SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
24. maijā, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
4
4

Likumprojekts komersantu atbalstam kara seku mazināšanai

Freepik

Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumprojekts, kas 17. maijā apstiprināts valdībā un ir iesniegts Saeimā, paredz noteikt atbalsta pasākumu kopumu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus skārušas militārās agresijas sekas, un to finansēšanas kārtību.

īsumā
  • Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi ievērojamus ekonomiskos un finanšu satricinājumus.
  • Smaga situācija ir pārtikas rūpniecībā, īpaši segmentā, kas koncentrējas uz iekšējo tirgu, kā arī apstrādes rūpniecībā.
  • Uz atbalstu varētu pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās u. c.
  • Ņemot vērā izmaksu pieaugumu, daļai uzņēmumu izaicinājumu rada pieejamība apgrozāmajiem līdzekļiem, lai spētu noteiktos daudzumos nopirkt vajadzīgās izejvielas.
  • LTRK ieskatā likumā paredzētie aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem un valsts garantijas ir efektīvāki un plašāk izmantojami rīki nekā naudas došana grantu veidā.

Ar likumprojektā paredzētajiem atbalsta pasākumiem paredzēts nodrošināt ekonomiskās situācijas uzlabošanos, veicinot tirgus pārorientāciju un produktivitātes nodrošināšanu, tādējādi sekmējot kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti, norādīts likumprojekta anotācijā.

Karš izraisa ievērojamus satricinājumus

Ministru kabineta sēdē 26. aprīlī, apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai”, valdība vienojās par jaunu atbalsta programmu izstrādi uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā, izmantojot neizlietoto Covid-19 krīzes laikā piešķirto budžeta finansējumu, kas ļautu nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai.

Ziņojumā secināts, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi ievērojamus ekonomiskos un finanšu satricinājumus, it īpaši preču tirgos, strauji pieaugot naftas, gāzes, kviešu, minerālmēslu un sēklas cenām. Krievijas neizprovocētā kara Ukrainā ekonomiskās ietekmes apmērs ir ļoti neskaidrs un būs atkarīgs no agresijas ilguma un politiskajām reakcijām. Taču skaidrs, ka agresijas rezultātā būtiski tiks kavēta globālā izaugsme un palielināsies inflācijas spiediens.

Vissmagāk tiks skarta Eiropas valstu, īpaši to, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju vai Ukrainu, ekonomika relatīvi lielāku biznesa un enerģētikas saikņu stipruma dēļ.

Sarežģīti pārtikas nozarei un apstrādes rūpniecībai

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš apliecina, ka situācija vairākās nozarēs ir diezgan sarežģīta, to rada izejvielu (metāla, graudu) pieejamība un cenas, kā arī energoresursu sadārdzināšanās.

“Smaga situācija ir pārtikas rūpniecībā, īpaši segmentā, kas koncentrējas uz iekšējo tirgu, jo produkcijai pieaug pašizmaksa, taču iedzīvotāju pirktspēja ir tāda, kāda ir. Tas rada milzīgus izaicinājumus,” saka J. Endziņš. “Sarežģīta situācija ir arī apstrādes rūpniecībā. Ja salīdzina ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad lielākie cietēji bija ēdināšanas, izklaides un tūrisma nozares, bet rūpniecība gana labi turpināja strādāt, šobrīd sitienus saņem arī rūpniecība, eksportējošie uzņēmumi.”

LTRK veido uzņēmēju noskaņojuma mērījumus, “Futurum indeksu” tuvākajiem sešiem mēnešiem. “Covid-19 pandēmijas sākumā tas bija ievērojami sliktāks nekā tagad, Krievijai iebrūkot Ukrainā,” zina teikt LTRK vadītājs. “Jā, noskaņojums ir pasliktinājies, taču tas nav tik slikts. Vēlos ticēt, ka “vidējā temperatūra” uzņēmumiem kopumā būs labāka nekā Covid-19 kontekstā.”

Atbalsta programmas

Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumprojekts paredz, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākajām investīcijām.

Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā:

  • aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām 39 miljonu eiro apmērā;
  • garantijas 22,5 miljonu eiro apmērā;
  • eksporta kredīta garantijas 1,3 miljonu eiro apmērā.

Kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 32,1 miljona eiro apmērā tiks novirzīts investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.

Likumprojektā ir noteikts, ka atbalstu šī likuma ietvaros nepiešķir saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskā vai nacionālā līmenī pieņemtās sankcijas.

Plānots, ka jaunās aizdevumu, garantiju un eksporta garantiju atbalsta programmas tiks iesniegtas izskatīšanai valdībā līdz jūnija sākumam, savukārt kapitāla fonda programma – līdz augustam, informē Ekonomikas ministrija.

Spēkā pēc EK akcepta

Atbalsta programmas uzņēmējiem būs pieejamas pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Lai Eiropas Savienības līmenī rastu risinājumu esošajā situācijā, 2022. gada 24. martā ir stājies spēkā Komisijas paziņojums “Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu 2022/C 131 I/01”, kas ES dalībvalstīm rada iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā.

Solis pareizajā virzienā

J. Endziņš vērtē, ka “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumprojekts” ir solis pareizajā virzienā, jo, ņemot vērā izmaksu pieaugumu, daļai uzņēmumu izaicinājumu rada apgrozāmo līdzekļu pieejamība, lai noteiktos daudzumos spētu nopirkt vajadzīgās izejvielas. “Vai apjoms būs pietiekams? Laiks rādīs, tomēr atsevišķos gadījumos lielākiem uzņēmumiem tas varētu būt arī nepietiekami,” tā LTRK pārstāvis.

J. Endziņš uzteic, ka atbalsta programmas, kuras paredz likumprojekts, ir balstītas “gudrā pieejā”, t. i., tā ir nevis naudas dāvināšana, bet pamatā tie ir aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem, valsts garantijas. Viņš uzskata, ka šādi rīki ir efektīvāki un plašāk izmantojami nekā naudas došana grantu veidā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU