Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks :”Sarunās īpašu uzmanību veltījām bērnu interesēm - no bērnu tiesību aizsardzības stiprināšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstības līdz ārpusģimenes aprūpes pilnveidei. Vienlaikus esam vienisprātis, ka kvalitatīvi pakalpojumi nav iespējami bez profesionāliem un motivētiem sociālā darba speciālistiem, tāpēc būtiski ir turpināt darbu pie viņu atalgojuma un darba apstākļu uzlabošanas. Novērtēju pašvaldību gatavību kopīgi meklēt risinājumus un uzņemties atbildību par pārmaiņām. Mūsu kopīgais mērķis ir panākt, lai ikviens bērns, ģimene un cilvēks, kuram nepieciešams atbalsts, to saņemtu savlaicīgi, kvalitatīvi un pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai."
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: “Novērtējam līdzšinējo konstruktīvo sadarbību ar ministru, Labklājības ministriju un turpinām mērķtiecīgu darbu pie nozīmīgiem jautājumiem nozarē, īpaši bērnu atbalsta jomā, speciālistu piesaistē un ārpusģimenes aprūpē. Aizvien akcentējam pakalpojumu pieejamības problēmas bērniem ar smagiem uzvedības traucējumiem un atkarībām, jo situācija ir sarežģīta visā valstī un tikai kopīgi risināma. Savukārt sociālā darba jomā pašvaldības ir sniegušas ieguldījumu speciālistu atalgojuma palielināšanā un turpinās to darīt, vienlaikus iespēju robežās nodrošinot kompleksus atbalsta pasākumus sociālo darbinieku piesaistei, tai skaitā dzīvojamās telpas un mācību nodrošināšanā, ņemot vērā izaicinājumus pašvaldību budžetos.”
LM dalījās ar savu redzējumu par bērnu tiesību aizsardzības speciālista nozīmīgo lomu bērnu tiesību efektīvas aizsardzības nodrošināšanai pašvaldību līmenī, rosinot šādu amatu ieviest visās pašvaldībās Latvijā iespējami ātrāk. Šim speciālistam ministrija saredz trīs galvenos uzdevumus – pašvaldības Bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrāde un ieviešana, Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupu darba vadīšana un pašvaldībā deklarēto obligātās izglītības vecuma bērnu, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, uzskaite un neattaisnoto stundu kavējumu iemeslu izpēte. Puses vienojās, ka LM virzīs prioritāro pasākumu sarakstā priekšlikumu, kas no 2027. gada paredzētu kompensēt pašvaldībām 50% izmaksas, kas saistītas ar šāda amata izveidi un darbības nodrošināšanu, savukārt pašvaldības turpinās darbu pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides kopumā.
Puses diskutēja par viena no ikvienā pašvaldībā obligāti nodrošināmā sociālā pakalpojuma – sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem un bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē un ir sasnieguši 16 gadu vecumu – saturu un izveides un ieviešanas termiņiem. Ņemot vērā pakalpojuma sarežģītību, tas attīstāms un ieviešams pakāpeniski, ko paredz arī tiesību akti. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā, kas var variēt no sociālā darbinieka konsultācijām līdz kompleksai resursu piesaistei, piemēram, psihologs, psihiatrs, sporta treneris, ģimenes ārsts – atkarībā no tā, kas bērnam ir nepieciešams, pašvaldībām jānodrošina jau no šā gada sākuma. No nākamā gada 1. janvāra sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros jābūt pieejamam sociālajam mentoram, bet no 2029. gada 1. janvāra sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros jāspēj nodrošināt vismaz viena sociālās rehabilitācijas programma (sociālās rehabilitācijas programmās tiek izmantotas atšķirīgas metodes un pakalpojumi atbilstoši jaunieša vajadzībām, piemēram, individuālas speciālistu konsultācijas, grupu nodarbības, radošās aktivitātes, izbraukuma treniņi).
Bērnu aizsardzības centrs (BAC) šobrīd īsteno sociālā mentora pakalpojuma izmēģinājumprojektu, kura ietvaros noris sociālā mentora pakalpojuma apraksta un mācību programmas izveide. Izmēģinājumprojektā uz 2026. gada 1. jūniju sociālā mentora pakalpojums tiek sniegts 68 bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to iestāšanās risku 11 pašvaldībās. Pēc izmēģinājumprojekta īstenošanas pašvaldības, ieviešot sociālā mentora pakalpojumu, varēs izmantot gan sociālā mentora pakalpojuma aprakstu, gan mācību programmu. Tāpat jau šobrīd pašvaldības var saņemt konsultatīvo atbalstu. Puses vienojās, ka LM līdz šā gada 1. oktobrim sagatavos plašāku papildu skaidrojošo informāciju pašvaldībām par sociālā mentora pakalpojuma un sociālās rehabilitācijas programmas nodrošināšanu, savukārt BAC organizēs sanāksmi par izmēģinājumprojekta pirmajiem secinājumiem un turpinās sniegt konsultatīvo atbalstu pašvaldībām sociālā mentora pakalpojuma izveidē.
