SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. maijā, 2022
Lasīšanai: 16 minūtes
6
6

Saeima šonedēļ. Jaunietis līdz 30 gadu vecumam un citas izmaiņas Jaunatnes likumā

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

Par jaunieti uzskatīs personu līdz 30 gadiem

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus Jaunatnes likumā, kas paredz līdz 30 gadiem paaugstināt vecumu, līdz kuram persona uzskatāma par jaunieti.

Tādējādi Jaunatnes likums attieksies uz plašāku iedzīvotāju loku, nosakot, ka tā mērķis ir uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 30 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.

Kā akcentēts likumprojekta anotācijā, arī Eiropas Komisija definē jauniešus līdz šādam vecumam, turklāt Erasmus+ projektos un aktivitātēs var iesaistīties jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.

Šobrīd likumā noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Tāpat grozījumi paredz pienākumu izveidot un nodrošināt mehānismu jauniešu neformālās izglītības procesā iegūto prasmju atzīšanai darba tirgū. Plānots, ka neformālās izglītības atzīšanas procesu līdz 2023. gada 30. jūnijam noteiks Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz precizēt arī kārtību, kādā organizējams pašvaldību jauniešu domju darbs, lai sekmētu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni. To pēc grozījumu stāšanās spēkā noteiks Ministru kabineta noteikumi.

Likumā paredzēts noteikt pašvaldības pienākumu izveidot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.

Tāpat plānots noteikt prasības pašvaldībām par to, kā veicams darbs ar jaunatni. Likumprojekts paredz, ka pašvaldība:

  • nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju;
  • pieņem darbā jaunatnes lietu speciālistu – personu, kura plāno un koordinē darbu ar jaunatni, un jaunatnes darbinieku – personu, kura veic darbu ar jaunatni;
  • izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
  • izveido jauniešu centru, kura mērķis ir nodrošināt pašvaldības jauniešu kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju, kā arī veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvu attīstību, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;
  • izveido jauniešu domi;
  • nodrošina darbu ar jaunatni visos pašvaldību pagastos;
  • izveido un nodrošina skaidru atbalsta mehānismu jaunatnes organizāciju atbalstam;
  • paredz citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

Iecerēts noteikt, ka pašvaldība var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.

Atvieglos vēja elektrostaciju būvniecības procesu

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodoti grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, veidojot atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, lai sasniegtu VES kopējo jaudu 1000 MW.

Likumprojekta anotācijā paskaidrots:

“Pašreiz Latvijā ir starp Baltijas valstīm viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms, ņemot vērā, ka kopējā uzstādītā VES jauda 2019. gadā bija 78 MW, savukārt Lietuvā tā bija 546 MW, bet Igaunijā – 320 MW.

Jauno uzstādīto jaudu apjoms Latvijā ir ļoti zems. Turklāt no 2015. līdz 2020. gadam VES jaudas pieaugušas no 69 MW līdz 78 MW, turklāt kopš 2018. gada nav bijis pieauguma (pieaugums kopumā ir tikai 13% piecu gadu laikā).

Turpinoties esošajām tendencēm, līdz 2030. gadam uzstādīto jauno VES jaudu pieaugums būs vien 26% (kopējām jaudām nesasniedzot pat 100 MW), un tas ir ievērojami zemāk par nepieciešamo (desmitkārtīgo) pieaugumu, lai Latvija sasniegtu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna rezultatīvos rādītājus.

Patlaban Latvija ar vēja enerģiju nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējā tirgus kopējā apjoma, savukārt, izmantojot dabasgāzi, lielākajās koģenerācijas stacijās TEC–1 un TEC–2 saražoti aptuveni 29% elektroenerģijas jeb 1685 GWh. Lai mazinātu vismaz dažus cenu svārstību riskus (dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu), nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo (t. sk. dabasgāzes) izmantošanas un importa. Energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru AER veidu īpatsvaru enerģētikā, un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.

Nepieciešamību pēc ražošanas jaudu palielinājuma un steidzamas rīcības būtiski ir ietekmējusi pašlaik notiekošā karadarbība Ukrainā.”

26. maijā Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”.

Uzzini vairāk >>

Atbalsts kara bēgļiem no Ukrainas

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem par 30 dienām pagarina iespēju saņemt atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai. 

Grozījumi paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri primāri sniedzamajam atbalstam – izmitināšanai un pārtikai – ir pieteikušies līdz 24. maijam (ieskaitot), valsts to papildus nodrošinās vēl līdz 30 dienām, taču kopējais valsts nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nevarēs pārsniegt 120 dienas. 

Tāpat noteikts, ka turpmāk arī juridiska persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, būs tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistīto papildu izmaksu kompensēšanai. 

Uzzini vairāk >>

Varēs ierobežot valstu, kuras apdraud citas valstis, televīzijas kanālu izplatīšanu Latvijā

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei noteikt tiesības ierobežot tādu valstu, kuras grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma, izplatīšanu Latvijā.

Šādu programmu izplatīšana Latvijas teritorijā ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm un neatbilst elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politikai, kā arī negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts padomju okupācijas režīmu un armiju slavinošu pieminekļu nojaukšanai

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, kas cita starpā paredz arī demontēt Rīgā, Uzvaras parkā, esošo monumentu “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. 

Par steidzamu atzītais likuma projekts paredz, ka citus demontējamos objektus līdz 30. jūlijam noteiks Ministru kabinets. 

Objektu demontāža būs jāveic līdz šīgada 15. novembrim, un to darīt būs pienākums pašvaldībai, kuras teritorijā objekts atrodas.

Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumprojektā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi. Piemēram, noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu, neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Tāpat likumprojekts paredz īpašus noteikumus iepirkumu procedūrai. Pašvaldībai paredzētas tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbu īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas. 

Kopumā Latvijā ir ap 300 šādu piemiņas plākšņu un memoriālo objektu. Plānotais likums neattieksies uz karā kritušo karavīru apbedījuma vietām.

Precizē ierobežojumu iepriekš sodītai personai kļūt par aizbildni

Persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu, nedrīkstēs kļūt par aizbildni līdz brīdim, kad sodāmība tiks dzēsta vai noņemta.

To paredz grozījumi Civillikumā, kurus trešajam lasījumam atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Pašlaik likums paredz, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, likumprojekta autori norāda, ka tas vien, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā.

Uzzini vairāk >>

Ieviesīs attālinātā darba vīzas

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.

Likumprojekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumprojektā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu.

Šāds regulējums pieļautu iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Jauns Elektronisko sakaru likuma projekts

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna Elektronisko sakaru likuma projektu. Tas izstrādāts, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, teikts anotācijā.

Tāpat likumprojekts regulēs numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā līmeņa domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu. Likums noteiks valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.

LV portāls jau iepriekš ir rakstījis, ka Eiropas Komisija Latvijai norādījusi uz novēlotu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanu. 2021. gada 23. septembrī Eiropas Komisija veica juridiskus pasākumus pret vairākām dalībvalstīm, tostarp Latviju, kuras nav pienācīgi rīkojušās, lai nodrošinātu ES digitālās jomas tiesību aktu sniegtās priekšrocības audiovizuālo mediju un telesakaru jomā.

Latvijas gadījumā, līdzīgi kā Igaunijā, Spānijā, Horvātijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Austrijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā un Zviedrijā, Komisija ir konstatējusi novēlotu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanu, kā rezultātā patērētāji un uzņēmumi var negūt labumu no noteikumiem, kuros paredzēti:

  • skaidri un iekļaujoši noteikumi par tiešo lietotāju tiesībām – vienādi noteikumi visā Eiropā virzībai uz iekļaujošu vienoto tirgu;
  • augstāka pakalpojumu kvalitāte – patērētājiem ir pieejami lielāki pieslēguma ātrumi un labāks pārklājums, jo kodekss veicina konkurenci attiecībā uz investīcijām, it īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklos, tostarp 5G tīklos;
  • noteikumu harmonizācija – kodekss uzlabo regulatīvo paredzamību, tostarp radiofrekvenču spektra piešķiršanā;
  • patērētāju aizsardzība – kodekss sniedz labumu patērētājiem un aizsargā tos, neatkarīgi no tā, vai tiešie lietotāji sazinās, izmantojot tradicionālos (zvani, īsziņas) vai uz lietotnēm balstītos pakalpojumus;
  • godīga sāncensība – kodekss nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem telesakaru pakalpojumu nozares dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir tradicionālo vai uz lietotnēm balstīto pakalpojumu sniedzēji.

Konkrētāk, patērētājiem būtu jāgūst labums no uzlabotas aizsardzības, pateicoties noteikumiem, kas nodrošina gan līguma informācijas skaidrību un pakalpojuma kvalitāti, gan iespēju vieglāk mainīt pakalpojumu sniedzējus dažādos tīklos, tādējādi stimulējot arī taisnīgākas mazumtirdzniecības cenas.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU