Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Sāk skatīt grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noslēgt pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās.
Ar 67 balsīm “par” un 19 balsīm “pret” Saeima nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredz noslēgt pāreju mazākumtautību skolās uz mācībām latviešu valodā.
Likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 41. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta 100 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.”
Likuma Pārejas noteikumos plānots noteikt deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. jūlijam izstrādāt plānu pārejai uz mācībām valsts valodā visās valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpēs.
“Pāreja uz mācībām valsts valodā Latvijā veiksmīgi norit jau kopš 2004. gada, ieviešot bilingvālās izglītības modeli un pakāpeniski palielinot latviešu valodas lietošanas procentuālo apjomu visās izglītības pakāpēs. Šī pieeja strādā kā Latvijas sabiedrību vienojošs elements un nodrošina ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību,” norādījuši likumprojekta autori. Iecerēts, ka likumprojekts veicinās valsts valodas apguvi un lietojumu, paaugstinās mazākumtautību iedzīvotāju konkurētspēju Latvijas darba tirgū un veicinās integrācijas procesus Latvijas sabiedrībā.
2018. gadā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas jau tad noteica pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības posmā, kas ir veiksmīgi noslēgusies 2021./2022. mācību gadā, nodrošinot mācību procesu latviešu valodā pamatskolās 50% līdz 80% apjomā, bet vidusskolās pilnā apjomā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus dzimtajā valodā.
Centralizētie eksāmeni 9. un 12. klasēm jau pašreiz notiek tikai latviešu valodā.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz uzlabot būvniecības procesu robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās.
Šobrīd Iekšlietu ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecības kontroli valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās veic Būvniecības valsts kontroles birojs vai būvvalde.
Situācijās, kad būves daļa (piemēram, inženiertīkls) atrodas ārpus valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslas, ir jāierosina atsevišķa būvniecības iecere vietējā būvvaldē, norāda likumprojekta autori Iekšlietu ministrijā.
Turpmāk Būvniecības valsts kontroles birojs kontrolēs visu Iekšlietu ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību gan valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās, gan ārpus iepriekš minētajām joslām.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Politisko partiju likumā, kas paredz nostiprināt likumā aizliegumu partijām savā darbībā publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumus pret cilvēci, mieru, kā arī kara noziegumus.
Likumprojekta iesniedzēji rosina papildināt likuma 7. pantu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“Partijām savā darbībā aizliegts publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, kā arī veikt vai atbalstīt darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu.”
Likumprojekta iesniedzēji, Saeimas deputāti – Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Ritvars Jansons, Jānis Dombrava un Janīna Kursīte-Pakule – anotācijā uzsver: “Uzskatām, ka tādas politiskās partijas, kuras atbalsta Krievijas agresīvo politiku un attaisno tās noziegumus, apdraud Latvijas drošību un ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm.”
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu, kas paredz apturēt Latvijas un Krievijas divpusējā līguma darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem.
Likumprojekts aptur Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību protokola 13. panta darbību.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī par steidzamu atzīto likumprojektu, kas aptur Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem darbību.
Starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par izdarītajiem pārkāpumiem, minēts atbildīgās komisijas sagatavoto likumprojektu anotācijās.
Līgumu vai atsevišķu to pantu darbība tiek apturēta no šīgada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tai skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Pieņemtie grozījumi likumos jau izsludināti oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” ārkārtas laidienā 12. maijā un stājās spēkā 13. maijā.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ar izmaiņām noteikts atbalsts personām, kuras sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina no kara bēgošos Ukrainas civiliedzīvotājus.
Grozījumi paredz, ka fiziskai personai būs tiesības saņemt atlīdzību, lai kompensētu ar izmitināšanu saistītās papildu izmaksas, kas radušās, izmitinot no kara bēgošos Ukrainas iedzīvotājus. Atlīdzība paredzēta 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro mēnesī par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām.
Lai saņemtu atlīdzību, izmitinātājam vai viņa pilnvarotajai personai 14 dienu laikā no brīža, kad ir uzsākta Ukrainas civiliedzīvotāja uzņemšana, būs jāiesniedz pieteikums atlīdzības saņemšanai tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Atlīdzība izmitinātājam tiks piešķirta par periodu, kas nav ilgāks par 90 dienām, un tas tiks fiksēts atbilstoši izmitinātāja atlīdzības pieteikumā norādītajam Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas datumam, bet ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.
Darbiniekam piešķirto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 250 eiro apmērā par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu, ja tas izmaksāts sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas. To noteic Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.
Līdz šim, kad darba devējs vēlējās materiāli atbalstīt savus darbiniekus, piešķirot pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, no šī pabalsta tika ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Grozījumi noteic, ka nodokļa atvieglojums attieksies uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kuri dzimuši, sākot ar šīgada 1. janvāri.
Galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu varēs piemērot arī strādniekiem, kuri nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās.
Patlaban sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli var piemērot strādniekiem sezonas rakstura darbos augļu koku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti. Tā iepriekš noteikta, lai mazinātu ēnu ekonomiku, tostarp nelegālo nodarbinātību sezonas lauksamniecības darbos, kā arī atvieglotu administratīvo slogu darba devējiem, ņemot vērā lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonālo nodarbinātību.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā lasījumā apstiprināja Civilās savienības likuma projektu.
Jaunā likuma projekta mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību, un tas paredz arī civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.
Plānots noteikt, ka civilā savienība ir divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.
Paredzēts, ka civilo savienību būs aizliegts noslēgt personām, kuras ir laulībā vai ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā. Tāpat plānots, ka civilo savienību būs aizliegts noslēgt arī radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām un adoptētājiem ar adoptējamiem.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā lasījumā lēma par grozījumiem Komerclikumā, kas paredz reformēt akciju sabiedrības.
Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām, neatkarīgi no izvēlētā akciju veida, iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu.
Papildus grozījumi paredz virkni jaunumu, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan SIA procedūru veikšanu. Piemēram, ar grozījumiem iecerēts modernizēt akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtību, pārskatīt pamatkapitāla apmaksas kārtību, kā arī dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību.
Uzzini vairāk >>
Deputāti otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kuru mērķis ir precizēt koledžu regulējumu, ņemot vērā to vietu un lomu Latvijas izglītības institucionālajā sistēmā.
Atbilstoši Profesionālās izglītības likumam koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, ko vairākas koledžas arī dara. Tādējādi koledžas pēc savas darbības pamatprincipiem ir profesionālās izglītības iestādes, kas pamatā īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, teikts likumprojekta anotācijā.
Neskatoties uz to, koledžu darbības regulējums pašreiz ir iekļauts Augstskolu likumā, un minētais likums nosaka, ka koledžas ir augstākās izglītības iestādes. Savukārt likumprojekts paredz, ka jautājumus par koledžu kā institūciju turpmāk regulēs Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likumā regulējot tikai jautājumus par studiju procesu koledžā. Augstskolu likums turpmāk būs attiecināms tikai uz augstskolām un studiju procesu.
Ievērojot koledžas vietu izglītības sistēmā, likumprojekts paredz noteikt, ka koledža ir augstākās profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās studiju programmas, kas dod iespēju iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni, vienlaikus paredzot, ka tās var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas ne vairāk kā 50% apmērā, bet ne arodizglītības programmas, kā līdz šim.
Uzzini vairāk >>
