Atvieglota kārtība vēja elektrostaciju un citas atjaunīgās enerģijas infrastruktūras būvniecībai
Saeima ir pieņēmusi speciālu likumu, kura mērķis ir sekmēt atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī mazināt klimata un vides negatīvo pārmaiņu procesus.
Jaunais Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums nosaka atvieglotu kārtību šādām darbībām:
- vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavatu, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai;
- saules paneļu (iekārtu) darbībai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanai un citu saistīto būvju būvniecībai, ja saules paneļu (iekārtu) kopējā jauda vienam objektam ir vismaz 10 megavatu;
- būvdarbiem, kas nepieciešami siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai vai nomaiņai, ja siltumenerģiju plānots ražot no atjaunojamiem energoresursiem, attiecīgās iekārtas jauda ir vismaz pieci megavati un siltumenerģija tiks nodota centralizētās siltumapgādes sistēmai;
- energoapgādē izmantojamu būvju Latvijas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā un tām nepieciešamās sadales, pārvades vai uzglabāšanas infrastruktūras būvniecībai.
Ar likumu noteikts, ka vēja elektrostaciju būvniecība ir atļauta ārpus pilsētām un ciemiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, uz mežu zemēm, ievērojot, ka attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežai ir vismaz 800 metru.
Likumā noteikta sākotnējā izvērtējuma procedūra vēja elektrostaciju būvniecībai, tās ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas procesa termiņi, nacionālo interešu objekta statusa noteikšanas procedūra un citi jautājumi.
Iecerēts, ka speciāla regulējuma ieviešana paātrinās atjaunīgās enerģijas ražošanu Latvijā. Likumprojekta autori tā nepieciešamību pamato ar to, ka līdz šim vēja un saules potenciāls ir ticis izmantots minimāli, jo uzņēmēji, kuri vēlas attīstīt šādu rūpalu, saskaras ar vairākām grūtībām.
Likuma izstrādātāji tās īsumā ieskicējuši projekta anotācijā: “Lai nonāktu no ieceres par enerģijas ražošanu līdz enerģijas ražošanas objekta ekspluatācijas uzsākšanai, nepieciešams saņemt vairākus akceptus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pie noteiktiem nosacījumiem (piemēram, gadījumos, kad iecerētajai darbībai ir ietekme uz vidi) nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādos dokumentu izstrādes un izvērtēšanas posmos. Atsevišķos gadījumos vērojams, ka ieceres īstenošanas procesu paildzina teritorijas plānošanas vai būvniecības ieceres dokumentu saskaņošana, nesniedzot pietiekamu un argumentētu pamatojumu attiecīgiem lēmumiem.”
Pat ja netiek likti šķēršļi atjaunojamās enerģijas ražošanas būvju būvniecības procesam, no ieceres līdz ražošanas uzsākšanai nepieciešamais laiks ir bijis vairāki gadi.
Ietekmes uz vidi novērtējums
Vienlaikus ar jauno likumu stājas spēkā arī grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
Izmaiņas attiecas uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumu “Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams”.
Piemēram, līdz šim 11.1 punkts paredzēja, ka ietekmes uz vidi novērtējums bija nepieciešams jaunbūvējamiem autoceļiem, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk. Izmaiņas paredz izņēmumu – tie ir gadījumi, kad jaunbūvējamais autoceļš ir nepieciešams vēja elektrostaciju būvniecībai.
Savukārt 26.1 punktā, kurā līdz šim bija noteikts, ka sākotnējais novērtējums uz vidi ir nepieciešams vēja elektrostaciju būvniecībai, ja to kopējā jauda ir 15 megavatu un vairāk. Stājoties spēkā grozījumiem, tas paredz nepieciešamību veikt novērtējumu, ja vēja elektrostacijas kopējā jauda ir 50 megavatu un vairāk, izņemot gadījumus, kad tas tiek veikts saskaņā ar jauno Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu.
Nacionālo interešu objekta statuss Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim
5. oktobrī stājas spēkā jauns likums “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”.
Ņemot vērā, ka nacionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināla darbības uzsākšanai salīdzinoši īsos termiņos ir būtiska nozīme drošai Latvijas apgādei ar dabasgāzi, ir nepieciešams noteikt speciālu regulējumu, kas apliecinātu valsts interesi Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināla izveidē investoram un atvieglotu administratīvo procedūru projekta izvērtēšanai un būvniecību projekta realizācijai, teikts likuma anotācijā.
Likums nosaka Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm nacionālo interešu objekta statusu un rada tiesiskus priekšnoteikumus sekmīgai termināļa izveidei.
Uzzini vairāk >>
- LV portāls: Kas ir nacionālo interešu objekts
