Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rosinātās izmaiņas Valsts civildienesta likumā turpina virzību prom no principa, ka darbs valsts pārvaldē automātiski ir karjera visa darba mūža garumā.
FOTO: Freepik
Divi termiņi amatā, paplašināti atlaišanas kritēriji un drošības garantijas. Valsts civildienesta likuma grozījumi sola vairākus būtiskus ieguvumus, vienlaikus raisot bažas par riskiem valsts pārvaldes iestāžu vadītāju karjeras pārvaldībā.
Valsts kancelejas (VK) sagatavotie un 6. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izskatītie grozījumi Valsts Civildienesta likumā sagatavoti saskaņā ar Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai paredzēto Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju pilnvaru termiņa ierobežojumu noteikšanu. Tādējādi tiktu stiprināti demokrātijas principi un politiskā neitralitāte valsts pārvaldes iestāžu darbā, kā arī veicināti piemēroti apstākļi pārmaiņām un attīstībai, skaidro VK.
Būtiskākā izmaiņa, salīdzinot ar pašreizējo regulējumu, – grozījumi paredz, ka iestāžu vadītāji, tai skaitā valsts sekretāri, savā amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko veiktu ārpakalpojuma sniedzējs, paredzēts, ka sešus mēnešus pirms termiņa beigām var tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā (tai skaitā arī citā iestādē) vai atbrīvošanu.
Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām. Tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņa vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu, skaidro VK.
Lai nodrošinātu ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, likumprojekts paredz, ka iestādes vadītājam būtu tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principiem.
Rosināts ieviest arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Proti, savstarpēja vienošanās, kuras pamatā ir sadarbības neveidošanās starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju. Balstoties uz šādu vienošanos, valsts civildienesta attiecības drīkstētu izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Šāds periods noteikts gan tādēļ, lai tā laikā abas amatpersonas rastu iespēju sastrādāties, gan, ja šādas iespējas nav, nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni. Tāpat noteikts, ja valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz minēto savstarpējo vienošanos, jauns iestādes vadītājs izraugāms konkursa kārtībā.
Likumprojekts paredz arī noteikt ierobežojumu tam, cik ilgi ierēdnis, kurš tiek pārcelts amatā, kam noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo, saņem iepriekšējā amata mēnešalgu, pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes. Likumprojektā paredzēts, ka tas būs viens gads. Tāpat grozījumos ir papildināts to darbību loks, uz kuru pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes, kā arī tiek noteikti termiņi valsts civildienesta attiecību izbeigšanai.
Vienlaikus tiek virzīts arī saistītais likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Tajos noteikts, ka, ja iestādes vadītājs tiek atbrīvots uz savstarpējas vienošanās pamata, jo neveidojas sadarbība ar ministru vai Ministru prezidentu, viņš saņem atlaišanas pabalstu trīs mēnešalgu apmērā.
“Ierēdņu nomaiņa un pārcelšana citos amatos var pozitīvi ietekmēt valsts pārvaldi, jo tādā veidā tiek pārceltas zināšanas starp departamentiem un, savā ziņā, samazināts korupcijas risks. Taču bažas rada tas, ka, aizbildinoties ar nespēju sastrādāties, var tikt atlaisti ierēdņi un tā var tikt uzskatīta par politisku izrēķināšanos,” norāda biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa. Amata termiņa ierobežojumi nodrošinātu, ka viens cilvēks “neaizsēžas” nozīmīgā amatā, vērtē sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka, vienlaikus norādot: “Jauninājums, par kura pozitīvo ietekmi varētu šaubīties, ir ļoti vienkāršs veids, kā ministram tikt vaļā no sev neērta valsts sekretāra, vienkārši pamatojot, ka sadarbība nav izdevusies, ka ir kādi atšķirīgi redzējumi, un šo valsts sekretāru aizrotējot uz kādu citu amatu.”
Līdzīgu viedokli pauž “Providus” asociētais pētnieks, Latvijas Universitātes docents Valts Kalniņš: “No vienas puses, divu termiņu ierobežojumu, protams, var pamatot ar tradicionālajiem argumentiem, ka tas novērsīs vadītāja “iesūnošanu” un veicinās institūcijas gatavību būt dinamiskākai un atvērtākai pārmaiņām. No otras puses, tas turpina virzību prom no principa, ka darbs valsts pārvaldē automātiski ir karjera visa darba mūža garumā. Potenciāli tas varētu arī palielināt spiedienu atalgojuma paaugstināšanai, jo darba stabilitāte un atalgojuma apjoms vismaz daļēji ir savienoti trauki.” Savukārt ideja par civildienesta attiecību izbeigšanu, balstoties uz to, ka starp ministru vai Ministru prezidentu un iestādes vadītāju neveidojas veiksmīga sadarbība, izskatās pēc politiskas izrēķināšanās legalizēšanas, secina pētnieks. Sešu mēnešu termiņš, kura laikā uz šāda pamata vadītāju nevar atlaist, novērstu tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos, taču neizslēgtu vēlākas izrēķināšanās iespēju, secina V. Kalniņš.
“Grozījumi nerisina tādus jautājumus kā politiskā un publiskā sektora amatpersonu sastrādāšanās problēmas, izpratnes veicināšana par ētikas normām un profesionāls ikdienas darbs atbilstoši Civildienestam, nevis politiskajai gribai,” norāda I. Tauriņa. “Delna” vērš uzmanību – ir jārunā arī par publiskā sektora neitralitāti un profesionālu pieeju dažādu ētikas dilemmu risināšanā.
Līdztekus grozījumi paredz tādas pozitīvi vērtējamas izmaiņas kā iespēju amatpersonai vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu izvērtēt ministra rīkojumu gadījumos, kad radušās aizdomas par tā neatbilstību labas pārvaldības principiem, kā arī civildienesta stiprināšana, palielinot sociālās garantijas gan attiecībā uz pārcelšanu citos amatos, gan uz atlaišanu, secina I. Kažoka. Tādējādi amatpersonai, atrodoties augstā amatā, nebūtu jābaidās iebilst ministram, riskējot ar nonākšanu bezdarbniekos un drīzu iztikas līdzekļu zaudēšanu.
Likumprojekts paredz, ka VK savā tīmekļvietnē nodrošinās informāciju par ierēdņu dienesta attiecību nodibināšanas un izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, pienākumiem un tiesībām, dienesta gaitu, atlīdzību un tās noteikšanas un izmaksas kārtību, kā arī informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.
