SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. septembrī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
8
8

Kas ir nacionālo interešu objekts

Par nacionālo interešu objektu ar Ministru kabineta rīkojumu atzīta arī Mežaparka Lielās estrādes teritorija.

FOTO: Paula Čurkste, LETA.

Ministru kabinets 30. augustā vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim. Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz 20. septembrim valdībā jāiesniedz likumprojekts nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai šim objektam. LV portāls skaidro, kas ir nacionālo interešu objekts un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss.

īsumā
  • Nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.
  • Speciāls statuss objektiem teritorijas attīstības plānošanas jomā garantē izņēmuma situāciju no vispārējā regulējuma, tādējādi atvieglinot un vienkāršojot projektēšanas un būvniecības procesu un saskaņojumu saņemšanu.
  • Objektam, kuram noteikts nacionālo interešu objekta statuss, ir atvieglināta kārtība, lai saņemtu būvatļauju, un būvniecība ir iespējama īsākos termiņos.
  • Gadījumā, ja nacionālo interešu objekts saistīts ar energoapgādes nodrošināšanu, energoapgādes komersantam nav nepieciešams saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, pietiek vien informēt zemes īpašnieku par saviem plāniem.
  • Tas, ka kādam objektam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, nav pamats nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, un no tā neizriet šādas izņēmuma tiesības.
  • Normatīvais regulējums neparedz gadījumus, kuros objekts zaudē nacionālo interešu objekta statusu.
  • Vairāk nekā desmit gadu laikā par nacionālo interešu objektiem ar Ministru kabineta rīkojumu kopumā atzīti mazliet vairāk par 20 objektiem.

Nacionālo interešu objekta regulējums tika ieviests līdz ar jauno Teritorijas attīstības plānošanas likumu, kas stājās spēkā 2011. gada 1. decembrī.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. pantā ir noteikts, ka nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.

Atbilstoši likuma 7. panta pirmās daļas 11. punktam Ministru kabinets nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus. Savukārt 17. pants nosaka vispārīgu kārtību saistībā ar nacionālo interešu objektu noteikšanu.

Skultes LNG terminālim nacionālo interešu objekta statusu plānots noteikt, pieņemot īpašu likumu, kas būs speciāls regulējums, nevis Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā piemērots statuss.

Kam jānosaka valsts interešu statuss

“Regulējums par nacionālajiem interešu objektiem ir nepieciešams, lai nacionālajā līmenī varētu noteikt valsts interešu teritorijas, kas ir nepieciešamas sabiedrības interešu nodrošināšanai, valsts funkciju īstenošanai vai to realizācijai nepieciešamo objektu izvietošanai,” skaidro SIA “TGS Baltic zvērinātu advokātu birojs” partnere, zvērināta advokāte Linda Štrause.

2009. gadā Ministru kabineta apstiprinātā Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija paredz, ka par valsts interešu objektiem (nacionālo interešu objektiem) ir jānosaka:

  • valsts nozīmes transporta infrastruktūra, tai skaitā lidostas, ostas, dzelzceļi, autoceļi, telekomunikācijas, inženiertehniskās infrastruktūras teritorijas, tostarp Daugavas HES kaskādes infrastruktūra, augstsprieguma elektroapgādes tīkli, maģistrālie gāzes vadi, vēja ģeneratoru parki, naftas un naftas produktu vadi, dabasgāzes uzglabāšanas un ražošanas teritorijas un objekti;
  • bīstamo atkritumu apglabāšanas poligoni, reģionālie sadzīves atkritumu apglabāšanas poligoni;
  • valsts aizsardzības teritorijas un objekti;
  • Saeimas vai Ministru kabineta noteiktās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un valsts nozīmes kultūras pieminekļu teritorijas un objekti;
  • nacionālās nozīmes dabas resursu ieguves teritorijas;
  • lauksaimniecības valsts rezerves zemes teritorijas u. c.

Atsevišķā normatīvajā aktā nav noteikti kritēriji, kuriem jāatbilst objektam, lai tam noteiktu nacionālo interešu objekta statusu.

Garantē izņēmuma situāciju no vispārējā regulējuma

“Speciāls statuss objektiem teritorijas attīstības plānošanas jomā garantē izņēmuma situāciju no vispārējā regulējuma, tādējādi atvieglinot un vienkāršojot projektēšanas un būvniecības procesu un saskaņojumu saņemšanu,” saka advokāte. “Šis speciālais statuss konkrēto objektu padara prioritāru un specifisku, teritorijas attīstības plānošanu paaugstinot valsts līmenī, taču neprasot spēkā esošo plānošanas dokumentu grozījumus. Vienlaikus šāda statusa noteikšanas mērķis ir mazināt sabiedrības iespēju kavēt attiecīgā objekta attīstību.” 

Objektam, kuram noteikts nacionālo interešu objekta statuss, ir atvieglināta kārtība, lai saņemtu būvatļauju, un būvniecība iespējama īsākos termiņos. Saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktu, lai saņemtu būvatļauju, būvniecības iecerei nav obligāti jāatbilst attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam, detālplānojumam.

Šādiem objektiem pašvaldības līmeņa teritorijas plānošanas dokumentos noteiktā kārtība var tik aizstāta ar citiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Savukārt gadījumā, ja tiek apstrīdēta šādam objektam izdotā būvatļauja, apstrīdēšanas process neaptur būvatļaujas darbību saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta septīto daļu, un būvniecība strīda laikā var tikt turpināta.

Gadījumā, ja nacionālo interešu objekts ir saistīts ar energoapgādes nodrošināšanu, tad atbilstoši Enerģētikas likuma 19. panta pirmās prim daļas 32. punktam energoapgādes komersantam nav nepieciešams saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, pietiek vien informēt zemes īpašnieku par saviem plāniem.

Kad var nepiemērot publiskā iepirkuma regulējumu

“Nacionālo interešu objekts kā izņēmuma statuss Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā tiek noteikts tikai teritorijas attīstības plānošanas jomā. Attiecīgi citās normatīvā regulējuma jomās šāds statuss nepiešķir izņēmumus vai priekšrocības,” norāda L. Štrause.

Kā piemēru advokāte min Publisko iepirkumu likumu. Regulējuma 3. pantā ir noteikti gadījumi, kad nav jāpiemēro iepirkuma procedūra.

“Tas, ka kādam objektam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, nav pamats nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, un no tā neizriet šādas izņēmuma tiesības. Likuma 3. panta astotā daļa nosaka, ka regulējumu var nepiemērot, ja tā piemērošana varētu radīt būtisku kaitējumu valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā jālemj Ministru kabinetam,” skaidro L. Štrause.

Advokāte arī piebilst, ka Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotās daļas izņēmuma piemērošanas pamats nevar būt arī steidzamība. Līdz ar to gadījumā, ja Ministru kabinets nosaka, ka iepirkuma procedūras īstenošanas rezultātā varētu rasties būtisks kaitējums valsts drošības interešu aizsardzībai, iepirkuma procedūru varētu nepiemērot.

Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā ir noteikts, ka nacionālo interešu objekta statuss nepiešķir arī izņēmumu no ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras.

Statuss nav terminēts

Vai nacionālo interešu objekta statuss ir terminēts? Kaut arī Ministru kabinetam ir rīcības brīvība, lai ar izmantošanas noteikumu palīdzību uz konkrētu laiku noteiktu nacionālo interešu objekta statusu, tomēr, iepazīstoties ar valdības rīkojumiem, ar kuriem tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss, nav konstatējams, ka statusa spēkā esamība ir ierobežota laikā, skaidro advokāte L. Štrause.

Normatīvais regulējums neparedz gadījumus, kuros objekts zaudē nacionālo interešu objekta statusu. Tomēr situācijā, ja objekts pārstāj eksistēt (to, piemēram, nojauc) vai tajā vairs netiek paredzēta vai nenotiek tāda darbība, kas ir bijusi pamatā nacionālo interešu objekta statusa noteikšanai (sabiedrības interešu nodrošināšana, valsts funkciju realizācija), varētu lemt par nacionālo interešu objekta statusa atcelšanu.

Nacionālo interešu objekta statusā vairāk nekā 20 objektu

Vairāk nekā desmit gadu laikā par nacionālo interešu objektiem ar Ministru kabineta rīkojumu kopumā atzīti mazliet vairāk par 20 objektiem. Daži no tiem:

  • militārie objekti, kas noteikti ar 2020. gada 10. septembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 504 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu militārajiem objektiem”;
  • Mežaparka Lielās estrādes teritorija, Daugavas stadiona teritorija;
  • valsts akciju sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”;
  • aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Mucenieki”;
  • Liepājas cietums Alsungas ielā 29, Liepājā;
  • radioaktīvo atkritumu glabātava “Radons” Baldones novada Baldones pagasta teritorijā;
  • valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga” ” lidlauka teritorija;
  • elektrotīklu pārvades savienojuma “Kurzemes loks” 1., 2. un 3. posma elektrolīnija, elektrotīklu pārvades savienojums “Igaunijas–Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums”, 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera–Tartu un Valmiera–Tsirguliina Latvijas teritorijā, 330 kV elektropārvades līnija Rīgas TEC-2–Rīgas HES;
  • Gaujas upes lejteces pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būves Carnikavas novadā;
  • Latvijas Republikas valsts robežas josla gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU