SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 21 minūte
2
2

Saeima šonedēļ. Kriminālatbildība par braukšanu reibumā

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

Kriminālatbildība par automašīnas vadīšanu reibumā

Saeimas Juridiskā komisija otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Vienlaikus komisija otrajam lasījumam atbalstīja arī saistītos grozījumus Ceļu satiksmes likumā.

Kriminālatbildību plānots noteikt arī par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Šajā gadījumā netiek paredzēts noteikt šo vielu daudzumu vai ietekmes pakāpi, norādīts likumprojekta anotācijā.

Patlaban par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā var saņemt administratīvo sodu, un tā apmēru ietekmē izelpā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācijas lielums. Soda veidi/apmēri par šādiem pārkāpumiem, tai skaitā par auto vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ir noteikti Ceļu satiksmes likuma 62. pantā.

Savukārt kriminālatbildība šobrīd iestājas, ja papildu pārkāpumam – transportlīdzekļa vadīšanai alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē – transportlīdzekļa vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja tiesību vai ir noticis satiksmes negadījums, un tā rezultātā ir cietušais, kuram nodarīts viegls, vidēji smags vai smags miesas bojājums, vai iestājusies cilvēka nāve.

Uz otro lasījumu virzītais likumprojekts paredz krietni bargākas soda sankcijas par sēšanos pie stūres alkohola narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē (turpmāk – reibumā).

Dažas no plānotajām izmaiņām

  • Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un vadītājs ir reibumā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem (šobrīd tiesības var atņemt uz mazāku laika periodu – līdz pieciem gadiem).
  • Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem (šāda sankcija šobrīd Krimināllikumā nav paredzēta).
  • Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura vada transportlīdzekli reibumā, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem (šobrīd tiesības var atņemt uz mazāku laika periodu – līdz pieciem gadiem).
  • Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura vada transportlīdzekli reibumā, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības no pieciem līdz septiņiem gadiem (šobrīd tiesības var atņemt uz mazāku laika periodu – līdz septiņiem gadiem).
  • Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura vada transportlīdzekli reibumā, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums, vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības no pieciem līdz desmit gadiem (šobrīd tiesības var atņemt uz mazāku laika periodu – līdz 10 gadiem).

Bargāki sodi paredzēti arī gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs atsakās no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes.

Tāpat likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 70.13 pantu ar jaunu piekto daļu, paredzot, ka 262. pantā (proti, transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) un 262.1 pantā (atteikšanās no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana) paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas gadījumā personai, kura to paveikusi, konfiscē piederošo transportlīdzekli (patlaban likums paredz, ka transportlīdzekli var pakļaut konfiskācijai).   

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI

Galīgajā lasījumā atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2025. gadam

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus  Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā līdz 2025. gadam.

Pāreja uz mācībā latviešu valodā notiks šādā secībā:

  • 2023. gada 1. septembrī – attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;
  • 2024. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;
  • 2025. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.

Likums papildināts ar jaunu 47.3 pantu, kas paredz pašvaldības pienākumu nodrošināt iespēju mazākumtautību bērniem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai.

Šāda programma pakāpeniski jānodrošina:

  • pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas 1., 4. un 7. klases izglītojamiem – ar 2023. gada septembri;
  • 2., 5. un 8. klases izglītojamiem – ar 2024. gada 1. septembri;
  • 3., 6. un 9. klases izglītojamiem – ar 2025. gada 1. septembri.

Izglītības likuma 59. pants papildināts ar 1.1 daļu, paredzot, ka valsts piedalās mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanas izmaksu (pedagogu darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mācību līdzekļu iegāde) finansēšanā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Izglītības likums papildināts arīdzan ar normām, kas paredz daudz stingrāku pedagogu valsts valodas zināšanu pārbaudi.

Anulēs izsniegtās ieroču atļaujas nepilsoņiem

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā  atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ieroču aprites likumā. Likumprojekts paredz no 2023. gada 1.septembra anulēt izsniegtās ieroču atļaujas Latvijas nepilsoņiem, kā arī personām, kuras Latvijā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bet nav NATO dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi. Attiecīgi ierobežojumi attieksies arī uz atļauju veidot šaujamieroču kolekciju.

Tāpat noteikts, ka šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt personai, par kuru Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina, ka šī persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei.

Jauni atbalsta mehānismi elektrības un gāzes sadārdzinājuma kompensācijai

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

To mērķis ir nodrošināt papildu atbalsta mehānismus mājsaimniecībām centralizētās siltumapgādes, elektroenerģijas un dabasgāzes izmantošanai, kā arī visām juridiskajām personām elektroenerģijas izmantošanai.

Grozījumi likumā tika izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 30. septembrī un stājas spēkā sestdien, 1. oktobrī.

Uzzini vairāk >>

Nosaka nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātas dabasgāzes terminālim

Lai ilgtermiņā novērstu energodrošības riskus enerģētikas nozarē, stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un tautsaimniecības nepārtrauktu darbību, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumu par Skultes sašķidrinātās gāzes termināli.

Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidei ir būtiska nozīme energoapgādes piegāžu ceļu noturībai un apgādei ar dabasgāzi, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likums nosaka Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm nacionālo interešu objekta statusu un rada tiesiskus priekšnoteikumus sekmīgai termināļa izveidei.

Uzzini vairāk >>

Atvieglos kārtību energoapgādes būvju būvniecībai

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzītu jaunu Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kas atvieglos kārtību energoapgādes būvju, tostarp vēja elektrostaciju, būvniecībai.

Likums izstrādāts, lai sekmētu atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicinātu enerģētisko drošību un neatkarību. 

Likumā noteikta atvieglota kārtība vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, kā arī saules paneļu (iekārtu) darbībai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanai un saistīto būvju būvniecībai, ja kopējā jauda vienam objektam ir vismaz 10 megavati. 

Atvieglota kārtība noteikta arī būvdarbiem, kas nepieciešami siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās enerģiju plānots ražot no atjaunojamajiem energoresursiem un kuru jauda ir vismaz pieci megavati, uzstādīšanai vai nomaiņai, ja tās nodrošinās siltumenerģijas nodošanu centralizētās siltumapgādes sistēmai, un energoapgādē izmantojamu būvju – sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un tam nepieciešamās infrastruktūras – izbūvei iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā. 

1. UN 2. LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Pirmajā lasījumā atbalsta Valsts aizsardzības dienesta izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi.  Tas tiks skatīts steidzamības kārtībā divos lasījumos.

Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt vīriešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestu obligātā kārtā plānots piemērot tiem pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem dienestu varēs uzsākt arī brīvprātīgi. 

Iecerēts, ka aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu speciālā likumā noteiktā kārtībā, ko plānots pieņemt līdz 2024. gada 1. janvārim. Likuma projektā noteikti arī vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt, bet ne vēlāk kā līdz personas 26 gadu vecumam. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā. 

Jauno sistēmu plānots ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. Valsts aizsardzības dienestu plānots sākt ieviest jau 2023. gada 1. janvārī. Pirmo iesaukumu paredzēts pilnībā komplektēt no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt 2023. gada otrajā pusgadā plānots uzņemt gan brīvprātīgos, gan iesaukt pilsoņus obligātā kārtā, lai nodrošinātu dienestā kopumā nepieciešamo personu skaitu, skaidrots likumprojekta anotācijā. 

Uzzini vairāk >>

Pilnveidos brīvprātīgā darba norisi

Lai veicinātu brīvprātīgā darba pieejamību sabiedrībai, pilnveidotu brīvprātīgā darba kā nodarbinātības veida uzskaiti, kā arī radītu elastīgākus nosacījumus brīvprātīgā darba īstenošanai tā organizētājiem, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Brīvprātīgā darba likumā.

Ar grozījumiem iecerēts likumā nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā. Paredzēts, ka Labklājības ministrija nodrošinās brīvprātīgā darba politikas izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds nodrošinās brīvprātīgā darba aktivitāšu koordinētu īstenošanu, sniegs informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā.

2023. gadā minimālā alga varētu tikt palielināta līdz 620 eiro  

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBĀ

Mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīs aktīvajā dienestā

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas mobilizācijas gadījumā paredz zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā.

Tāpat plānots, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Grozījumi arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

Likumprojekts paredz darba devējam noteikt pienākumu atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu. Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūs par karavīru, saņemot tam paredzēto algu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

IESNEGTIE LIKUMPROJEKTI

Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā

Deputāti izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai iesniedza grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Šobrīd spēkā esošā Veselības aprūpes finansēšanas likuma redakcija paredz, ka no 2023. gada iedzīvotājiem, kuri nav pievienojušies obligātās veselības apdrošināšanas sistēmai (neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) valsts nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu minimumu, piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārstu pakalpojumus.

Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. oktobrim ir dots uzdevums iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. 

Likumprojekta mērķis ir atteikties no dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijā dzīvojošajiem, papildus balstoties uz deklarētās dzīvesvietas principa.

Iecere padarīt dāvinājuma (ziedojuma) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai vērtēšanas procesu caurskatāmāku

Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodeva grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas nepieciešams, lai dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesu veidotu caurskatāmāku un  atklātāku sabiedrībai. Grozījumu projekts paredz, ka dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanā tiks iesaistīts ne tikai ministrijas administratīvais vadītājs – valsts sekretārs kā ministrijas nozares vadītājs, bet arī nozares ministrs kā ministrijas politiskais vadītājs (ministrs).

Valsts plāno apmaksāt skolu ēdināšanu 1.–4. klases skolēniem no Ukrainas

Deputāti izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesnieguši grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ar tiem plānots noteikt, ka nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, ēdināšanu finansē no valsts budžeta normatīvajos aktos par valsts budžetā izglītojamo ēdināšanai paredzēto līdzekļu aprēķināšanu, piešķiršanu un izlietošanu noteiktajā kārtībā, paredzot viena izglītojamā ēdināšanai dienā 2,15 eiro. Piešķirtais finansējums var tikt izlietots tikai 1 līdz 4.klašu izglītojamo ēdināšanai.

Plāno pārdēvēt komunistiskā režīma nosaukumus

Izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likumprojektu. Kā uzsver likumprojekta autori, tas dos skaidrus, vienkāršus un metodoloģiski vienotus kritērijus komunistiskā režīma nosaukumu pārdēvēšanai. Likumprojekts paredz izskaust un nepieļaut nākotnē tādu nosaukumu lietošanu, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu vai kuri veidoti rusifikācijas politikas ietekmē, proti, slavina komunismu, totalitāro režīmu, PSRS varu, ideoloģiju vai ar tiem saistītu notikumu, jēdzienu vai personu, kā arī radīti PSKP ideoloģijas vai propagandas ietvaros, slavina tās vai radīti rusifikācijas politikas ietvaros.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU