TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
27. septembrī, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
4
4

Tieslietu ministrijas prioritātes papildu līdzekļu piešķiršanai 2022. gada budžetā. Nedēļa tieslietās

Atbalstot valsts budžeta prioritāros pasākumus 2022. gadam, valdība konceptuāli atbalstījusi arī tieslietu nozarē plānotās iniciatīvas papildu līdzekļu piešķiršanai – sistēmu datu publicēšana atvērto datu veidā, Valsts probācijas dienesta darbinieku atalgojuma sistēmas pilnveidošana un PSRS okupācijas režīma Latvijas valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas pabeigšana.

FOTO: Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Konceptuāli atbalstītais Valsts budžeta projekts paredz, ka Tieslietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2022. gadā tiks novirzīti aptuveni 5,1 miljons eiro, bet aptuveni 5,5 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem. Plašāk >>
  • Valsts budžeta 2022. gada projekts paredz palielināt Valsts probācijas dienesta nodarbināto algas, tieslietu sistēmas un tās pakalpojumu digitalizāciju, pabeigt PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķinu u. c.  Plašāk >>
  • Eiropas Komisija veikusi juridiskus pasākumus pret 19 dalībvalstīm, to skaitā arī Latviju, kas nav nodrošinājušas ES digitālās jomas tiesību aktu sniegtās priekšrocības audiovizuālo mediju un telesakaru jomā.  Plašāk >>
  • Saeimas Juridiskā komisija noslēgusi darbu pie piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējuma izmaiņām, kas paredz ieviest vienotu regulējumu dalītā īpašuma gadījumā starp mājokļu un zemes īpašniekiem.  Plašāk >>
  • Zvērinātu tiesu izpildītāju Disciplinārlietu komisijas sēdē izskatītas divas tieslietu ministra ierosinātās disciplinārlietas pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem.  Plašāk >>
  • Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir pieņēmis Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces ģenerāles Ilonas Spures lūgumu par atvaļināšanos no dienesta.  Plašāk >>
  • Nodod jaunai izskatīšanai krimināllietu par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot datorprogrammas.  Plašāk >>
  • Pārskatīs lietu par obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas cenai piemērojamo koeficientu.  Plašāk >>

Valdība atbalsta TM prioritātes papildu līdzekļu piešķiršanai 2022. gada budžetā

Piektdien, 24. septembrī, Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja valsts budžeta prioritāros pasākumus 2022. gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs.

"Nākamā gada budžetā papildu piešķirtais finansējums tiks ieguldīts arī tieslietu sistēmas un tās pakalpojumu digitalizācijai, lai nodrošinātu sabiedrībai vienkāršu un ērtu piekļuvi tieslietu pakalpojumiem,” informēja Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.  

Valsts budžeta 2022. gada projekts paredz palielināt Valsts probācijas dienesta nodarbināto algas, lai nodrošinātu probācijas sistēmā strādājošajiem viņu veicamajiem pienākumiem atbilstošu samaksu un sociālas garantijas. Konkurētspējīgs atalgojums ļaus noturēt un piesaistīt probācijas dienestā augsti kvalificētus un pieredzējušus speciālistus, skaidro Tieslietu ministrija.

Plānots, ka nepieciešamie līdzekļi tiks piešķirti PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijai, lai noslēgtu darbu pie PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām, kā arī Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas.

Valdības atbalsts saņemts vēl šādiem TM prioritārajiem pasākumiem 2022. gadā:

  • stiprināt latgaliešu valodu un rūpēties par tās saglabāšanu;
  • nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu privatizētu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku starpā;
  • nodrošināt informāciju zvērinātiem notāriem amata darbību izpildei bez maksas;
  • stiprināt Valsts tiesu ekspertīžu biroja kapacitāti;
  • pielāgot Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, nodrošinot dokumentu publisku pieejamību, kā arī Eiropas biznesa reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas integrācijas sekmīgu darbību.

Kopumā Tieslietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2022. gadā tiks novirzīti aptuveni 5,1 miljons eiro un aptuveni 5,5 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem, piemēram, tiesu sniegto pakalpojumu pilnvērtīgai nodrošināšanai.

Valdība turpinās darbu pie budžeta likumprojekta paketes, un to paredzēts iesniegt Saeimā 14. oktobrī.

Eiropas Komisija Latvijai norāda uz novēlotu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanu

23. septembrī Eiropas Komisija veica juridiskus pasākumus pret vairākām dalībvalstīm, to vidū arī Latviju, kas nav pienācīgi rīkojušās, lai nodrošinātu ES digitālās jomas tiesību aktu sniegtās priekšrocības audiovizuālo mediju un telesakaru jomā.

Šīm dalībvalstīm bez turpmākas kavēšanās ir jātransponē savos tiesību aktos divi jauni noteikumu kopumi, proti: Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un Eiropas Elektronisko sakaru kodekss, un par šo transponēšanu jāinformē Komisija. Abas direktīvas ir ļoti būtiskas ES digitālās pārkārtošanās īstenošanai, dalībvalstis par tām kopīgi vienojās un tās bija jātransponē līdz 2020. gada beigām, skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 

Latvijas gadījumā, līdzīgi kā Igaunijā, Spānijā, Horvātijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Austrijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā un Zviedrijā, Komisija ir konstatējusi novēlotu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanu, kā rezultātā patērētāji un uzņēmumi var negūt labumu no noteikumiem, kuros paredzēti:

  • skaidri un iekļaujoši noteikumi par tiešo lietotāju tiesībām – vienādi noteikumi visā Eiropā virzībai uz iekļaujošu vienoto tirgu;
  • augstāka pakalpojumu kvalitāte: patērētājiem ir pieejami lielāki pieslēguma ātrumi un labāks pārklājums, jo kodekss veicina konkurenci attiecībā uz investīcijām, jo īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklos, tostarp 5G tīklos;
  • noteikumu harmonizācija – kodekss uzlabo regulatīvo paredzamību, tostarp radiofrekvenču spektra piešķiršanā;
  • patērētāju aizsardzība – kodekss sniedz labumu patērētājiem un aizsargā tos neatkarīgi no tā, vai tiešie lietotāji sazinās, izmantojot tradicionālos (zvani, īsziņas) vai uz lietotnēm balstītus pakalpojumus;
  • godīga sāncensība: kodekss nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem telesakaru pakalpojumu nozares dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai tie ir tradicionālo vai uz lietotnēm balstītu pakalpojumu sniedzēji.

Konkrētāk, patērētājiem būtu jāgūst labums no uzlabotas aizsardzības, pateicoties noteikumiem, kas nodrošina gan līguma informācijas skaidrību un pakalpojuma kvalitāti, gan arī iespēju vieglāk mainīt pakalpojumu sniedzējus dažādos tīklos, tādējādi stimulējot arī taisnīgākas mazumtirdzniecības cenas. Operatori un pakalpojumu sniedzēji var izmantot priekšrocības, ko sniedz investīciju veicināšanas noteikumi, piemēram, tādi, kas stimulē līdzieguldījumus ļoti augstas veiktspējas tīklos un vienīgi uz vairumtirdzniecību balstītos tīklos, vai regulatīvā un investīciju paredzamība, tostarp radiofrekvenču spektra piešķiršanas procedūrās, skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Saskaņā ar ES līgumiem pārkāpuma procedūra paredz, ka Komisija drīkst veikt juridiskus pasākumus pret dalībvalstīm, kuras nav savlaicīgi un precīzi transponējušas direktīvas savos tiesību aktos.

Attiecīgajām dalībvalstīm ir divi mēneši, lai labotu situāciju un pieņemtu valstu transponēšanas pasākumus attiecībā uz šiem ES tiesību aktiem. Pretējā gadījumā Komisija var lemt par šo lietu nodošanu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Tieslietu ministrs apstiprina ģenerāles Spures lēmumu atvaļināties no dienesta

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir pieņēmis Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces ģenerāles Ilonas Spures lūgumu par atvaļināšanos no dienesta.

J. Bordāns uzsver, ka tieši viņas vadībā Latvijas ieslodzījuma vietu sistēma ir piedzīvojusi pārmaiņas un pārvarējusi lielus izaicinājumus, kas novērtēts arī starptautiskā līmenī. I. Spure ir sniegusi būtisku ieguldījumu ieslodzījuma vietu sistēmas pilnveidošanā, nepieciešamo personālreformu veikšanā, ieslodzīto resocializācijas sistēmas attīstībā, tajā skaitā veiksmīgu vairāku starptautisko projektu īstenošanā. Pateicoties I. Spures darbam, ieslodzījuma vietu sistēma kļuvusi atvērtāka un cilvēciskāka. Izveidojies arī nepieciešamais dialogs ar Latvijas un ārvalstu partneriem, un Latvija tiek veiksmīgi pārstāvēta starptautiskajā organizācijā EuroPris.

Lēmums par I. Spures atvaļināšanu no dienesta tika pieņemts, pamatojoties uz I.Spures iesniegumu.

Ilona Spure 2016. gadā ir apbalvota ar tieslietu ministra balvu ''Jaunrade tiesiskai Latvijai'' un tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi par īpaši nozīmīgu ieguldījumu ieslodzījuma vietu attīstībā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbības pacelšanu starptautiskā līmenī. Savukārt 2009. gadā ar Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu un ''Zelta spalvu'' par nopelniem resocializācijas sistēmas izveidē un ieviešanā, bet 2017. gadā kā apbalvojums piešķirts ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe. I. Spure ir starptautiskās cietumu sistēmu organizācijas EuroPris valdē.

Foto: Tieslietu ministrija

Likumprojektu piespiedu nomas jaunajam regulējumam virza izskatīšanai galīgajā lasījumā

Saeimas Juridiskā komisija 21. septembrī noslēdza darbu pie piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējuma izmaiņām, kas paredz ieviest vienotu regulējumu dalītā īpašuma gadījumā starp mājokļu un zemes īpašniekiem.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” paredz piespiedu nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības.

Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis. 

Zvērinātu tiesu izpildītāju Disciplinārlietu komisijas jaunumi

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija 22. septembra sēdē izskatīja divas tieslietu ministra ierosinātās disciplinārlietas pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Izskatot tieslietu ministra ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts interesēm, Disciplinārlietu komisija konstatēja, ka zvērināts tiesu izpildītājs lietā par bezmantinieka mantu rīkojis valstij piekrītošā nekustamā īpašuma izsoli un atsavinājis to, lai gan kreditoru pretenzijas un izdevumi jau bija segti un līdz ar to nekustamā īpašuma izsole normatīvajā regulējumā noteikto zvērināta tiesu izpildītāja funkciju izpildei vairs nebija nepieciešama.

Disciplinārlietu komisija nekonstatēja zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu, taču atzina, ka rīcība nebija atbilstoša labajai praksei.

Savukārt, izskatot tieslietu ministra ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts interesēm, Disciplinārlietu komisija konstatēja, ka zvērināts tiesu izpildītājs ilgstoši neveica darbības nekustamā īpašuma nostiprināšanai uz kreditora vārda, lietas par bezmantinieku mantu ietvaros.

Disciplinārlietu komisija, izvērtējot izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu un sekas, zvērināta tiesu izpildītāja vainas pakāpi nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likuma 66. panta pirmās daļas 1. punktu, pieņēma lēmumu izteikt zvērinātam tiesu izpildītājam piezīmi.

Nodod jaunai izskatīšanai krimināllietu par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot datorprogrammas

Senāta Krimināllietu departaments 21. septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja jaunai izskatīšanai krimināllietu par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot datorprogrammas (lietas Nr. SKK-9/2021 (11816005315)).

Izskatāmajā lietā apsūdzētajam, kas bija uzņēmuma atbildīgā amatpersona, apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas, proti, par autortiesību pārkāpšanu lielā apmērā, kas izpaudusies kā piecu datorprogrammu reproducēšana bez autortiesību subjekta atļaujas.

Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētais tika atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā.

Senāts atzīst, ka atbilstoši Autortiesību likuma 15. panta otrās daļas 4. punktam tiesības datorprogrammu reproducēt ir vienas no autortiesību subjekta izņēmuma tiesībām, tādēļ personai, kas datorprogrammu reproducē, ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauja saskaņā ar Autortiesību likuma 40. panta pirmo daļu. Vienlaikus, kā izriet no Autortiesību likuma 15. panta otrās daļas 4. punkta, kurā transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību 4. panta 1. punkta ,,a” apakšpunkta norma, autortiesību subjekta atļauja ir nepieciešama arī datorprogrammas attēlošanai uz ekrāna, izmantošanai un glabāšanai, bet tikai tad, ja šo darbību veikšanai datorprogrammu bija nepieciešamas reproducēt.

Pārskatīs lietu par obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas cenai piemērojamo koeficientu

Senāta Administratīvo lietu departaments 24. septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu par obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas cenai piemērojamo koeficientu (lietas Nr. SKA-81/2021 (A420260417)). Lai izšķirtu strīdu, Senāts vērsās ar jautājumiem Eiropas Komisijā. Ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu, apgabaltiesai no jauna jāvērtē lietas apstākļi.

Pieteicēja – Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecība „Dzirnavas” – tiesā pārsūdzēja Ekonomikas ministrijas lēmumu, ar kuru aprēķināta pieteicējas hidroelektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma un noteikts pieteicējas saražotās un obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas iepirkuma cenai piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai (t.s. pārkompensācijas koeficients).

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pieteikumu bija noraidījusi.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU