2026. gada pirmajos četros mēnešos Rīgā mājokļa pabalstiem izlietoti kopumā 8,59 miljoni eiro. Janvārī pabalstam tika novirzīti 1,56 miljoni eiro, to saņēma 9613 iedzīvotāji, un vidējais pabalsts bija 161,88 eiro mēnesī. Februārī finansējums pieauga līdz 1,82 miljoniem eiro, saņēmēju skaits – līdz 9908 rīdziniekiem, bet vidējais pabalsts sasniedza 183,49 eiro. Martā izmaksas jau pārsniedza 2,32 miljonus eiro, pabalstu saņēma 10 456 cilvēki, un vidējais apmērs pieauga līdz 222,21 eiro. Aprīlī, kas bija pēdējais mēnesis ar paaugstinātajiem koeficientiem, izmaksas sasniedza 2,90 miljonus eiro, saņēmēju skaits pieauga līdz 11 941 personai, bet vidējais pabalsts – līdz 242,60 eiro mēnesī.
Savukārt maijā, kad atkal tika piemēroti zemākie koeficienti, mājokļa pabalstu saņēma 10 335 cilvēki, un kopējais izmaksu apjoms samazinājās līdz 1,89 miljoniem eiro. Vidējais pabalsta apmērs samazinājās līdz 182,49 eiro mēnesī, kas skaidri parāda pagaidu atbalsta ietekmi uz pabalsta apmēru un saņēmēju loku.
Salīdzinājumā ar Latviju kopumā Rīgā vidējais mājokļa pabalsts visā analizētajā periodā bija būtiski augstāks. Valstī vidējais pabalsta apmērs janvārī bija 118 eiro, februārī – 134,40 eiro, martā – 162,40 eiro un aprīlī – 180,90 eiro, kamēr Rīgā tas attiecīgajos mēnešos svārstījās no 161,88 līdz 242,60 eiro. Tas nozīmē, ka Rīgā pabalsta apmērs bija par aptuveni 35–60 eiro mēnesī lielāks nekā vidēji valstī.
Rīga nodrošināja arī būtisku daļu no kopējā mājokļa pabalsta finansējuma valstī. Janvārī galvaspilsētā tika izmaksāti 40,7 % no visā Latvijā izmaksātā finansējuma, februārī – 39,5 %, martā – 36,3 %, bet aprīlī – 37,5 %. Vienlaikus Rīgā dzīvoja un pabalstu saņēma mazāka daļa no kopējā saņēmēju skaita valstī – attiecīgi 29,7 % janvārī, 28,9 % februārī, 26,6 % martā un 28 % aprīlī. Tas apliecina, ka Rīgā uz vienu saņēmēju izmaksātais pabalsts ir lielāks nekā vidēji Latvijā, un vienlaikus parāda, cik ievērojami resursi galvaspilsētā tiek novirzīti iedzīvotāju atbalstam.
