Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par nacionālo interešu objektu ar Ministru kabineta rīkojumu atzīta arī Mežaparka Lielās estrādes teritorija.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Ministru kabinets 30. augustā vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim. Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz 20. septembrim valdībā jāiesniedz likumprojekts nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai šim objektam. LV portāls skaidro, kas ir nacionālo interešu objekts un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss.
Nacionālo interešu objekta regulējums tika ieviests līdz ar jauno Teritorijas attīstības plānošanas likumu, kas stājās spēkā 2011. gada 1. decembrī.
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. pantā ir noteikts, ka nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.
Atbilstoši likuma 7. panta pirmās daļas 11. punktam Ministru kabinets nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus. Savukārt 17. pants nosaka vispārīgu kārtību saistībā ar nacionālo interešu objektu noteikšanu.
Skultes LNG terminālim nacionālo interešu objekta statusu plānots noteikt, pieņemot īpašu likumu, kas būs speciāls regulējums, nevis Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā piemērots statuss.
“Regulējums par nacionālajiem interešu objektiem ir nepieciešams, lai nacionālajā līmenī varētu noteikt valsts interešu teritorijas, kas ir nepieciešamas sabiedrības interešu nodrošināšanai, valsts funkciju īstenošanai vai to realizācijai nepieciešamo objektu izvietošanai,” skaidro SIA “TGS Baltic zvērinātu advokātu birojs” partnere, zvērināta advokāte Linda Štrause.
2009. gadā Ministru kabineta apstiprinātā Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija paredz, ka par valsts interešu objektiem (nacionālo interešu objektiem) ir jānosaka:
Atsevišķā normatīvajā aktā nav noteikti kritēriji, kuriem jāatbilst objektam, lai tam noteiktu nacionālo interešu objekta statusu.
“Speciāls statuss objektiem teritorijas attīstības plānošanas jomā garantē izņēmuma situāciju no vispārējā regulējuma, tādējādi atvieglinot un vienkāršojot projektēšanas un būvniecības procesu un saskaņojumu saņemšanu,” saka advokāte. “Šis speciālais statuss konkrēto objektu padara prioritāru un specifisku, teritorijas attīstības plānošanu paaugstinot valsts līmenī, taču neprasot spēkā esošo plānošanas dokumentu grozījumus. Vienlaikus šāda statusa noteikšanas mērķis ir mazināt sabiedrības iespēju kavēt attiecīgā objekta attīstību.”
Objektam, kuram noteikts nacionālo interešu objekta statuss, ir atvieglināta kārtība, lai saņemtu būvatļauju, un būvniecība iespējama īsākos termiņos. Saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktu, lai saņemtu būvatļauju, būvniecības iecerei nav obligāti jāatbilst attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam, detālplānojumam.
Šādiem objektiem pašvaldības līmeņa teritorijas plānošanas dokumentos noteiktā kārtība var tik aizstāta ar citiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Savukārt gadījumā, ja tiek apstrīdēta šādam objektam izdotā būvatļauja, apstrīdēšanas process neaptur būvatļaujas darbību saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta septīto daļu, un būvniecība strīda laikā var tikt turpināta.
Gadījumā, ja nacionālo interešu objekts ir saistīts ar energoapgādes nodrošināšanu, tad atbilstoši Enerģētikas likuma 19. panta pirmās prim daļas 32. punktam energoapgādes komersantam nav nepieciešams saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, pietiek vien informēt zemes īpašnieku par saviem plāniem.
“Nacionālo interešu objekts kā izņēmuma statuss Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā tiek noteikts tikai teritorijas attīstības plānošanas jomā. Attiecīgi citās normatīvā regulējuma jomās šāds statuss nepiešķir izņēmumus vai priekšrocības,” norāda L. Štrause.
Kā piemēru advokāte min Publisko iepirkumu likumu. Regulējuma 3. pantā ir noteikti gadījumi, kad nav jāpiemēro iepirkuma procedūra.
“Tas, ka kādam objektam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, nav pamats nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, un no tā neizriet šādas izņēmuma tiesības. Likuma 3. panta astotā daļa nosaka, ka regulējumu var nepiemērot, ja tā piemērošana varētu radīt būtisku kaitējumu valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā jālemj Ministru kabinetam,” skaidro L. Štrause.
Advokāte arī piebilst, ka Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotās daļas izņēmuma piemērošanas pamats nevar būt arī steidzamība. Līdz ar to gadījumā, ja Ministru kabinets nosaka, ka iepirkuma procedūras īstenošanas rezultātā varētu rasties būtisks kaitējums valsts drošības interešu aizsardzībai, iepirkuma procedūru varētu nepiemērot.
Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā ir noteikts, ka nacionālo interešu objekta statuss nepiešķir arī izņēmumu no ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras.
Vai nacionālo interešu objekta statuss ir terminēts? Kaut arī Ministru kabinetam ir rīcības brīvība, lai ar izmantošanas noteikumu palīdzību uz konkrētu laiku noteiktu nacionālo interešu objekta statusu, tomēr, iepazīstoties ar valdības rīkojumiem, ar kuriem tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss, nav konstatējams, ka statusa spēkā esamība ir ierobežota laikā, skaidro advokāte L. Štrause.
Normatīvais regulējums neparedz gadījumus, kuros objekts zaudē nacionālo interešu objekta statusu. Tomēr situācijā, ja objekts pārstāj eksistēt (to, piemēram, nojauc) vai tajā vairs netiek paredzēta vai nenotiek tāda darbība, kas ir bijusi pamatā nacionālo interešu objekta statusa noteikšanai (sabiedrības interešu nodrošināšana, valsts funkciju realizācija), varētu lemt par nacionālo interešu objekta statusa atcelšanu.
Vairāk nekā desmit gadu laikā par nacionālo interešu objektiem ar Ministru kabineta rīkojumu kopumā atzīti mazliet vairāk par 20 objektiem. Daži no tiem:
