NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
04. janvārī, 2011
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Valsts pārvalde
1
1
1
1

Strukturālās reformas: izpratne un deformācija, padarītais un darāmais

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: www.sxc.hu

Strukturālo reformu izpratnes atšķirības uzskatāmi var vērot televīzijas debatēs. Amatpersonai tieši uzdoti jautājumi ir kā zobu sāpes, oponentiem kā garai pupai kārts, ap kuru vīt kritiskas replikas, līdz saruna par strukturālām reformām regulāri izvēršas par ņirgāšanos par valsti. Tas ir strupceļš.
Iespējams, viena no problēmām ir skaidras strukturālo reformu definīcijas trūkums. Definīcija gan ir, bet, šķiet, diskusijās ar daudziem padomu sniedzējiem tā ir sameistarota tā, lai nevarētu ne atcerēties, ne, kas jo ļaunāk – saprast tās jēgu. Varbūt viens no jaunā gada darbiem būtu to pārstrādāt, proti, padarīt saprotamu.

Publiskajās debatēs TV (Radio, presē, Saeimā) valdībai tiek pārmests, ka netiek īstenotas strukturālās reformas. Taču būtība, kas ir strukturālās reformas, nav paskaidrota arī sabiedrībai – vai nu cilvēki tīšuprāt ir atstāti neziņā, vai arī neviens nespēj to formulēt. Vai varbūt ir kāds iemesls, piemēram, politiķi, amatpersonas  un eksperti baidās pateikt patiesību, jo tas var nozīmēt atzīt par liekiem mūsu valstī daudzus cilvēkus, nozares, viņu iegūto izglītību, norādīt uz nevēlēšanos maksāt nodokļus, bet pretendēt uz pensijām „kā visā normālā Eiropā” u.c.

Gada nogalē ar šādu uzrunu LV.LV vērsās gan pie ekspertiem, gan ministrijās, lūdzot nosaukt vienu konkrētu strukturālās reformas piemēru, kas valstī ir īstenota, un vienu piemēru, kur tāda būtu jāveic.

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka strukturālās reformas ir nepieciešamas, lai nākotnē izaugsme būtu vienlaikus strauja, ilgtspējīga, ģeogrāfiski izkliedēta un sociālo nevienlīdzību mazinoša: „Taču vienlaikus pats strukturālo reformu jēdziens ir pārekspluatēts. Diemžēl tas dažkārt tiek izmantots, lai bēgtu no dzīves realitātes. Vēršoties pret kādu netīkamu nodokļu celšanas vai izdevumu samazināšanas ideju, kā alternatīvu vienmēr var norādīt „strukturālās reformas”, sīkāk neko nepaskaidrojot vai arī piedāvājot realitātē neizmantojamus risinājumus. Tāpēc vienmēr varēs teikt, ka „nekādu strukturālo reformu nav bijis”, jo tās ir kaut kas skaists, tāls un netverams kā parādība, kas pagaist, ja to mēģina nosaukt vārdā.”

P. Strautiņš spriež, ka dažkārt ir viegli runāt par strukturālām reformām kā principu, bet reālajā dzīvē pieejamie risinājumi var būt nepopulāri: „Ar strukturālajām reformām bieži saprot risinājumus, kas nevienam nerada nekādas neērtības, bet tomēr ļauj valstij sniegt labākus sabiedriskos pakalpojumus par to pašu vai mazāku naudu. Dažkārt tiešām ir iespējams panākt arī to, taču visbiežāk praksē izrādās, ka strukturālās reformas ir, teiksim, slimnīcu un skolu skaita samazināšana. Tieši slimnīcu gultasvietu skaita samazināšana ir viena no svarīgākajām strukturālajām reformām, kas pērnā pusotra gada laikā ir notikusi. Tā gan tikai daļēji ir novērsusi situāciju, kad politikas mērķis ir nevis rezultāts - labāka veselības aprūpe, bet gan procesa uzturēšana. Lai gan tas ir nepopulāri, uzņemtais kurss ir jāturpina.”

Viņa redzējumā, vissvarīgākā reforma no tām, kas nav ne īstenota, ne arī ieplānota, ir augstskolu apvienošana un visu sistēmas rīcībā esošo resursu mobilizēšana valsts ekonomiskās politikas prioritāro mērķu sasniegšanai: „Šobrīd sistēma darbojas pašplūsmā un galvenokārt tajā strādājošo, nevis studentu, uzņēmēju un visu nodokļu maksātāju interesēs.”

