FOTO: Zane Bitere, LETA.
2. aprīlī stājas spēkā Tiesībsarga likuma grozījumi, ar kuriem nostiprināta tiesībsarga funkcija valsts preventīvā mehānisma uzdevumu izpildē, tiesības sniegt ieteikumus jautājumos, kas saistīti ar izturēšanos pret personām, kuras uzturas brīvības ierobežošanas vietās, kā arī tiesības saņemt informāciju par sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātiem.
2022. gada 9. janvārī stājās spēkā Latvijai saistošais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvais protokols (Papildprotokols).
No Papildprotokola izriet, ka valstij jāizveido nacionālais preventīvais mehānisms jeb regulāru vizīšu veikšanas sistēma. Preventīvā mehānisma galvenā funkcija ir regulāri apmeklēt iestādes, kurās cilvēkiem ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus. Šādas iestādes ir, piemēram, bērnu nami, internātskolas, pansionāti, psihoneiroloģiskās slimnīcas, ieslodzījuma vietas, aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas vietas un atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas.
Lai gan no Tiesībsarga likuma 1. panta, kas nosaka tiesībsarga darbības mērķi – veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, – zināmā mērā jau izriet tiesības īstenot valsts preventīvā mehānisma funkciju, tomēr tiešas norādes par to likumā līdz šim nebija.
Ar grozījumiem Tiesībsarga likuma 11. pants, kas nosaka tiesībsarga funkcijas, papildināts ar pienākumu īstenot Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Papildprotokolā minētos valsts preventīvā mehānisma uzdevumus.
Attiecīgi, pildot likumā noteiktās funkcijas, tiesībsarga tiešajos uzdevumos ietilpst tādu vietu apmeklēšana, kurās personām tiek vai var tikt atņemta brīvība (Papildprotokola 4. panta izpratnē), lai novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu.
Lai valsts preventīvais mehānisms efektīvi darbotos, tiesībsargam noteiktas tiesības:
Lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti Tiesībsarga likumā noteiktie uzdevumi, ar grozījumiem noteiktas tiesībsarga tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par viņa sniegto rekomendāciju ieviešanu (Tiesībsarga likuma 13. panta 1.1 punkts), paredzot, ka iestādei jāsniedz informācija par to, kā tiek īstenoti tiesībsarga pārbaudes lietā sniegtie ieteikumi un atzinumi par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu.
Likumā noteikts, ka tiesībsargam turpmāk būs tiesības saņemt Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamo informāciju par tiesvedības gaitu un tiesu nolēmumus personu iesniegumu un pārbaudes lietu izskatīšanai, kā arī pētījumu, situāciju analīzes veikšanai un atzinumu sniegšanai (13. panta 14. punkts).
Līdz šim tiesībsarga amata kanditātam bija paredzēta prasība pārvaldīt valsts valodu un jebkuras divas svešvalodas. Grozījumi Tiesībsarga likuma 7. pantā paredz, ka turpmāk personai, kuru var izvirzīt par tiesībsarga amata kandidātu, ir jāpārvalda latviešu un vismaz viena citas Eiropas Savienības oficiālā valoda.
