Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ar izmaiņām plānots noteikt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām, kas brīvprātīgi uzņem no kara bēgošos Ukrainas civiliedzīvotājus.
Iecerēts, ka mājsaimniecībai būs tiesības saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas radušās, izmitinot no kara bēgošos Ukrainas iedzīvotājus. Kompensācija plānota 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro mēnesī par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām.
Lai saņemtu atlīdzību, mājokļa īpašniekam vai īrniekam 14 dienu laikā no brīža, kad ir uzsākta Ukrainas civiliedzīvotāja uzņemšana, būs jāiesniedz pieteikums par atlīdzību tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Plānots, ka atlīdzība mājsaimniecībai tiks piešķirta par periodu, kas nav ilgāks par 90 dienām, un tas uzskaitāms no pieteikumā norādītā izmitināšanas sākuma datuma, taču ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.
Policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji un glābēji, kā arī ieslodzījuma vietās strādājošie, par darbu valsts svētku dienā saņems piemaksu 100 procentu apmērā no attiecīgajai amatpersonai noteiktās stundas algas likmes.
Turpmāk Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm saņems arī piemaksu par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes vai arī tām virsstundu darbu kompensēs, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku.
To noteic Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Līdz šim dienesta amatpersonām darbs valsts svētku dienās netika kompensēts.
Likumprojekts papildina 14. pantu ar jaunu 5.1 daļu, nosakot, ka piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes saņem visas amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus.
Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra spriedumu Nr. 2021‑07‑01 “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107. pantam”.
Tajā Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam.
Satversmes 107. pants nosaka: “Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.”
Satversmes tiesa norādīja, ka darbam valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās, ir izņēmuma raksturs, ko pamato valsts svētku dienu īpašā nozīme sabiedrībā. Darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar godāt valsts svētkus un atpūsties. Tālab arī dienesta amatpersonām samaksa par valsts svētku dienās veiktu darbu nevar būt tāda pati, kāda tā noteikta par darbu citās darba dienās.
Satversmes tiesa spriedumā ir atzinusi, ka likumdevējam, izveidojot dienesta amatpersonu darba samaksas sistēmu, atbilstoši Satversmes 107. pantam arī par darbu valsts svētku dienās jānosaka atbilstoša samaksa, kurai turklāt jāpilda ne vien paveikto darbu atlīdzinoša, bet arī kompensējoša funkcija.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu plānots piemērot arī strādniekiem, kuri nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās. To paredz pirmajā lasījumā atbalstītie un par steidzamiem atzītie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.
Paredzēts, ka atviegloto nodokļa režīmu varēs piemērot arī sezonas strādniekiem, kuri lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam, strādās akmeņu lasīšanas darbos.
Patlaban sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli var piemērot strādniekiem sezonas rakstura darbos augļu koku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti. Tā iepriekš noteikta, lai mazinātu ēnu ekonomiku, tostarp nelegālo nodarbinātību sezonas lauksamniecības darbos, kā arī atvieglotu administratīvo slogu darba devējiem, ņemot vērā lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonālo nodarbinātību.
Uzzini vairāk >>
Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuri paredz Latvijā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.
Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā noteikts, ka “nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt”, kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.
Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.
Likumprojekts vēl jāskata trešajā lasījumā.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā lasījumā apstiprināja jauno Pašvaldību likuma projektu.
Likuma projekts noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras. Ar jaunu likumu paredzēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.
Jauns vietējo pašvaldību likums ir nepieciešams, jo kopš 1994. gada, kad tika pieņemts šobrīd spēkā esošais likums “Par pašvaldībām”, ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē. Līdz ar to daļa no esošā regulējuma normām ir novecojušas, neefektīvas un esošajai sistēmai neatbilstošas, norādīts likuma projekta anotācijā.
Jaunā likuma projekts paredz tiesības pašvaldībai izveidot pārvaldi teritorijās, kurās neatrodas novada pašvaldības administratīvais centrs, lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Patlaban šim mērķim pašvaldībām ir jāizveido katra pagasta vai pilsētas pārvalde.
|
Uzzini vairāk LV portāla publikācijās >> |
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz uzlabot būvniecības procesu robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās.
Šobrīd Iekšlietu ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecības kontroli valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās veic Būvniecības valsts kontroles birojs vai būvvalde.
Situācijās, kad būves daļa (piemēram, inženiertīkls) atrodas ārpus valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslas, ir jāierosina atsevišķa būvniecības iecere vietējā būvvaldē, norāda likumprojekta autori Iekšlietu ministrijā.
Ar grozījumiem plānots noteikt, ka turpmāk Būvniecības valsts kontroles birojs kontrolēs visu Iekšlietu ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību gan valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās, gan ārpus iepriekš minētajām joslām.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību.
Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa).
Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa.
Būs iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem:
Uzzini vairāk >>
Saeimas deputāti izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā iesniedza grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas paredz Zāļu valsts aģentūrai tiesības apstrādāt pacientu datus, lemjot par kompensācijas piešķiršanu, ja ir radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ. Atbilstoši grozījumiem kompensācijas apmērs nevarēs pārsniegt 142 290 eiro.
5. maijā galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.
Kā iepriekš norādījusi Zemkopības ministrija, grozījumu mērķis ir izveidot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu un nodrošināt ES normatīvo aktu atbilstību vairākās lauksaimniecības jomās.
Ar grozījumiem tiek precizēts likuma 5. pants, kas nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas pamata nosacījumus, deleģējot Ministru kabinetu noteikt:
Likums papildināts ar normām, kas paredz Lauku atbalsta dienesta pienākumu:
Ar grozījumiem papildināts likuma 4. panta otrās daļas 6. apakšpunkts, nosakot, ka turpmāk kā viens no lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas veidiem ir arī ražotāju grupu, ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju atzīšana, darbības uzraudzība un atbalstīšana. Likums deleģē Ministru kabinetu noteikt arī ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, atbalsta piešķiršanas kārtību, kā arī institūciju, kura tās atzīst un kontrolē.
Trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā, kuru mērķis ir pilnveidot Publiskās un privātās partnerības likumā ietverto regulējumu attiecībā uz pretendentu izslēgšanas iemesliem, lai nodrošinātu, ka publiskās un privātās partnerības iepirkumos var piedalīties tikai godprātīgi pretendenti. Likums papildināts ar jaunu regulējumu attiecībā uz līgumu reģistru.
Noteikts, ka līgumu reģistrs šī likuma izpratnē ir publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par publiskā partnera vai publiskā partnera pārstāvja noslēgto koncesijas līgumu vai tā grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi, privāto partneri, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcenu, izpildes termiņu, līguma izpildītāju un līguma izbeigšanas iemeslu, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams.
Otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas paredz noteikt, ka iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktors un Pārresoru koordinācijas centra vadītājs varēs ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja rodas šaubas par uzdevuma tiesiskumu, iestādes vadītājam, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam ir tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam.
Likumprojektā noteikti termiņi valsts civildienesta attiecību izbeigšanai, kā arī precizēts regulējums par ierēdņa atstādināšanu un noteikts, ka, ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, viņam sniedz informāciju par viņa tiesībām.
Likumprojektā arī noteikts, ka, pārceļot ierēdni citā amatā, kam noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo mēnešalgu, iepriekšējo mēnešalgu saglabā gadu.
Uzzini vairāk >>
