Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka Valsts civildienesta likuma normas neparedz aizliegumu izbeigt civildienesta attiecības ar ierēdni darbnespējas laikā (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 5. septembra sprieduma lietā Nr. SKA– 649/2011 10. punktu). Šāds aizliegums nav noteikts arī tad, ja darbnespēja radusies nelaimes gadījuma darbā dēļ. 

Vienīgais izņēmums ir valsts civildienesta attiecību izbeigšana sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai ilgāk par sešiem mēnešiem viena gada periodā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir grūtniecība, nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. 

Ievērojot minēto, Valsts civildienesta likums neaizliedz ierēdņa darbnespējas laikā izbeigt valsts civildienesta attiecības ar ierēdni, kuram tās bijušas pagarinātas pēc valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas. Aprakstītajā situācijā pēc būtības beidzas termiņš, uz kuru tika pagarinātas valsts civildienesta attiecības pēc valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas, nevis tiek veikta atbrīvošana sakarā ar ilgstošu darbnespēju. 

Papildus norādāms: Augstākās tiesas Senāts ir secinājis, ka, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar ierēdni pēc tam, kad notecējis termiņš, uz kuru tās pagarinātas, ierēdnis ir atbrīvojams no amata sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu. Attiecīgi šādā gadījumā ierēdnim ir izmaksājams atlaišanas pabalsts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajam, ievērojot nepārtrauktas nodarbinātības ilgumu valsts un pašvaldību institūcijās (skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. SKA– 877/2020 11. punktu).