Par labklājības nozarei atvēlēto summu tika lemts piektdien, 24. septembrī, valdības sēdē, kurā notika diskusijas par nākamā gada valsts budžetu.
“Budžeta sarunas vienmēr ir sarežģītas. Lai arī katrs sarunā iesaistītais matemātiski saprot, ka visas vajadzības apmierināt neizdosies, gribas, lai ir labi gan savai nozarei, gan citiem. Jo stāsts jau ir par mūsu sabiedrību kopumā. Esmu gandarīts par panākto – ir papildus atbalsts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams – sociālajiem darbiniekiem, senioriem, ģimenēm ar bērniem. Izsaku pateicību uzņēmējiem un katram darba ņēmējam, kas maksā nodokļus un palīdz veidot labklājīgu Latviju”, uzver labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Atalgojuma paaugstināšanai sociālās aprūpes centros (SAC) strādājošajiem aprūpētājiem nākamā gada budžetā plānots atvēlēs – 9,9 miljonus eiro. Plānots, ka no nākamā gada 1. janvāra aprūpētājam, kurš atbilst 3.kategorijai, mēnešalga būs 608 eiro apmērā (2021.gadā vidēji tā bija 540 eiro). Tiks ieviests jauns amats “vecākais aprūpētājs”, kura maksimālā mēnešalga plānota 705 eiro. Par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem plānotas piemaksas 25% apmērā. Bet, lai nodrošinātu vienotu pieeju, plānots palielināt atalgojumu visiem VSAC nodarbinātajiem līdzīgi kā aprūpētājiem, nosakot piemaksas 15% procentu apmērā. Tam nākamā gada budžetā paredzēti 1,4 miljoni eiro.
Lai veicinātu pašvaldību sociālajos dienestos strādājošos sociālo darbinieku motivāciju strādāt profesijā, kā arī kompensētu ar papildus funkcijām saistīto pieaugošo darba apjomu, iecerēts atjaunot mērķdotāciju sociālajiem darbiniekiem. Vienošanās paredz, ka šim mērķim nākamā gada budžetā būs pieejami 1,9 miljoni eiro. Plānotais mērķdotācijas apjoms katram sociālajam darbiniekam mēnesī - 137.12 eiro (ieskaitot nodokļus, atvaļinājuma un slimības naudas).
Ir nolemts no 2022. gada paaugstināt ar nodokli neapliekamo pensiju minimum. Tas nākamgad tiks palielināts divreiz. No 1.janvāra līdz 30. jūnijam cilvēkiem, kuriem piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.
Nākamā gada budžetā iecerēts 2,1 miljonus eiro atvēlēt pabalstiem aizbildņiem par bērna uzturēšanu Līdz šim, ja par bērnu bija piešķirta pensija par apgādnieka zaudējumu, apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsts, izmaksājamo pabalstu samazināja par attiecīgo summu. No 2022. gada paredzēts, ka pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazina par ģimenes valsts pabalsta un apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālo nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru. Turpmāk tas varētu tikt samazināts tikai par uzturlīdzekļu apmēru no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Ārpusģimenes aprūpē 2021.gada 1.janvārī atradās 6004 bāreņi vai bez vecāku gādības palikušie bērni, no tiem 4059 bija ievietoti pie 3228 aizbildņiem.
Iecerēts arī samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, darba devējs apmaksā no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazā kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošu darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku – no 4. darba nespējas dienas līdz 9. darba nespējas dienai (šobrīd 10. darba nespējas dienai). Šim nolūkam nākamā gada budžetā plānots atvēlēt septiņus miljonus eiro.
Nākamā gada budžetā ir plānoti papildus līdzekļi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, tehnisko palīglīdzekļu iegādei, lai veicinātu personu ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem vai anatomiskiem defektiem iekļaušanos sabiedrībā. Tāpat nauda paredzēta arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbībai, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai dzīvesvietā bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem, kā arī valsts sociālās aprūpes centru sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai infrastruktūras sakārtošanai. Arī pilotprojekta īstenošanai hospisa aprūpei mājās pilngadīgām personām un vairākām citām Labklājības ministrijas iecerētajām iniciatīvām, kas vērstas uz sociālās sfēras un tās sniegto pakalpojumu uzlabošanu.
Valdībā ir arī panākta vienošanās, no 2023. gada valsts par 30% pašvaldībām līdzfinansēs garantēto minimālo ienākumu (GMI) atbalstu un mājokļa pabalstu.