Sarunās pārrunāta arī situācija ārpusģimenes aprūpē, kā arī aktuālais ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru un pašvaldību sociālā dienesta sadarbībā. Lai gan no šā gada ievērojami palielināts materiālais atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm un pieejami papildu atbalsta veidi specializētām audžuģimenēm, joprojām ārpusģimenes aprūpes pakalpojums ir nepietiekams, tāpēc puses vienojušās, ka turpinās īstenot papildu pasākumus audžuģimeņu un aizbildņu skaita pieauguma veicināšanai. LM arī apņēmusies virzīt priekšlikumu Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistei ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma attīstībai jaunajā plānošanas periodā.
Atbildība un uzdevumi ārpusģimenes aprūpes jomā dalās starp pašvaldību un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru. Pašvaldībai saglabājas galvenā atbildība par teritorijā dzīvojošo bērnu labklājību, savukārt atbalsta centrs nodrošina specializētu, profesionāli izvērtētu un valsts finansētu atbalstu ierobežotā apjomā. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt bērna interesēm atbilstošu, savlaicīgu un koordinētu rīcību ārpusģimenes aprūpes jomā, pašvaldībām ir pienākums nodrošināt efektīvu sadarbību divos līmeņos: starp institūcijām un struktūrvienībām pašvaldības ietvaros, kā arī savstarpēji starp pašvaldībām, tāpēc LM aicina pašvaldības aktīvi meklēt un īstenot piemērotākos sadarbības risinājumus, veidojot skaidrus un praktiski piemērojamus iekšējos un starpinstitucionālos sadarbības mehānismus. Puses vienojās, ka līdz šā gada 1. decembrim organizēs papildu tikšanos, lai pārrunātu līdzšinējo praksi un rastu iespējami veiksmīgākus modeļus sadarbībai ārpusģimenes aprūpes jomā, īpaši gadījumos, kad risinājums meklējams ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, un BAC un LM turpinās sniegt nepieciešamo konsultatīvo atbalstu. Vienlaikus pašvaldības līdz 1. jūlijam pārskatīs arī savus iekšējos normatīvos aktus, lai nodrošinātu to atbilstību normatīvo aktu hierarhijai ārpuģimenes aprūpes jomā.
Sarunās partneri arī apsprieda LM veiktās aptaujas rezultātus par sociālo dienestu sociālā darba speciālistu skaitu, vakancēm un atalgojumu. Konkurētspējīgs atalgojums ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem sociālā darba speciālistu piesaistei, motivēšanai un noturēšanai pašvaldību sociālajos dienestos, tomēr atbilstoši LM veiktajai aptaujai uz 2026. gada 2. martu sociālajos dienestos zemākais noteiktais atalgojums nesasniedza atbilstošās mēnešalgu grupas minimumu sociālā rehabilitētāja amatā divos no 22 sociālajiem dienestiem, kuros ir šāds amats, sociālā aprūpētāja amatā trijos no 16 sociālajiem dienestiem, kuros ir šāds amats, sociālā darbinieka amatā 67% sociālo dienestu un vecākā sociālā darbinieka amatā 73% sociālo dienestu, kuros ir šāds amats. LM vērsa uzmanību, ka sociālā darba speciālistu zemais atalgojums, nepietiekamais darbinieku skaits, to paaugstinātā noslodze un profesionālā "izdegšana" rada riskus pašvaldību sniegto sociālā darba pakalpojumu kvalitātei.
Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās normas pieļauj pakāpenisku pāreju uz jauno atalgojuma sistēmu, nodrošinot visiem pašvaldību iestāžu darbiniekiem attiecīgā līmeņa mēnešalgas minimuma sasniegšanu līdz 2027. gadam, tomēr situācijā, kad darbinieku skaits sociālajos dienestos ir nepietiekams un esošie speciālisti ilgstoši veic darbu paaugstinātas slodzes apstākļos, ir jāmēģina rast iespēju jau šobrīd noteikt darbiniekiem konkurētspējīgāku darba algu. Izprotot pašvaldību finanšu situāciju, puses vienojās, ka aicinās pašvaldības izvērtē iespējas paaugstināt atalgojumu sociālo dienestu darbiniekiem no 2027. gada.
