikt ar tā starpniecību atbilstoši pielāgotā telpā, un no cietušā pēc iespējas ātrāk ir nepieciešamas noskaidrot informāciju par noziedzīga nodarījuma izdarītāja identitāti, lai viņu varētu nekavējoties aizturēt);
• pratināšana ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību nav iespējama nepilngadīgā veselības stāvokļa dēļ (piemēram, ja cietušais atrodas slimnīcā un ir nepieciešams noskaidrot informāciju par noziedzīga nodarījuma izdarītāja identitāti, lai viņu varētu nekavējoties aizturēt).

Atteikšanās no drošības līdzekļa – ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē

Ar grozījumiem KPL no likuma tiek izslēgts drošības līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē.

Izmaiņas veiktas, ņemot vērā Valsts kontroles 2022. gadā publiskoto revīzijas ziņojumu “Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu”. Tajā revīzijas iestāde rosināja izvērtēt, vai sociālās korekcijas izglītības iestāde ir labākais risinājums gadījumos, kad nepilngadīgajam tā tiek piemērota kā drošības līdzeklis kriminālprocesa ietvaros.

Līdz šim nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē varēja piemērot divos gadījumos:

• kā drošības līdzekli;
• kā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.

Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē bija personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu varēja piemērot pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja aizdomās turēto vai apsūdzēto nepilngadīgo nebija nepieciešams turēt apcietinājumā, tomēr nebija pietiekamas pārliecības, ka, atrodoties brīvībā, nepilngadīgais izpildīs savus procesuālos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, īslaicīga nepilngadīgā ievietošana šādā iestādē nesasniedz sociālās korekcijas mērķi: “Bērnus ar noziedzīgām nosliecēm ir kaitīgi koncentrēt lielās grupās, jo notiek savstarpēja negatīva ietekmēšana.”

Tāpat anotācijā skaidrots, ka pastāv citi līdzekļi, kurus var piemērot, lai nodrošinātu, ka nepilngadīgā persona pilda savus procesuālos pienākumus un neizdara jaunus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, nodošana policijas uzraudzībā, nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā vai apcietinājums, ja tiek konstatēta nepieciešamība izolēt nepilngadīgo personu no sabiedrības.

Veiktās izmaiņas skar vairākus KPL pantus:

• 243. pantu (“Drošības līdzekļi”);
• 245. pantu (“Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu”);
• 273. pantu (“Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā”);
• 274. pantu (“Apcietinājuma piemērošanas kārtība”);
• 285. pantu (“Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē”);
• 321. pantu (“Iepazīstināšana ar nolēmumu vai kopijas izsniegšana”);
• 321.¹ pantu (“Tiesas nolēmuma pieejamības diena”).

Saistībā ar sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni” konstatētajām problēmām KPL Pārejas noteikumos tika noteikts, ka drošības līdzekli – ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē – nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.

Papildu tiesības nepilngadīgajam, kuram ir tiesības uz aizstāvību, saglabāsies līdz 21 gada vecumam

Ar grozījumiem cita starpā noteikts, ka KPL 60.² pantā paredzētās papildu tiesības nepilngadīgajam, kuram ir tiesības uz aizstāvību, personai saglabājas līdz 21 gada vecumam, ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī viņa bija nepilngadīga (KPL 60.² panta 3.³ daļa).

Papildus pamattiesībām, kas noteiktas minētajā pantā, nepilngadīgajam, kuram ir tiesības uz aizstāvību, ir vēl šādas tiesības:

• piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar pārstāvi;
• piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu;
• tiesības uz īpašiem pasākumiem privātās dzīves aizsardzībai;
• saņemt individuālu novērtējumu;
• tiesības uz brīvības atņemšanai alternatīvu procesuālo piespiedu līdzekļu primāru piemērošanu;
• tiesības uz īpašu apiešanos ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā.

Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo varēs pieprasīt jau izmeklēšanas stadijā

KPL 39. panta pirmās daļas 6.² punkts līdz šim paredzēja prokurora kā procesa virzītāja pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo, kurš apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Taču, kā norādīts likumprojekta anotācijā, bērna labākajās interesēs ir jau kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā (nevis kriminālvajāšanas stadijā) lemt par kriminālprocesa izbeigšanu un materiālu nosūtīšanu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

Lai izmeklētājs objektīvi varētu pieņemt šādu lēmumu, ir svarīgi paredzēt arī viņa tiesības pieprasīt Valsts probācijas dienesta ziņojumu.

Tāpēc KPL 29. panta otrā daļa ir papildināta ar 7. punktu, nosakot, ka turpmāk arī izmeklētajam ir tiesības pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo.

Savukārt kriminālvajāšanas stadijā šāds ziņojums nebūs jāpieprasa, ja to jau iepriekš būs pieprasījis izmeklētājs.