VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Latvijas Vēja enerģijas asociācija
Toms Nāburgs, vadītājs
05. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Energoresursi
4
4

Ietekmes uz vidi novērtējums nav būtiskākais kavēklis vēja parku izbūvē

FOTO: Freepik

īsumā
  • Pašreizējais administratīvais process VES izbūvei, pat ja tam netiek likti šķēršļi, ir smagnējs un aizņem divus līdz trīs gadus ar nosacījumu, ka process virzās gludi, bez aizķeršanās. Būvniecībai pēc tam nepieciešami vismaz 18 mēneši.
  • Ietekmes uz vidi novērtējums ir ne vien dabas aizsardzības, bet arī vēja parku attīstītāju un investoru drošības garants, ka vēlāk netiks apstrīdēts tā tiesiskums.
  • Ietekmes uz vidi novērtējuma process nav bijis būtiskākais kavēklis. Līdz šim lielākā problēma bija procesa nākamais solis jeb pašvaldību iespējas paust politisku “nē’’ vēja parku attīstīšanai.

Patlaban kara un enerģētiskās krīzes krustugunīs Latvijā ir uzsākts straujš process enerģētiskās neatkarības iegūšanai, galveno risinājumu saredzot atjaunīgās enerģijas projektu iespējami ātrā attīstīšanā. Valdība ir uzdevusi ministrijām pilnveidot normatīvo regulējumu, lai paātrinātu vēja enerģijas izmantošanu, Latvijas teritorijā uzstādot vēja elektrostaciju (VES) parkus. Izmaiņas normatīvajā regulējumā ir nepieciešamas, vēja enerģijas nozarē par to runājam un cīnāmies jau ilgstoši. Žēl, ka bija jāsagaida šāds kritisks brīdis, lai tiktu sākts aktīvs darbs pie VES parku normatīvās vides sakārtošanas. Šajā nozarē atbalstām pārmaiņas, taču bažas raisa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāns šo risinājumu vērtēt īstermiņā un atgriezties pie iepriekšējās kārtības, tiklīdz sasniegta noteikta elektrības ražošanas jauda. Piekrītam, ka izmaiņas nepieciešams veikt operatīvi, tomēr steigā nedrīkst pazaudēt kvalitāti un ilgtermiņa skatījumu.

Pašreizējais administratīvais process VES izbūvei, pat ja tam netiek likti šķēršļi, ir smagnējs un aizņem divus līdz trīs gadus ar nosacījumu, ka process virzās gludi, bez aizķeršanās. Būvniecībai pēc tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši. Šībrīža situācijā nevaram tik ilgi gaidīt, un process ir jāpaātrina, taču tas nedrīkst notikt uz kvalitātes rēķina.

Vēja enerģijas nozarē uzskatām, ka pašreizējā iecere atcelt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu nav pārdomāta, un mēs to neatbalstām. IVN ir ne vien dabas aizsardzības, bet arī vēja parku attīstītāju un investoru drošības garants, ka vēlāk netiks apstrīdēts tā tiesiskums. Finanšu institūcijas neiegulda resursus potenciāli riskantos projektos, saskatot vides, labas pārvaldības un tiesvedības riskus. IVN process ir jāsaglabā, citādi var rasties jaunas problēmas, piemēram, projektu attīstītāji, kuriem nemaz nav kapacitātes VES projektu realizēšanā, varēs viegli saņemt jaunu jaudu ieviešanas atļaujas un vienlaikus arī rezervēt pārvades sistēmas jaudas, liedzot tās izmantot kvalificētiem nozares uzņēmumiem. Lai pret to nodrošinātos, ja patiešām atteiksimies no IVN, ierosinām paredzēt būtiskus drošības naudas apmērus par katru pārvades jaudas rezervēto MW, tādējādi kvalificējot tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu. Spekulanti ar saskaņotām atļaujām nenodrošinās Latvijas enerģētisko neatkarību.

IVN process nav bijis būtiskākais kavēklis VES projektu attīstībā. Līdz šim lielākā problēma ir bijis procesa nākamais solis jeb pašvaldību iespējas paust politisku “nē’’ vēja parku attīstīšanai. Pašreiz, ja pašvaldības teritoriālajā plānojumā nav paredzēta vēja parku izbūve, uzņēmējiem procesu nemaz nav vērts sākt, lai gan, iespējams, izpētes rezultātā parādītos potenciāli piemērota vieta vēja parku izbūvei. Nepieciešamas izmaiņas regulējumā, lai tas nedotu iespēju pašvaldībām apstādināt VES būvniecību pēc pozitīva IVN saņemšanas. Šī riska novēršana būtiski paātrinātu VES parku attīstību Latvijā un radītu lielāku investoru uzticību un interesi. Pretējā gadījumā investors pēc 2–3 gadu darba, 100 tūkstošu eiro ieguldījuma un pozitīva IVN saņemšanas tik un tā var kļūt par politisko procesu ķīlnieku un “nolikt projektu plauktā”.

Tā vietā, lai atceltu IVN procedūru VES virs 50 MW, aicinām mainīt regulējumu, lai uz pozitīva IVN pamata pašvaldības būtu spējīgas mainīt teritorijas plānojumu, atļaujot būvēt VES zonās, kurās iepriekš tas nav bijis paredzēts. IVN ir daudz detalizētāks nekā pašvaldību teritorijas plānojumi un kvalitatīvāk pamato būvniecības drošumu un piemērotību noteiktā teritorijā. Papildus jārod iespēja risināt detālplānojuma jautājumus konkrētā VES tehniskajā projektā. Šāda pieeja būtiski samazinātu VES attīstības laiku un nebūtu vajadzības atcelt IVN procedūru.

Jaunajos plānos VES būvniecība nav atļauta nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, taču tajās saskatām ļoti augstu potenciālu. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās vēja parku ietekme uz vidi ir ievērojami mazāka nekā, piemēram, mežu teritorijās, turklāt jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Būvējot VES uz lauksaimniecības zemēm, tiktu aizņemta ļoti maza platība. Aplēses rāda, ka 1000 MW jaudas VES izbūvei kopā nepieciešami vien ap 300 ha zemes, tādēļ aicinām uzsākt diskusiju ar Zemkopības ministriju par nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemju atvēršanu vēja parkiem.

Vēja enerģijas nozares vadošie uzņēmumi arī šobrīd, tāpat kā līdz šim, ir gatavi ar savu gadiem uzkrāto pieredzi piedalīties rosināto normatīvo aktu grozījumu izstrādē un novērst iespēju sasteigt lēmumus, “nonākot no viena grāvja otrā”. Veidosim efektīvu un jēgpilnu sistēmu, kura uzlabos Latvijas energosistēmas drošību, neatkarību un konkurētspēju gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Sistēmu, kura nebūs tikai īslaicīgs plāksteris, kuru pēc neilga brīža nebūs jāatceļ vai jāmaina.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU