Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumprojekts, kas 17. maijā apstiprināts valdībā un ir iesniegts Saeimā, paredz noteikt atbalsta pasākumu kopumu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus skārušas militārās agresijas sekas, un to finansēšanas kārtību.
Ar likumprojektā paredzētajiem atbalsta pasākumiem paredzēts nodrošināt ekonomiskās situācijas uzlabošanos, veicinot tirgus pārorientāciju un produktivitātes nodrošināšanu, tādējādi sekmējot kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti, norādīts likumprojekta anotācijā.
Ministru kabineta sēdē 26. aprīlī, apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai”, valdība vienojās par jaunu atbalsta programmu izstrādi uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā, izmantojot neizlietoto Covid-19 krīzes laikā piešķirto budžeta finansējumu, kas ļautu nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai.
Ziņojumā secināts, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi ievērojamus ekonomiskos un finanšu satricinājumus, it īpaši preču tirgos, strauji pieaugot naftas, gāzes, kviešu, minerālmēslu un sēklas cenām. Krievijas neizprovocētā kara Ukrainā ekonomiskās ietekmes apmērs ir ļoti neskaidrs un būs atkarīgs no agresijas ilguma un politiskajām reakcijām. Taču skaidrs, ka agresijas rezultātā būtiski tiks kavēta globālā izaugsme un palielināsies inflācijas spiediens.
Vissmagāk tiks skarta Eiropas valstu, īpaši to, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju vai Ukrainu, ekonomika relatīvi lielāku biznesa un enerģētikas saikņu stipruma dēļ.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš apliecina, ka situācija vairākās nozarēs ir diezgan sarežģīta, to rada izejvielu (metāla, graudu) pieejamība un cenas, kā arī energoresursu sadārdzināšanās.
“Smaga situācija ir pārtikas rūpniecībā, īpaši segmentā, kas koncentrējas uz iekšējo tirgu, jo produkcijai pieaug pašizmaksa, taču iedzīvotāju pirktspēja ir tāda, kāda ir. Tas rada milzīgus izaicinājumus,” saka J. Endziņš. “Sarežģīta situācija ir arī apstrādes rūpniecībā. Ja salīdzina ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad lielākie cietēji bija ēdināšanas, izklaides un tūrisma nozares, bet rūpniecība gana labi turpināja strādāt, šobrīd sitienus saņem arī rūpniecība, eksportējošie uzņēmumi.”
LTRK veido uzņēmēju noskaņojuma mērījumus, “Futurum indeksu” tuvākajiem sešiem mēnešiem. “Covid-19 pandēmijas sākumā tas bija ievērojami sliktāks nekā tagad, Krievijai iebrūkot Ukrainā,” zina teikt LTRK vadītājs. “Jā, noskaņojums ir pasliktinājies, taču tas nav tik slikts. Vēlos ticēt, ka “vidējā temperatūra” uzņēmumiem kopumā būs labāka nekā Covid-19 kontekstā.”
Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumprojekts paredz, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākajām investīcijām.
Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā:
Kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 32,1 miljona eiro apmērā tiks novirzīts investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.
Likumprojektā ir noteikts, ka atbalstu šī likuma ietvaros nepiešķir saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskā vai nacionālā līmenī pieņemtās sankcijas.
Plānots, ka jaunās aizdevumu, garantiju un eksporta garantiju atbalsta programmas tiks iesniegtas izskatīšanai valdībā līdz jūnija sākumam, savukārt kapitāla fonda programma – līdz augustam, informē Ekonomikas ministrija.
Atbalsta programmas uzņēmējiem būs pieejamas pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Lai Eiropas Savienības līmenī rastu risinājumu esošajā situācijā, 2022. gada 24. martā ir stājies spēkā Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu 2022/C 131 I/01”, kas ES dalībvalstīm rada iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā.
J. Endziņš vērtē, ka “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumprojekts” ir solis pareizajā virzienā, jo, ņemot vērā izmaksu pieaugumu, daļai uzņēmumu izaicinājumu rada apgrozāmo līdzekļu pieejamība, lai noteiktos daudzumos spētu nopirkt vajadzīgās izejvielas. “Vai apjoms būs pietiekams? Laiks rādīs, tomēr atsevišķos gadījumos lielākiem uzņēmumiem tas varētu būt arī nepietiekami,” tā LTRK pārstāvis.
J. Endziņš uzteic, ka atbalsta programmas, kuras paredz likumprojekts, ir balstītas “gudrā pieejā”, t. i., tā ir nevis naudas dāvināšana, bet pamatā tie ir aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem, valsts garantijas. Viņš uzskata, ka šādi rīki ir efektīvāki un plašāk izmantojami nekā naudas došana grantu veidā.
