Plāna projektā paredzēts, ka funkciju audits notiks valsts pārvaldes institūcijās, kas nodrošina fondu darbības administrēšanu vai pārvalda nodalītus budžeta līdzekļu kopumus – fondus. Valsts pārvaldes institūcijās auditēs arī Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007.–2013. gadam izstrādes procesu, kā arī sniegs ieteikumus šī dokumenta izstrādei nākamajam periodam. Lai samazinātu administratīvās prasības kontrolei un uzraudzībai, funkciju audits tiks veikts veselības aprūpē, kā arī citās jomās.
Caurlūkos reģistrus, datubāzes un arhivēšanas prasības
Funkciju auditi šogad notiks valsts pārvaldes institūcijās, kas nodrošina valsts informācijas sistēmu - reģistru, datubāzu, mājaslapu - darbību, lai samazinātu to skaitu, panāktu informācijas sistēmu konsolidāciju, uzlabotu informācijas apriti valsts pārvaldē, samazinātu informācijas sistēmu ieviešanas un uzturēšanas izmaksas. Vērtēšanas mērķis ir rast ieteikumus paaugstināt sistēmu efektivitāti, lai organizētu klientu elektronisku apkalpošanu saskaņā ar “vienas pieturas aģentūras” principu.
Funkciju audits dokumentu arhivēšanā un uzglabāšanā plānots, lai atvieglotu dokumentu arhivēšanas un uzglabāšanas prasības komersantiem, samazinātu administratīvos izdevumus. Audita mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi šajā jomā, noteikt vienotus principus un kārtību sertifikācijas un akreditācijas uzdevumu deleģēšanai un uzraudzībai no valsts puses.
Valsts sekretāru sanāksmē iepriekš ierosināts ministrijām noteikt trīs prioritātes funkciju audita plānam 2011. gadam. Piemēram, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce prioritāšu skaitā izraudzījies informācijas sistēmu auditu, auditu par dokumentu arhivēšanas un uzglabāšanas prasībām komersantiem un par publisko personu darbību privāto tiesību jomā, izvērtējot publisko personu dibināto komersantu darbību un kapitāla izmantošanas atdevi.
J. Pūce informācijas sistēmu auditā ierosinājis pievērst uzmanību starpnozaru un koplietošanas risinājumiem, iespējām samazināt informācijas sistēmu skaitu un uzlabot informācijas apriti, kā arī „vienas pieturas aģentūras” principa ieviešanu klientu elektroniskai apkalpošanai.
Auditēs arī starptautiskajiem aizdevējiem solīto
Revidēt vai pat ignorēt funkciju auditā plānoto nav iespējams arī tāpēc, ka atsevišķas jomas izvērtēt solīts starptautiskajiem aizdevējiem. Kā valdības sēdē paskaidroja Valsts kancelejas pārstāvis Valērijs Stūris, viens no šādiem jautājumiem ir paredzētais funkciju audits publisko personu darbībai privāto tiesību jomā.
Šajā auditā jāizvērtē un jāapkopo informācija par publisko personu dibināto komersantu darbības mērķiem, sniegto pakalpojumu izmaksām, pārvaldes procesu darbības atklātību un sabiedrības dibinātāju uzdevumu izpildi, „lai panāktu maksimālu atdevi no kapitāla izmantošanas līdzvērtīgas konkurētspējas apstākļos”.
FM pret papildu slodzi un par MK kārtības ruļļa revīziju
Ministrijas ir iesniegušas virkni priekšlikumu koriģēt vai papildināt plāna projektu, taču tas, kā norādīja vairāki valsts sekretāri, neesot ņemts vērā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka jau šogad auditējama būtu arī zemes pārvaldība, jo tajā iesaistītas daudzas institūcijas. Turklāt tas būtu nepieciešams arī saistībā ar zemes pārvaldības likuma izstrādi.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kritizējot Valsts kancelejas plāna projekta piedāvājumu, norādīja, ka tā ir ignorējusi divas ministru idejas - ka jāpiedāvā tādi auditi, kuros vēl nav bijis fundamentāls darba ieguldījums iepriekšējā laikā un ka jāpiedāvā tādi auditi, kas vismaz atšķirsies no iepriekšējā perioda, kad auditi ir bijuši, bet pēc tiem „politiķi nav varējuši nekādus lēmumus pieņemt”. Turklāt, pēc M. Bičevska domām, nepieciešamas politiskās debates par to, kas ir sasniedzamie mērķi un tad jāvienojas par auditu sarakstu, uz kuru tērēt resursus un ministriju laiku, jo ”visiem šiem auditiem apakšā tomēr ir mežonīgs informācijas sagatavošanas un apstrādes darbs”.
"Samazināt informācijas sistēmu skaitu un uzlabot informācijas apriti."
M. Bičevskis iesaka: sākumā nepieciešams politisks uzstādījums par virzienu un tad var lemt par auditu sarakstu. Finanšu ministrijas priekšlikumos ir auditēt (gan 2012. gadā) Ministru kabineta kārtības rullī noteikto dokumentu sagatavošanu un apriti. „Tas ir naudas jautājums un darbietilpīgs process, kura laikā vajadzētu saprast, vai mēs savu tiesību aktu „ražošanas procesu” nevarētu padarīt vienkāršāku un lētāku,” norādīja M. Bičevskis. Piemēram, ja ir pilnīgi skaidrs, ka labklājības resors „iekšēji ir sajutis divu gadu fundamentālus rezultātus un šobrīd tur neko jaunu šī gada laikā izspiest nevar, tad kāpēc mums to atkārtoti likt darba kārtībā un politiķiem par to pēc tam lemt?” piebilda M. Bičevskis.
Lems komisija
Valsts kancelejas pārstāvis Valērijs Stūris skaidroja, ka atbilstoši instrukcijai pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē plānus papildus sagatavo funkciju audita komisija. Tātad visi šie priekšlikumi, kas nākuši no Valsts sekretāru sanāksmes, ir jāizdiskutē komisijā, kurā puse ir valsts sekretāri, puse – valdības sociālie jeb sadarbības partneri. Valsts kancelejas pārstāvis paskaidroja lietu secību, norādot, ka saskaņā ar instrukciju funkciju audita komisija ir tā, kas izvērtē priekšlikumus, izstrādā plāna projektu un iesniedz to premjeram, un tad tas tiek virzīts lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to komisija var iekļaut plānā arī jaunus ministriju priekšlikumus, gan par zemes pārvaldību, gan, iespējams, arī par ekonomikas politiku, jo tāds priekšlikums saņemts no Ekonomikas ministrijas – gan par MK kārtības rulli, gan citus. Taču šie priekšlikumi ir diskutējami funkciju audita komisijā.
Arī politisku lēmumu pieņemšanu secībai būtu jābūt loģiskai. Līdz šim politiskais lēmums bija jānodrošina ar informāciju, lai tas būtu „izsvērts, izdiskutēts un sabiedrībai saprotams”. Ja pēc audita nevar pieņemt politiskus lēmumus, tas nevar būt pārmetums Valsts kancelejai, kas organizē šo izvērtēšanu un informācijas iegūšanas procesu, norādīja V. Stūris. Turklāt izvērtēšanas un informācijas iegūšanas procesā šobrīd ir iespēja piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondus un ārpakalpojumu sniedzējus, lai valsts pārvaldes ierēdņi, kuri ir pietiekami aizņemti, netiktu vēl papildus noslogoti.
M. Bičevskis saistībā ar ārpakalpojumu izmantošanu gan norādīja: ja piesaucam ārpakalpojumu izmantošanu, jo tādējādi valsts pārvaldes resursi netiek tērēti, vajag atcerēties, pie kā nāk ārpakalpojuma naudas saņēmēji – pie tām pašām ministrijām pēc tās pašas informācijas.
LM jāapliecina: sociālajā jomā viss izdarīts
Sociālās funkcijas auditēšanā pēdējos divos gados ir veikti vērienīgi darbi, atgādināja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs, tāpēc, viņaprāt, no ministrijas neko vairs prasīt nevar, tāpēc šogad funkciju audits būtu “nelietderīga līdzekļu un laika tērēšana”. Turklāt LM pagājušogad esot saņēmusi Ministru kabineta balvu par šīs reformas īstenošanu.
Savukārt Valsts kancelejas pārstāvis pievērsa uzmanību tam, ka sociālajā jomā funkciju audits nav paredzēts kā administratīvā kontrole, bet gan izvērtēšana, lai samazinātu, vienkāršotu visas procedūras, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu. Proti, runa ir par auditu, kurā tiktu vērtētas administratīvās prasības kontrolei un uzraudzībai institūcijās, kas sniedz sociālās un veselības aprūpes pakalpojumus.
Audita mērķis ir samazināt administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai un slogu iedzīvotājiem, garantējot plašāku pieejamību sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem.
"Komisija var iekļaut plānā arī jaunos ministriju priekšlikumus."
Šāda audita tēma apstiprināta jau pērn augustā. Sociālajā jomā funkciju audits turpināms arī tāpēc, ka tā ir viena no finanšu visietilpīgākajām, un būtu labi, ja tajā izmaksas varētu samazināt, uzskata Valsts kanceleja.
Pēc premjera Valda Dombrovska ierosinājuma attiecībā uz sociālo jomu pieņemts kompromisa risinājums. Labklājības ministrijai mēneša laikā ir jāsagatavo informatīvais ziņojums par administratīvo prasību samazinājumu. Un tās vērtēt tiks pieaicināti arī tie, uz kuriem šīs prasības attiecas.
Audita komisijā – kopā ar sociālajiem partneriem
Rīkojums par funkciju audita plānu 2011. gadam paredz, ka Valsts kancelejai, konsultējoties ar iesaistītajām iestādēm, jāsagatavo Ministru prezidenta rīkojumu projekti par audita grupas izveidošanu un funkciju audita uzsākšanu.
Funkciju audita komisija tiek veidota atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 27. janvāra instrukcijai Nr. 3 „Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus”. Komisijā pēc paritātes principa ir pārstāvēti gan valsts pārvaldes pārstāvji (valsts sekretāri), gan sociālie partneri (Latvijas Darba devēju konfederācija, arodbiedrības, pašvaldības).
2011. gada funkciju auditu plāna projekts 2011. gadam skatīts Valsts sekretāru sanāksmēs šā gada 13. un 20. janvārī.
