DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Plānotie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā ļaus izveidot un uzturēt vienotu sistēmu Latvijas LIZ datu uzkrāšanai un atjaunošanai

Valdība otrdien, 19. oktobrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, lai varētu izveidot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu un nodrošinātu ES normatīvo aktu atbilstību vairākās lauksaimniecības jomās.

Vienotā informācijas sistēma zemes apsaimniekotājiem sniegs papildu datus par augsni, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanas resursu efektīvāku izmantošanu, nodrošinātu produkcijas kvalitāti un saglabātu nozares konkurētspēju, vienlaikus samazinot lauksaimniecības slodzi uz vidi un saglabājot ekosistēmas. Uzkrātos augsnes datus varēs izmantot valsts pārvaldes un zinātniskās iestādes, izstrādājot un īstenojot klimata politiku, kā arī palielinās ekspertu zināšanas par ilgtspējīgu augsnes pārvaldību.

Zemkopības ministrija (ZM) ar šiem grozījumiem vēlas nostiprināt, ka tiek izveidota un uzturēta vienota informācijas sistēma konkrēti par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lai tajā apkopotu un aktualizētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) agroķīmiskās izpētes, augsnes kartēšana un oglekļa monitoringa datus. Patlaban augsnes kartēšanas rezultātu aktualizācija un oglekļa monitorings visā Latvijas teritorijā tiek finansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” līdzekļiem. Beidzoties šim projektam, būs jāparedz valsts finansējums LIZ kartēšanai un tās oglekļa monitoringam, kā arī augsnes kartēšanas un oglekļa monitoringa datubāzes informācijas atjaunošanai un uzturēšanai. Plānotās izmaiņas likumā ļaus izveidot LIZ pārvaldības sistēmu, kas būs integrēta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā un dos pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus LIZ pārvaldības sistēmas ieviešanai.

Likumā paredzēti arī grozījumi, lai pilnveidotu konsultāciju procesu, stiprinātu sadarbību ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām un iesaistītu lēmumu pieņemšanā plašāku lauksaimnieku nevalstisko organizāciju loku. Grozījumi paredz, ka ZM, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi. Papildus likumā iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt lauksaimnieku konsultatīvās padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus, tādējādi lauksaimnieku konsultatīvās padomes darbību regulēs valdības noteikumi.

Grozījumi likumā nodrošinās atbilstību ES lauksaimniecības tirgus kopīgās organizācijas normatīvajiem aktiem, tostarp nosacījumiem, kas skar ražotāju organizācijas un lauksaimniecības produktu kvotas.

Izmaiņa likumā noteic arī, ka valdība tiek deleģēta noteikt ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju asociāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, atbalsta piešķiršanas kārtību, kā arī noteikt institūciju, kas atzīs un kontrolēs iepriekšminētās grupas un organizācijas, piešķirs tām atbalstu un uzraudzīs to.

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” vēl jāapstiprina Saeimai. Likums stāsies spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas un publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Savukārt no likuma izrietošie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā saskaņā ar likuma pārejas noteikumos noteikto.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU