Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeima 2. jūnijā izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz precizēt jau likumā noteikto aizliegumu darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, kas šobrīd ir atļauts izņēmuma gadījumos, proti, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Likumprojekts piedāvā papildināt Darba likuma 32. pantu ar ceturto daļu, kurā tiktu noteikts, ka prasība zināt svešvalodu (piemēram, krievu valodu) nevar tikt pamatota ar “nepieciešamību darba pienākumu veikšanai”, ja tā ir nepieciešama saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šādu prasību būtu aizliegts iekļaut darba līgumā, papildinot arī Darba likuma 40. pantu ar jaunu – trīspadsmito – daļu.
Likumprojekta autori uzsver, ka grozījumi mazinās krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju. “Darba pienākumos nevar ietilpt nepieciešamība sarunāties ar Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju svešvalodā,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Ministru kabinetam tiktu uzdots noteikt to profesiju sarakstu, uz kurām netiks attiecināta jaunā norma.
Deputāti izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai nodeva grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz šīgada valsts pensijas indeksēt vienu mēnesi agrāk – 1. septembrī.
Tāpat likumprojekts paredz, ka politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju, neatkarīgi no tās apmēra, 2022. gadā pārskata 1. septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu un piemērojot citus līdz šim likuma “Par valsts pensijām” 26. pantā noteiktos indeksācijas nosacījumus.
Deputāti lēma izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodot grozījumu likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.
Tā mērķis ir uz laiku no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim apturēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu sociālās korekcijas iestādes reformu, tostarp pārskatot un pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz šādu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli bērniem.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Latvijā ir viena sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”. Pašlaik tur ir reģistrēti 16 audzēkņi (12 zēni un 4 meitenes).
Pērn Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pārbaudē konstatējusi virkni pārkāpumu iestādes darbā, tai skaitā bērnu tiesību pārkāpumus. Tādējādi, kā norāda likumprojekta autori, ir nepieciešams veikt sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, kuras laikā Latvijā nepiemērotu bērnu ievietošanu šajā iestādē.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas.
Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas Krievijas militārās agresijas sekas, – samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākās investīcijas.
Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā.
Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.
Uzzini vairāk >>
Persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu, nedrīkstēs kļūt par aizbildni līdz brīdim, kad sodāmība tiks dzēsta vai noņemta. To paredz grozījumi Civillikumā, kurus trešajā lasījumā pieņēma Saeima.
Līdz šim likums paredzēja, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, likumprojekta autori norāda, ka tas vien, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā.
Pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai likumā noteiktajā kārtībā būs individuāli jāvērtē, vai saistībā ar iepriekšējo personas sodāmību vēl arvien pastāv draudi bērna drošībai, kas ir šķērslis, lai tālāk izskatītu jautājumu saistībā ar personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai personas iecelšanu par aizbildni bērnam.
Uzzini vairāk >>
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma jaunu Elektronisko sakaru likumu. Tas izstrādāts, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas.
Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. Tāpat likums regulēs numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā līmeņa domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu. Likums noteiks valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.
LV portāls jau iepriekš ir rakstījis, ka Eiropas Komisija Latvijai norādījusi uz novēlotu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanu. 2021. gada 23. septembrī Eiropas Komisija veica juridiskus pasākumus pret vairākām dalībvalstīm, tostarp Latviju, kuras nav pienācīgi rīkojušās, lai nodrošinātu ES digitālās jomas tiesību aktu sniegtās priekšrocības audiovizuālo mediju un telesakaru jomā.
Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.
Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.
Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeima otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Darba likumā, kas cita starpā paredz ieviest jaunu institūtu – aprūpētāja atvaļinājumu.
Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā.
Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām.
Plānots noteikt, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, ir tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu.
Vienlaikus ar grozījumiem Darba likumā, kurus Saeima apstiprināja otrajā lasījumā,plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (šobrīd – četrus mēnešus). Tāpat iecerēts precizēt, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu (šobrīd – 10 kalendāra dienu).
Grozījumi paredz papildināt Darba likuma 155. pantu ar jaunu daļu, kas nodrošinātu iespēju izmantot desmit darba dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu citai personai, kura nav bērna tēvs. Piedāvātā redakcija ir izteikta šādi: “Ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta), tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.”
Likumprojekts kopumā paredz vēl daudz citu izmaiņu Darba likumā.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumu Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Tas paredz, ka aizsardzības ministra izveidota komisija varētu izvērtēt personu, kuras sodītas par tīšiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesības tikt uzņemtām Zemessardzē pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Pašlaik likums paredz, ka par zemessargu nevar būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Savukārt aizsardzības ministra izveidotajai komisijai ir noteiktas tiesības atļaut personas uzņemšanu Zemessardzē, ja vien persona nav izdarījusi tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta, vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir aizvadīti ne mazāk kā pieci gadi.
Tātad, ja persona tikusi sodīta par tīšu smagu noziegumu, tai šobrīd nav iespējams tikt uzņemtai Zemessardzē.
Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu, ka sabiedrībai nav pieejamas programmas, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, Saeima lēma kā steidzamus konceptuāli atbalstīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Grozījumi paredz likumā noteikt aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kura nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.
Konstatējot, ka tiek veikta šāda veida uzņēmējdarbība, Valsts policija varēs sodīt tās veicēju saskaņā ar Krimināllikumā noteikto, paredz likumprojekts.
Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt arī administratīvo atbildību par minēto programmu publisku izziņošanu, proti, jebkuru darbību, ar kuru programma vai tās fiksācija tiek padarīta pieejama sabiedrībai.
Par programmas izziņošanas ierobežojuma pārkāpšanu plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 140 naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai līdz 2800 naudas soda vienībām (14 tūkstoši eiro).
Nereti, lai piesaistītu vairāk klientu (piemēram, kafejnīcās un viesnīcās), tiek izziņotas tādas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta. Paredzētais naudas sods motivēs personas nepārkāpt programmu izziņošanas noteikumus, pausts likumprojekta anotācijā.
|
Uzzini vairāk >> |
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz ierobežot azartspēļu pieejamību.
Grozījumi paredz noteikt aizliegumu azartspēlēs piedalīties personām, kuras ir jaunākas par 21 gadu. Patlaban azartspēles drīkst spēlēt no 18 gadu vecuma. Izmaiņas rosinātas, lai pasargātu to sabiedrības daļu, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, azartspēļu negatīvo ietekmi uz personas turpmāko attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai mazinātu azartspēļu pieejamību, paredzēts no pašreizējiem 20 spēļu automātiem līdz 25 paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā spēļu zālē. Tas novērstu maza izmēra spēļu zāļu darbību, kā arī spēļu organizētājiem radītu papildu slogu esošās zāles aprīkot atbilstoši prasībām, norādījuši grozījumu autori.
Likumprojekts paredz aizliegumu azartspēles organizēt ēkās un būvēs, kur atrodas izglītības iestādes, bērnu spēļu laukumos un rekreācijas laukumos, kā arī 250 metru attālumā no to ieejas.
Azartspēles plānots aizliegt organizēt arī dzīvojamajās ēkās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamajās ēkās citviet Latvijā. Likumprojekta anotācijā teikts, ka risks spēlēt azartspēles ievērojami palielinās, tostarp veidojoties problemātiskiem spēlēšanas paradumiem, ja spēļu zāle vai kazino atrodas dzīvesvietas tuvumā, un šādu spēļu vietu ierobežošana ir nozīmīga teritorijās ar lielu iedzīvotāju blīvumu.
Jāpiebilst, ka sākotnēji likumprojekts paredzēja aizliegt azartspēļu organizēšanu 4 km rādiusā no dzīvojamajām ēkām, taču atbildīgā komisija lēma to noraidīt.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunatnes likumā, ar kuriem plānots līdz 30 gadiem paaugstināt vecumu, līdz kuram persona uzskatāma par jaunieti.
Tādējādi Jaunatnes likums attieksies uz plašāku iedzīvotāju loku, nosakot, ka tā mērķis ir uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 30 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.
Kā akcentēts likumprojekta anotācijā, arī Eiropas Komisija definē jauniešus līdz šādam vecumam, turklāt Erasmus+ projektos un aktivitātēs var iesaistīties jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.
Šobrīd likumā noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
Tāpat grozījumi paredz pienākumu izveidot un nodrošināt mehānismu jauniešu neformālās izglītības procesā iegūto prasmju atzīšanai darba tirgū. Plānots, ka neformālās izglītības atzīšanas procesu līdz 2023. gada 30. jūnijam noteiks Ministru kabinets.
Likumprojekts paredz precizēt arī kārtību, kādā organizējams pašvaldību jauniešu domju darbs, lai sekmētu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni. To pēc grozījumu stāšanās spēkā noteiks Ministru kabineta noteikumi.
Likumā paredzēts noteikt pašvaldības pienākumu izveidot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.
Tāpat plānots noteikt prasības pašvaldībām par to, kā veicams darbs ar jaunatni. Likumprojekts paredz, ka pašvaldība:
Iecerēts noteikt, ka pašvaldība var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.
Saeima kā steidzamu konceptuāli atbalstīja jauna likuma projektu, kas atvieglos kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai. Jauns likumprojekts “Par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai” izstrādāts, lai veicinātu enerģētisko drošību un neatkarību.
Jaunā likuma projekts noteiks atvieglotu kārtību VES, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, augstsprieguma elektrolīniju un autoceļu, būvniecībai, norāda likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Likuma projekts nepieciešams, lai diversificētu enerģijas ieguves veidus un veicinātu vēja enerģijas attīstību, iespējami īsākā laikā sasniedzot kopējo VES uzstādīto jaudu 1000 megavatu apmērā, teikts likumprojekta anotācijā.
Šobrīd Latvijā ir Baltijas valstīs zemākais vēja enerģijas jaudu apjoms. Kopējā Latvijā uzstādīto VES jauda kopš 2019. gada ir 78 megavatstundas, savukārt Lietuvā – 546 un Igaunijā – 320 megavatstundas. Latvijā uzstādīto VES jauda nosedz tikai trīs procentus no elektroenerģijas piegādes iekšējā tirgus kopējā apjoma.
Pirmajā lasījumā atbalstu guvuši arī saistītie grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
Uzzini vairāk >>
Lai mazinātu iespējas ļaunprātīgi izmantot tiesisko regulējumu, no privātpersonām prettiesiski iegūstot naudas līdzekļus, izstrādāti grozījumi Vekseļu likumā, kurus Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā.
Ar likumprojektu plānots novērst nepilnības tratu un vienkāršo vekseļu izdošanā, noteiktas notariālā akta formas prasības vienkāršajiem vekseļiem, kurus izdevušas vai kuriem par indosantu, starpnieku vai galvinieku uzstājušās fiziskās personas, kā arī nodalīta tratu izmantošana komerctiesiskajā apritē un precizēta protestēšanas kārtība vienkāršajiem vekseļiem.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumprojektā “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, ar kuriem plānots precizēt valsts aģentūras direktora iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, nosakot, ka valsts aģentūras direktors turpmāk būs valsts civildienesta ierēdnis, kuru iecels un atbrīvos no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.
Patlaban, kā skaidrots likumprojekta anotācijā, regulējums nav viennozīmīgs, un Publisko aģentūru likums paredz citādu valsts aģentūru direktoru iecelšanas amatā kārtību nekā Valsts civildienesta likums.
Proti, Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteikts, ka pretendentu pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ministrs ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Savukārt Publisko aģentūru likuma 9. panta trešā daļa šobrīd paredz, ka valsts aģentūras direktoru izraugās konkursa kārtībā. Attiecībā uz konkursa norisi piemēro kārtību, kāda noteikta valsts civildienesta ierēdņiem. Vienlaikus 9. panta ceturtajā daļā noteikts, ka valsts aģentūras direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ atbildīgais ministrs. Novērtējot aģentūras darbības rezultātus, valsts aģentūras direktoru var iecelt amatā atkārtoti vai atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa saskaņā ar citiem likumiem.
Ar grozījumiem likumā plānots svītrot 9. panta ceturto daļu, bet trešo daļu izteikt jaunā redakcijā: “Valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.”
Jāmin, ka patlaban Saeimā tiek skatīti grozījumi “Valsts civildienesta likumā”, kas paredz noteikt, ka iestādes vadītājs turpmāk varēs ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pēc izmaiņu stāšanās spēkā šī norma attiektos arī uz valsts aģentūru vadītājiem.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ilgstoša atrašanās amatā var radīt stagnācijas riskus. Tāpēc vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnoteikumus vajadzīgajām pārmaiņām.
Uzzini vairāk >>
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ir saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz pienākumu akciju sabiedrībām, kuras emitējušas vārda akcijas, iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā, bet akciju sabiedrībām, kuras ir emitējušas uzrādītāja akcijas, iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par lielākajiem sabiedrības akcionāriem. Grozījumi Komerclikumā Saeimā vēl jāskata trešajā lasījumā.
Likumprojekts noteic, kādā veidā informācija par akcionāriem ir ņemama vērā un izmantojama Uzņēmumu reģistra funkciju veikšanai.
Plašāk >>
