FOTO: Ieva Čīka, LETA.
22. oktobrī stājās spēkā plaši grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuru mērķis ir nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi. Šajā publikācijā sniedzam konspektīvu ieskatu galvenajās izmaiņās.
Veiktās izmaiņas attiecas uz Kriminālprocesa likuma (KPL) 550. pantu (“Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi”) un 570. pantu (“Kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi”).
KPL grozījumu anotācijā paskaidrots: grozījumi maina apelācijas un kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņus no iepriekš paredzētajām 10 dienām uz 10 darba dienām un, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, – no iepriekš paredzētajām 20 dienām uz 20 darba dienām.
Arī KPL 570. panta trešajā daļā veiktās izmaiņas maina termiņu, kurā var pārsūdzēt tiesneša lēmumu, ar ko kasācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, no šobrīd paredzētajām 10 dienām uz 10 darba dienām.
Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo Ģenerālprokuratūras un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka praksē dažkārt svētki un brīvās dienas tik būtiski samazina apelācijas sūdzības, kasācijas sūdzības, protesta vai KPL 570. panta trešajā daļā paredzētās sūdzības iesniegšanas laiku, ka nav iespējams tos kvalitatīvi sagatavot, īpaši apjomīgās lietās.
Ar grozījumiem tiek novērsta procesa dalībnieku nepieciešamība strādāt brīvdienās, lai sagatavotu kvalitatīvu sūdzību vai protestu, teikts anotācijā.
Turpmāk atbilstoši grozījumiem KPL 343. pants nosaka vienotu sūdzību izskatīšanas termiņu – 30 dienas.
Līdz šim KPL 343. pants paredzēja, ka sūdzības, kurām KPL nav paredzēti citi izskatīšanas termiņi, izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un tikai gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildu materiālus vai veikt citus pasākumus, bija pieļaujama sūdzības izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.
Kā norādīts anotācijā, praksē attiecīgā tiesību norma bija neefektīva, jo pārsvarā sūdzības tiek izskatītas 30 dienu laikā, īpaši kriminālprocesos par smagiem un sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem:
“Rezultātā tika gatavots paziņojums sūdzības iesniedzējam, kas radīja papildu slogu sūdzības izskatītājam.”
Ar grozījumiem turpmāk KPL 629. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas sēdei par noziedzīgi iegūtu mantu jānotiek 30 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā.
Līdz šim šādai tiesas sēdei bija jānotiek 10 dienu laikā.
“Kā norādījusi Rīgas apgabaltiesa, iepriekšējais regulējums neatbilda objektīvajai dzīves realitātei un tiesu praksei. Noteiktās 10 dienas bija atbilstošas un samērīgas to ieviešanas brīdī 2005. gadā, jo tolaik procesi bija apkopoti vienā vai dažos sējumos, lietas nebija sarežģītas, nebija daudz iesaistīto personu, līdz ar to objektīvi tiesai bija iespējams 10 dienu laikā izskatīt procesus un pieņemt lēmumu,” norādīts anotācijā.
Savstarpēji saistīti grozījumi veikti arī KPL 421. pantā “Prokurora priekšraksts par sodu”, 528. pantā “Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa” un 634.1 pantā “Mantiska rakstura nolēmuma nodošana izpildei”.
2022. gada 27. oktobrī Krimināllikuma (KL) 70.14 pants “Konfiscējamās mantas aizstāšana” tika papildināts ar 1.1 daļu, kas paredz: “Ja izdarīts šā likuma 262. pantā (“Transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē”) vai 262.1 pantā (“Atteikšanās no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana”) paredzētais noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību.”
Kā skaidrots anotācijā, transportlīdzeklis minētā KL panta izpratnē ir ar noziedzīgu nodarījumu saistītā manta.
Gadījumos, kad tiek noteikta transportlīdzekļa pilnas vai daļējas vērtības piedziņa, līdz šim netika noteikts termiņš piedziņas labprātīgai atlīdzināšanai.
Atbilstoši veiktajām izmaiņām KPL 421. panta piektā daļa ir papildināta ar 5.1 punktu, paredzot, ka priekšraksta par sodu rezolutīvajā daļā jānorāda prokurora lēmums par ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas vērtības piedziņu, nosakot termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas –, un pienākums iesniegt prokuroram dokumentus par mantas vērtības atlīdzināšanu.
Tāpat KPL 528. panta pirmajā daļā attiecīgi paredzēts, ka turpmāk notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda tiesas lēmums par ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas vērtības piedziņu, nosakot termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas –, un pienākums iesniegt tiesai dokumentus par mantas vērtības atlīdzināšanu.
Savukārt KPL 634.1 pantā par mantiska rakstura nolēmuma nodošanu izpildei paredzēts, ka zvērināti tiesu izpildītāji izpilda nolēmumus par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas vērtības piedziņu.
Kā skaidrots anotācijā, veiktās izmaiņas paredz, ka ne tikai nolēmumi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, bet arī nolēmumi par mantas, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, vērtības piedziņu ir nosūtāmi izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Kriminālprocesa likuma 7. panta otrā daļa paredz izņēmuma gadījumus, kuros kriminālprocesu iespējams uzsākt, tikai pamatojoties uz personas, kurai ir nodarīts kaitējums, iesniegumu.
Līdz šim KPL noteica 11 izņēmumus, par kuriem Krimināllikumā paredzēta atbildība:
Stājoties spēkā KPL grozījumiem, pie iepriekšminētajiem izņēmumiem klāt pievienota arī KL 145. panta “Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem” pirmā daļa.
Proti, turpmāk kriminālprocesu par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarītas atriebības, mantkārības vai šantāžas nolūkā, uzsāks, ja tiks saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums.
Tāpat kā iepriekš, kriminālprocesu par nu jau 12 izņēmuma gadījumiem varēs uzsākt arī tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj īstenot savas tiesības.
Līdz šim saskaņā ar KPL 29. panta otrās daļas piekto punktu izmeklētājam kā procesa virzītājam bija tiesības pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus.
Ar grozījumiem šīs izmeklētāja tiesības ir izslēgtas.
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, pārsūdzības kārtība, kurā izmeklētājs var pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus, kavē izmeklēšanu un neatbilst amatā augstāka prokurora funkciju jēgai, kā arī kriminālprocesa mērķim:
“Izmeklētājam ir pienākums pildīt amatā augstāka prokurora norādījumus, paļaujoties uz amatā augstāka prokurora kompetenci. Valsts kontroles lietderības revīzijas “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” īstenošanas gaitā analoģisks regulējums, kurā izmeklētājs varētu pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus, netika konstatēts nevienā citā pasaules valstī.”
Vienlaikus ar grozījumiem KPL 29. panta otrā daļa ir papildināta ar 7. punktu, kas paplašina izmeklētāja tiesības.
Turpmāk arī izmeklētajam ir tiesības pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo.
Līdz šim KPL 37. panta trešās daļas 8. punkts izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram noteica tiesības piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.
KPL grozījumi noteic, ka turpmāk izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības piedalīties jebkurā procesuālajā darbībā, ko izmeklēšanas laikā veic amatpersona, kurai ir tiesības veikt kriminālprocesu (tostarp procesuālo uzdevumu izpildītājs), nevis tikai tādās procesuālajās darbībās, kuras ir vērstas uz sadarbību ar personu, kam ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē.
“Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir būtiski piedalīties šādās procesuālajās darbībās, lai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nebūtu atkārtoti jāpratina,” teikts anotācijā.
Vienlaikus KPL grozījumi papildina 39.1 panta otro daļu ar 6. punktu, nosakot, ka turpmāk virsprokuroram ir tiesības noteikt amatā augstāku prokuroru kriminālprocesā.
Kā skaidrots anotācijā, tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram turpmāk likumā ir nostiprinātas tiesības noteikt amatā augstāku prokuroru kriminālprocesos, kuros izmeklēšanas uzraudzību īsteno konkrētā tiesas apgabala prokuratūras darbības teritorijā ietilpstošās rajona (pilsētas) prokuratūras prokurors.
Ar KPL grozījumiem jaunā redakcijā izteikta arī KPL 337. panta trešā daļa, kas turpmāk paredz, ka uzraugošā prokurora lēmums, tāpat kā amatā augstāka prokurora lēmums, pirmstiesas procesā nav pārsūdzams, izņemot lēmumu saistībā ar kriminālprocesa izbeigšanu.
Izmaiņas veiktas, lai optimizētu kriminālprocesā iesniegto sūdzību izskatīšanu.
Atbilstoši Tieslietu ministrijas norādītajam, paredzot, ka izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcība vai lēmumi ir pārsūdzami uzraugošajam prokuroram, kura nolēmums pirmstiesas procesā nav pārsūdzams, tiek samazināta viena pārsūdzības pakāpe.
“Līdzšinējā pārsūdzības kārtība pirmstiesas kriminālprocesā attiecībā uz izmeklētāja rīcību vai lēmumiem, kas nav saistīti ar kriminālprocesa izbeigšanu, nesamērīgi patērēja iestādes resursus un nesekmēja efektīvu kriminālprocesu izmeklēšanu,” skaidro Tieslietu ministrija.
Līdz šim KPL 501. pants noteica, ka jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā sešos noteiktos gadījumos.
Atbilstoši KPL grozījumiem turpmāk jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā tikai divos gadījumos:
Šīs izmaiņas veiktas, lai kriminālprocesu padarītu efektīvāku, veicinot ātrāku lietas izskatīšanu, skaidrots anotācijā.
Vienlaikus KPL grozījumi papildinājuši KPL ar jaunu 501.1 pantu “Liecību izmantošana”, nosakot, ka jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var izmantot pierādīšanā, ja:
Anotācijā uzsvērts, ka formulējums “var izmantot pierādīšanā” nosaka tiesības, nevis pienākumu izmantot pierādīšanā jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību.
Tāpat anotācijā uzsvērts, ka veiktās izmaiņas neaizskar tiesības uz aizstāvību, jo ar tām netiek izslēgts tiesas pienākums izdarīt visu iespējamo, lai nodrošinātu liecinieka dalību tiesas sēdē.
Grozījumi papildina arī KPL 140. pantu, kas paredz, ka procesuālās darbības, izmantojot tehniskos līdzekļus, nodrošina pilnvarota persona, izņemot 7.1 daļā noteiktos gadījumos, “ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti.”
Praksē regulējums radīja šķēršļus veikt procesuālās darbības situācijās, kad persona atradās citā valstī.
Secināts, ka Latvijas pilsoņiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ir tiesības labprātīgi komunicēt ar savas pilsonības valsts iestādēm (konsulārajiem dienestiem, valsts iestādēm, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm) bez citas valsts iejaukšanās šajā procesā.
Tādējādi KPL 140. pants ir papildināts ar jaunu 7.2 daļu, kas noteic, ka 140. panta 7.1 daļa ir piemērojama arī gadījumos, kad persona, kura piedalās procesuālajā darbībā, ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis un piekrīt piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā neatkarīgi no personas atrašanās vietas, ja vien no kriminālprocesa apstākļiem neizriet nepieciešamība piemērot starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.
Ar šīm izmaiņām vienlaikus tiks nodrošināts, lai tiktu ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Grozījumi papildina KPL 392. panta 1.1 daļu ar teikumu, ka lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.
Atbilstoši Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas un citu aptaujāto praktiķu konstatētajam praksē līdz šim KPL 392. panta 1.1 daļa radīja papildu darba apjomu un slodzi izmeklētājiem, pieņemot motivētu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo attiecīgā tiesību norma neparedzēja, ka lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var uzrakstīt rezolūcijas veidā.
Vienlaikus lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, kas uzrakstīts rezolūcijas veidā, varēs pārsūdzēt KPL 24. nodaļas kārtībā trīs pakāpēs.
Ar grozījumiem papildināts KPL 93. panta, 104. panta, 105. panta un 111.1 panta regulējums. Izmaiņas šajos pantos ir saistītas ar konstatētajām nepilnībām attiecībā uz pārstāvības noformēšanu:
Saskaņā ar anotācijā norādīto praksē tika konstatēts, ka procesa virzītājiem ir atšķirīgs viedoklis par pilnvarojuma formu, kāda ir nepieciešama advokātam, pārstāvot attiecīgās personas:
“Nebija vienota viedokļa par to, vai advokātam, nodrošinot pārstāvību, ir nepieciešams iesniegt orderi, pilnvaru, notariāli apliecinātu pilnvaru vai orderi un pilnvaru.”
Izvērtējot advokāta ordera izmantošanas regulējumu visos procesuālajos likumos, tika secināts, ka parasti advokāta orderis apliecina to, ka persona šajā lietā iestājas un darbojas advokāta statusā un sniedz noteikta veida juridisko palīdzību konkrētam klientam.
Savukārt, ja šīs advokāta–klienta attiecības aptver arī klienta sniegtu pilnvarojumu advokātam veikt noteiktas darbības vai īstenot tiesības klienta vietā un klienta vārdā, tad citu veidu procesos advokāta kā pilnvarotā pārstāvja statusu apliecina vienkārša rakstveida pilnvara, kas iesniegta kopā ar advokāta orderi, teikts anotācijā.
Turpmāk pilnvarojums advokātam jānoformē ar īpaši šim nolūkam izdotu pilnvaru un advokāta orderi.
Papildus anotācijā norādīts, ka jaunais termins “īpaši šim nolūkam izdota pilnvara” nozīmē rakstveida pilnvaru, kuru ir parakstījis pilnvardevējs un pilnvarotais un kurā ir noteikts pilnvarojuma apjoms un robežas: “Šādu pilnvaru papildus nav nepieciešams notariāli apliecināt.”
Grozījumi attiecas uz KPL 559. panta (“Lietas pieņemšana iztiesāšanai”) ceturto daļu, kas nosaka gadījumus, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā.
Ar KPL grozījumiem no minētās tiesību normas 2. punkta izslēgti vārdi “un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst”.
Tādējādi tiek noteikts, ka turpmāk gadījumā, ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, lietu var iztiesāt rakstveida procesā neatkarīgi no prokurora vai personas, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, viedokļa par lietas izskatīšanas formu (mutvārdu vai rakstveida procesā).
Apstākļi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir uzskaitīti KPL 575. pantā (“Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums”).
Vienlaikus KPL 559. pants ir papildināts ar 4.1 daļu, nosakot, ka lietu var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti šā panta ceturtajā daļā, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.
Kā skaidrots anotācijā, jaunā daļa neizslēdz mutvārdu procesu kā lietas iztiesāšanas pamatformu, bet noteic, ka lietu var iztiesāt rakstveida formā tikai gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar:
“Tiek saglabātas apsūdzētā tiesības piedalīties lietas iztiesāšanā mutvārdu procesā, ja viņš to vēlas, kā arī tiesas pienākums pienācīgā kārtā informēt apsūdzēto par tiesas sēdi un par neierašanās sekām.”
Saskaņā ar KPL 319. panta pirmo daļu tiesas nolēmumi ir tiesas spriedumi un lēmumi.
Ar KPL grozījumiem minētā panta 3.1 daļā vārds “lēmuma” ir aizstāts ar vārdu “nolēmuma”, tādējādi nosakot, ka tiesnesis pēc savas iniciatīvas var noteikt mutvārdu procesu, ja KPL paredz gan lēmuma, gan sprieduma pieņemšanu rakstveida procesā.
Tāpat pants ir papildināts ar piekto daļu, nosakot, ka tiesa var taisīt saīsināto lēmumu. Tādā gadījumā pilns lēmums tiesai jāsagatavo 10 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu, ja vien KPL nenosaka citu saīsinātā lēmuma sagatavošanas kārtību.
Savukārt KPL 320. pants ir papildināts ar jaunu 1.1 daļu, paredzot, ka saīsinātais tiesas lēmums sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Saīsinātais tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Anotācijā minētās izmaiņas pamatotas ar nepieciešamību noteikt KPL tiesas iespēju visus tiesas nolēmumus (ne tikai spriedumus, bet arī lēmumus) vispirms taisīt saīsinātā veidā, pēc tam gatavojot pilno nolēmumu:
“Šāda kārtība paātrinās un efektivizēs iztiesāšanu. Tiesas sēdes notiks ātrāk, jo procesa dalībniekiem nebūs jāgaida pilna lēmuma sastādīšana.”
Lai novērstu konstatētās likuma neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā, ar grozījumiem izslēgts KPL 321.1 panta trešās daļas otrais teikums, kurā tika paredzēti izņēmuma gadījumi, kad apsūdzētajam nenodrošināja rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā, bet tā vietā sniedza mutisku tulkojumu, proti:
Attiecīgi no KPL izslēgta arī 321.1 panta ceturtā daļa, kas noteica kārtību, kādā apsūdzētajam šādos gadījumos tiesa vai ieslodzījuma vieta nodrošināja iespēju iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību.
Aplēsts, ka šīs KPL izmaiņas, kas veiktas, lai novērstu uzsākto pārkāpuma procedūru pret Latviju, jo tā nenodrošināja rakstveida tulkojumu, kad tas ir nepieciešams, varētu radīt potenciālas papildu izmaksas līdz 328 tūkstošiem eiro gadā.
KPL 412. pants ir papildināts ar 5.1 daļu, nosakot, ka aizskartajam mantas īpašniekam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas tieši attiecas uz mantu, kurai uzlikts arests un attiecībā uz kuru izteikts pieņēmums par mantas noziedzīgo izcelsmi, vai ar prokurora piekrišanu aizskarto mantas īpašnieku iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem.
Kā skaidrots anotācijā, atšķirībā no procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pamata kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības iepazīties ar lietas materiāliem nebija skaidri noteiktas:
“Izmaiņas palīdzēs līdzsvarot aizskartā mantas īpašnieka tiesības un veicinās arī tiesas procesa norisi, atvieglojot gan tiesai, gan aizskartajam mantas īpašniekam izpratni par viņa tiesību apjomu.
Skaidri nosakot aizskartās mantas īpašnieka tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, tiks efektīvāk nodrošinātas aizskartās mantas īpašnieka KPL noteiktās tiesības pirmās instances tiesā piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma attiecībā uz mantas izcelsmi tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, kā arī tiesības nepiekrist pieņēmumam par mantas noziedzīgo izcelsmi.”
Tāpat likuma 413. panta pirmā daļa papildināta ar 9.1 punktu, nosakot, ka lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai prokuroram jānorāda arī kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieks.
Atbilstoši anotācijai šīs izmaiņas novērsīs situācijas, kad aizskartajam mantas īpašniekam netiek savlaicīgi paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, jo ziņas par aizskartās mantas īpašnieku nav norādītas prokurora lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un tam pievienotajā to personu sarakstā, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā.
KPL grozījumi ir precizējuši regulējumu par īres līgumu saistošo spēku gadījumos, kad ar tiesas nolēmumu kriminālprocesa ietvaros tiek konfiscēts noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums.
Izmaiņas attiecas uz KPL 528. pantu (“Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa”) un 634. pantu (“Sprieduma, lēmuma un prokurora priekšraksta nodošana izpildei”).
KPL 357. panta ceturtā daļa nosaka: ja noziedzīgi iegūtu mantu – nekustamo īpašumu – atdod pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, tad dzīvojamās telpas īres vai nomas līgumi, kas noslēgti pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, nav spēkā.
KPL grozījumi paredz, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda tiesas lēmums par dzīvojamās telpas īres vai nomas līgumu spēkā neesamību saskaņā ar šā likuma 357. panta ceturto daļu, ja tie ir reģistrēti publiskā reģistrā.
Savukārt 634. pantā turpmāk noteikts, ka nolēmums vai prokurora priekšraksts jānosūta tiesai pēc piekritības (proti, rajona (pilsētas) tiesai, kas skata zemesgrāmatu jautājumus) – ja tiesa lemj par noziedzīgi iegūtas mantas – nekustamā īpašuma – atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.
Attiecīgās izmaiņas pilnveido apgrūtinājumu dzēšanas procedūru publiskajā reģistrā un izslēdz nepieciešamību cietušajam (nekustamā īpašuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam) vērsties tiesā pēc piekritības ar nostiprinājuma lūgumu, lai tiktu dzēsti attiecīgie apgrūtinājumi, paskaidrots anotācijā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 325. panta pirmo daļu pirmstiesas procesā procesuālās darbības protokolā fiksē izmeklēšanas darbības norisi, tajā iekļaujot KPL 326. panta pirmajā daļā noteikto informāciju, tostarp norāda personu – procesuālās darbības dalībniekus – identificējošos datus.
Atbilstoši KPL 12. panta ceturtajai daļai šā likuma izpratnē identificējošie dati ir personas vārds, uzvārds, personas kods vai identifikācijas numurs, bet, ja tāda nav, – dzimšanas datums un vieta.
Vienlaikus, lai nodrošinātu valsts drošības iestāžu amatpersonu identitātes aizsardzību un mazinātu pretizlūkošanas riskus, Ministru kabineta noteikumos Nr. 824 “Noteikumi par valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta apliecības paraugu” paredzēts, ka valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta apliecībās norāda amatpersonas identifikācijas numuru, nevis amatpersonas vārdu un uzvārdu.
Tādējādi KPL 326. pants ir papildināts ar 1.1 daļu, nosakot, ka gadījumā, ja procesuālajā darbībā iesaistītās valsts drošības iestādes amatpersonas identificējošie dati drošības apsvērumu dēļ nav izpaužami, protokolā tos aizstāj ar šīs amatpersonas identifikācijas numuru, kā arī norāda attiecīgās valsts drošības iestādes nosaukumu.
Anotācijā skaidrots, ka šīs izmaiņas neattiecas uz amatpersonu, kura veic kriminālprocesu:
“Tās izstrādātas, lai valsts drošības iestādes varētu efektīvi īstenot tām normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus pirmstiesas izmeklēšanas jomā, vienlaikus nodrošinot valsts drošības dienesta amatpersonas kā procesuālās darbības procesuālās darbības dalībnieka identitātes aizsardzību, ievērojot Valsts drošības iestāžu likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 824 paredzētos identitātes aizsardzības nosacījumus.”
