Valdība ārkārtas sēdē piektdien, 24. septembrī, apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs.
2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāko ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību, norāda Finanšu ministrija.
Nākamā gada budžets ir līdzsvarots un vērsts uz attīstību, pēc valdības sēdes preses konferencē uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, akcentējot trīs galvenos virzienus – valsts konkurētspējas palielināšana, pakalpojumu pieejamības palielināšana (tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība), valsts nacionālās identitātes stiprināšana.
Šīs prioritātes ietver arī ieguldījumus cilvēkresursos. Nākamgad paredzēts algu pieaugums veselības, izglītības, iekšlietu un kultūras darbiniekiem, kā arī citās nozarēs.
Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam, atbilstoši grafikam, paredzēti 15,2 miljoni eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 miljoni eiro.
Veselības aprūpei papildu līdzekļi paredzēti onkoloģijai – kompensējamo zāļu un medicīnas aprīkojuma iegādei. Vairāk nekā 12 miljoni eiro paredzēti Veselības ministrijas pasākumiem, tai skaitā 5,4 miljoni eiro tiks novirzīti veselības pakalpojumu palielināšanai.
Pēc ilgiem gadiem paredzēts zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt uzņēmēju atbalstam domātas izmaiņas darbnespējas lapu apmaksā. Pašreiz līdz darbnespējas 10. dienai (A lapu) apmaksā darba devējs, no 11. dienas (B lapu) – valsts. Proporcijas maiņa, kā preses konferencē informēja finanšu ministrs Jānis Reirs, paredz, ka darba devējam apmaksājamo dienu skaits par vienu dienu tiks samazināts, tātad – darba devējs maksās slimības naudu par A lapas deviņām dienām, valsts maksās slimības pabalstu no darbnespējas 10. dienas.
Nodokļu sadaļā ir piedāvājums samazināt darbaspēka nodokļa slogu. Paredzēts, ka no 1. janvāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 350 eiro (pašreiz 300 eiro), savukārt no 1. jūlija – līdz 500 eiro. Līdz ar to šī nodokļa atslodze ir vērsta uz atbalstu iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem.
No budžeta paredzēts arī nozīmīgs atbalsts investīcijām reģionālajā attīstībā, tostarp ceļos un pašvaldību infrastruktūrā.
“Šis budžets ir uz attīstību vērsts, atbildīgs un sabalansēts starp nozarēm, – tāds, kurā ir atvēlēti līdzekļi gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan arī nauda valsts attīstībai un investīcijām, lai Latviju tuvinātu Ziemeļvalstu pārticībai,” vērtē finanšu ministrs.
Valdība turpinās darbu pie budžeta likumprojekta paketes, un to paredzēts iesniegt Saeimā 14. oktobrī.
- Veselības ministrija: Sperts solis veselības aprūpes pieejamības virzienā
- Tieslietu ministrija: Valdība atbalsta visas TM prioritātes papildu līdzekļu piešķiršanai 2022. gada budžetā
- Labklājības ministrija: Labklājības nozares prioritātēm 2022. gada budžetā plānoti 34 miljoni eiro
- Izglītības un zinātnes ministrija: Nākamā gada budžets galvenokārt nodrošinās finansējuma palielinājumu zinātnei, augstākās izglītības pieejamībai un pedagogu algām
- Iekšlietu ministrija: Atbalstītas Iekšlietu ministrijas 2022.gada prioritātes
- Kultūras ministrija: Valdība piešķīrusi finansējumu valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojuma palielināšanai 2022. gadā
- Satiksmes ministrija: Pirmo reizi vēsturē valsts budžetā iekļauj papildu finansējumu veloceļu attīstībai
Finanšu ministrijas infografika
Avots: Finanšu ministrija