Definīcija – kopdarbs

Strukturālo reformu definīcija valdības dokumentos radusies diskusijās ar sociālajiem partneriem, noprotams no Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras (LRTK) skaidrotā. LRTK sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale norāda, ka strukturālo reformu definīcija, par kuru Reformu vadības grupas ietvaros vienisprātis bija gan Ministru prezidenta biroja, Valsts kancelejas un LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, skan: „Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli, sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas vērstas uz to, lai kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku īstenošanu.”

Arī Valsts kancelejas bijusī direktore Gunta Veismane atsaucas uz šo definīciju, kas apstiprināta 2009. gada 15. septembra informatīvajā ziņojumā „Par pasākuma plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai” īstenošanas gaitu, galvenajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem.

„Ja atmetam birokrātiski profesionālās valodas mistifikācijas, tad vienkārši varam teikt, ka strukturālās reformas nav nekas cits kā būtiskas valsts politikas izmaiņas, kas tiek veiktas ar noteiktu mērķi. Tātad faktiski pats strukturālo reformu jēdziens varētu pat tikt aizstāts ar cilvēkiem saprotamāko būtisko reformu vai pārmaiņu jēdzienu. Jo vārds strukturāls šajā gadījumā ir pārnesums no starptautisko organizāciju terminoloģijas,”  G. Veismane mēģina sarunu cilvēciskot, atgādinot, ka Pasaules Bankas strukturālo pārkārtojumu programmas tika ieviestas arī 90. gados un 21. gs. pirmajos gados.

"Strukturālo reformu jēdziens ir pārekspluatēts."

„Diemžēl mūsu publiskajā telpā pastāv tendence aizstāt diskusiju par būtību ar diskusiju par formālām lietām - vārdiem. Tā vietā, lai diskutētu, piemēram, par nodokļu sistēmas taisnīgumu, to vai valsts ģimenes pabalsti jāmaksā arī miljonāru ģimenēm vai tomēr tikai trūcīgajām ģimenēm, vai izglītības sistēmai jābūt virzītai uz kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu vai darbavietu saglabāšanu pedagogiem, vai mums ir vajadzīgas septiņas dažādas policijas, mums labāk patīk parunāt par to, ka neviens nezina, ko nozīmē strukturālas reformas.

Tur nav nekāda noslēpuma, un tur nav arī brīnumnūjiņas, kas varētu izglābt valsti vai budžetu no nepieciešamības dzīvot atbilstoši tam, ko spējam nopelnīt. Tās ir būtiskas politikas izmaiņas ar visām grūtībām un izaicinājumiem, kādi parasti rodas, kad dažādas intereses ir jāsaskaņo un jānodrošina dramatiski samazinātu resursu apstākļos,” turpina G. Veismane.

Reformas piemēri

G. Veismane kā plašāk zināmos strukturālo reformu piemērus nosauc vienotās atlīdzības sistēmas ieviešanu visās valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās, vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidi, pārņemot funkciju no pašvaldībām. Arī administratīvi teritoriālo vienību skaita samazināšana un ministriju padotības iestāžu skaita samazināšana ir strukturāla reforma, kā arī izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu koncentrācija, nodrošinot transportu, bet samazinot iestāžu skaitu. Gandrīz katra ministrija ir sākusi centralizēt atbalsta funkcijas, pārņemot tās no savām padotības iestādēm.

LTRK pārstāve L. Kokale vērtē, ka spilgtākais īstenotās strukturālās reformas piemērs ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciētā, valdībā un Saeimā virzītā mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopuma ieviešana. (Vienkārša un lēta mikrouzņēmuma nodibināšana/likvidēšana, ja bizness nav izdevies; mikrouzņēmuma nodoklis – 9% apmērā no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma; atvieglota grāmatvedības kārtošana.)

Satiksmes ministrija reformas ilustrācijai izraudzījusies padotības iestādes Autotransporta inspekcijas (ATI) likvidēšanu līdz 2011. gada 31. martam. No 1. aprīļa ATI funkcijas pārņems Valsts policija. Reformas rezultātā ne tikai nesamazināsies komercpārvadājumu kontroles apjomi, bet būs iespēja kopīgi ar Valsts policijas inspektoriem to būtiski palielināt, kā arī novērst vairāku kontrolējošo institūciju funkciju pārklāšanos autotransporta satiksmes uzraudzībā, paskaidro ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida.

Zemkopības ministrija pēdējo trīs gadu laikā veikusi būtiskas strukturālās reformas, samazinot administratīvo slogu, pārskatot un optimizējot funkcijas, samazinot izdevumus un darbinieku skaitu gan ministrijā, gan tās pārraudzības institūcijās (likvidētas divas, apvienotas trīs, samazinātas sešas iestādes un struktūrvienības, nodarbināto skaits ministrijā un padotības iestādēs samazināts par 35%), informē Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Piemēram, 2009. gadā vienā Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā apvienotas trīs valsts aģentūras (Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, K. Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas” un Latvijas Lauksaimniecības muzejs), ieekonomēts ap 100 000 latu. Būtiskus ietaupījumus valsts budžetā devusi Valsts ciltsdarba inspekcijas, Valsts Zivsaimniecības pārvaldes likvidēšana, šo institūciju veiktās funkcijas deleģējot citām ministrijas struktūrvienībām.

"Strukturālās reformas uzņēmēji piedāvā veikt finanšu ietilpīgajos valsts un pašvaldību pakalpojumu blokos."

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strukturālo reformu padarītā klāstā nosauc padotības iestāžu reorganizāciju, reformas vispārējā un profesionālajā izglītībā.

Ar 2009. gada 1. jūliju apvienoti Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs un Valsts speciālās izglītības centrs, izveidojot Valsts izglītības satura centru (VISC). Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras funkcijas nodotas Izglītības kvalitātes valsts dienestam (bijušajai Izglītības valsts inspekcijai) un VISC. No 2009. gada 2. februāra Sporta pārvaldes funkcijas veic IZM un valsts aģentūra „Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs”.

Jaunais finansēšanas modelis „Nauda seko skolēnam” ieviests ar 2009. gada 1. septembri, un ir radīti priekšnoteikumi optimālai pamata un vidējās izglītības organizācijai Latvijā: izglītībai piešķirtais finansējums tiek izlietots maksimāli efektīvi, dodot iespēju pašvaldībām nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu skolu attīstību. Vienlaikus raugoties, lai mazākiem bērniem izglītības iespējas sākumposmā būtu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai (mazās skolas izveidotas par lielāku skolu filiālēm, vairākām izglītības iestādēm pazemināta pakāpe, piemēram, no vidusskolas uz pamatskolu; no pamatskolas uz sākumskolu). Tālākos posmos, īpaši vidusskolā, valsts politika (sadarbībā ar pašvaldībām) ir virzīta uz vidusskolu aprīkošanu ar modernu infrastruktūru, klasēm, laboratorijām, dienesta viesnīcām.

IZM kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir izstrādājusi un valdība apstiprinājusi Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes, kurās ir skaidri definēta profesionālās izglītības iestāžu tīkla un izglītības satura attīstība līdz 2015. gadam.

Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītājas p.i. Marika Kupče informēja par vairāku iestāžu reorganizāciju. Ar 2009. gada 1. jūliju Sociālo pakalpojumu pārvalde reorganizēta, nododot tās funkcijas LM un Sociālās integrācijas valsts aģentūrai. Ar 2010. gada 1. janvāri no 33 valsts sociālās aprūpes centriem (SAC) izveidotas piecas reģionālās institūcijas, kas nodrošina centralizētu SAC funkciju izpildi - grāmatvedības, finanšu plānošanas, iepirkumu, personāla resursu vadības un darba aizsardzības funkcijas.

LM piemēros nosauc arī vēl kādu maz dzirdētu jēdzienu „strukturāla optimizācija”, kas ir bijusi vairākās iestādēs. Piemēram, veiktas izmaiņas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pakalpojumu sniegšanas reģionālajā pārklājumā, apvienojot atsevišķas starprajonu ārstu komisijas, kā arī paplašinot ārstu komisiju apkalpes zonas, Valsts darba inspekcijā samazināts vadītāju skaits, ieceļot Reģionālo valsts darba inspekciju mazo sektoru (līdz 10 cilvēkiem) vadītājus par galvenajiem valsts inspektoriem ar papildu funkcijām.

Iekšlietu ministrijas (IeM) strukturālās reformas un optimizācijas pasākumi arī ietver iestāžu reorganizāciju, tostarp apvienošanu, liecina IeM Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītājas Guntas Skrebeles atsūtītā informācija. Visu dienestu un struktūru reformas 2009. gadā atspoguļotas ministrijas gada pārskatā, tostarp Valsts policijas reģionālā reforma, kā rezultātā izveidotas Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionālās pārvaldes un Rīgas reģionālā pārvalde. Savukārt 2010. gadā turpinātās ietver arī vairākus gada otrajā pusē īstenotos pasākumus, tostarp no 2011. gada 1. janvāra izdienas pensiju administrēšanas nodošanu Labklājības ministrijai.

Kas jāreformē

Strukturālās reformas uzņēmēji piedāvā veikt finanšu ietilpīgajos valsts un pašvaldību pakalpojumu blokos, atgādina LRTK. Prioritāri - izglītības sistēmā, medicīnas aprūpes sistēmā, sociālās aprūpes sistēmā. „Dārgu un neefektīvu pārvaldi kā valsts centrālajā aparātā, tā pašvaldībās nodokļu maksātāji atļauties nevar,” uzsver L. Kokale. „Caur strukturālajām reformām jāraugās, kā Latvijā veikt šos pakalpojumus lētāk (iespējams, arī mazāk) un efektīvāk!”

G. Veismane norāda, ka „līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, mums nāksies uzņemties pensijas vecuma paaugstināšanu, ko pašlaik plāno paaugstināt līdz 65 gadiem, taču vēl nav skaidrs pārejas periods. Domāju, ka mūsu septiņas dažādās policijas un drošības dienesti ir joma, kurā vēl būtu nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Strukturālās izmaiņas arī turpmāk skars valsts pārvaldi, pārejot uz vienotajiem pakalpojumu sniegšanas centriem – vienas pieturas aģentūrām un uz atbalsta funkciju centralizāciju. Arī to var klasificēt kā strukturālu reformu, ja šis vārds patīk”.

Satiksmes ministrija 2011. gadā plāno ieviest centralizētu informācijas tehnoloģiju pārvaldības modeli, apvienojot SM padotības iestāžu IT funkcijas ministrijā, tā ietaupot ne vien līdzekļus, bet arī veidojot vienotu metodiku šo iestāžu datortehnikas apkalpošanā un uzturēšanā, incidentu risināšanā, uzskaitē, IT risinājumu plānošanā.

"Izstrādāts jaunā finansēšanas modeļa „Nauda seko kvalitātei” projekts."

Zemkopības ministrija uzskata, ka turpmāk nepieciešams veikt strukturālās reformas jomās, kur joprojām pārklājas funkciju izpilde starp vairākām ministrijām un citām valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, jautājumos par Eiropas Savienības fondu administrēšanu. Arī ar ūdens kvalitātes jautājumiem pašreiz nodarbojas trīs ministrijas – Zemkopības, Vides un Veselības ministrija.

Izglītības ministrija informē, ka augstākajā izglītībā un zinātnē veicamās strukturālās reformas ir virzītas uz virsmērķi: Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektors nodrošina zināšanu ekonomikai nepieciešamo zināšanu un cilvēkresursu bāzi. Ir izstrādāts jaunā finansēšanas modeļa „Nauda seko kvalitātei” projekts. No 2011. gada tiks uzsākta augstākās izglītības programmu izvērtēšana, lai novērstu dublēšanos, veicinātu efektivitāti, programmu ilgtspēju.

Finanšu ministrs: lai tautsaimniecība atjaunotos, reformas ir jāturpina

Atbildot uz LV.LV jautāto, finanšu ministrs Andris Vilks no strukturālajām reformām kā piemērus nosauc IeM īstenoto policijas reģionālās pārvaldības optimizēšanu, IZM ieviesto finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam”. Reformu klāstā ministrs ierindo sociālā taisnīguma principa ieviešanu 2011. gada budžetā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, sociālā nodokļa palielināšana vienlaikus ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamo paaugstināšanu, jo tādējādi iegūst cilvēki ar mazākiem ienākumiem).

Veselības ministrijas padarītajā ir slimnīcu skaita optimizēšana, Ārlietu ministrijas – vēstniecības darbinieku skaita optimizēšana. Finanšu ministrijas pienesums reformās ir Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija, reģionālo centru likvidēšana, to iekļaušana centrālajā  aparātā, lai optimizētu pārvaldību.

Uzdevumi turpmākam ir īpašuma kadastrālās vērtības sistēmas sakārtošana, reformas augstākajā izglītībā un veselības nozarē, lai uzlabotu pacientu apkalpošanu. Valdība ir apņēmusies, ka tiks pilnveidota pasažieru pārvadājumu sistēma.  Visā valsts pārvaldē turpināsies atbalsta funkciju centralizēšana, lai varētu sakārtot pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabotu iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu sniegšanu.

Labklājības ministrija sagatavos ģimenes valsts pabalsta reformu, lai šo pabalstu mērķtiecīgāk un lietderīgāk novirzītu ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

„Lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunoties, mums ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas,” uzsver finanšu ministrs.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI