SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. novembrī, 2021
Lasīšanai: 62 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
40
40

Kādi ierobežojumi ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā (papildināts 25. februārī)

Publicēts pirms 7 mēnešiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Aktualizēts 25. februārī, papildinot ar izmaiņām, kas pieļauj pulcēties miermīlīgos piketos līdz 3000 cilvēku.

 

Aktualizēts 15. februārī, iekļaujot informāciju par mājas karantīnas nosacījumu izmaiņām skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem.

 

Vēršam uzmanību, ka no 1. marta tiek precizēts termins "pilnībā vakcinēta persona". Plašāk – Primārās vakcinācijas sertifikāts būs derīgs ierobežotu laiku. Ceļotājiem jau no 1. februāra.

 

No 14. februāra tiek vēl vairāk atvieglotas mājas karantīnas prasības skolēniem. Plašāk – Atcelta mājas karantīnas ievērošana kontaktpersonām un veikti citi grozījumi epidemioloģiskās drošības noteikumos izglītības iestādēs.

 

Aktualizēts 25. janvārī, iekļaujot informāciju par atvieglotiem nosacījumiem ievērot mājas karantīnu, izolāciju skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem.

 

Aktualizēts 8. janvārī, ņemot vērā izmaiņas attiecībā uz interešu iglītības un sporta nodarbību rīkošanu. 

 

Aktualizēts 22. decembrī, ņemot vērā izmaiņas attiecībā uz tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, kā arī precizētām prasībām baznīcām svētku laikā. 

Aktualizēts ar informāciju par Ziemassvētku tirdziņu rīkošanas nosacījumiem "zaļajā" režīmā un izmaiņām interešu izglītības organizācijā, kā arī bērnu nometņu rīkošanas nosacījumiem. 7. decembrī stājās spēkā nedaudz atviegloti nosacījumi (piemēram, attiecībā uz apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa ēdināšanas iestādēs un darba laiku) pakalpojumu sniedzējiem.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un ar to saistīto veselības nozares pārslodzi, mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, līdz 28. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Apkopotā veidā ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem sniedzam informāciju par šobrīd aktuālajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. 

īsumā

No 11. oktobra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas nozīmē, ka līdz 2022. gada 28. februārim ikvienam iedzīvotājam ir jārēķinās ar īpašu tiesisko režīmu. Tā mērķis ir iespējami efektīvāk ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību un tādējādi nosargātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti sniegt medicīnisko palīdzību tiem, kam tā nepieciešama, mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību.

Ārkārtējās situācijas laikā visiem iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības noteikumi ir apkopoti Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (ārkārtējās situācijas laikā šie noteikumi tiek piemēroti tikai daļēji. Detalizētāk – MK rīkojuma Nr. 720 3. punkts).

Epidemioloģiskās drošības līmeņi – “zaļais” un “sarkanais”

MK noteikumi Nr. 662 paredz, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek noteikti, ievērojot trīs drošības līmeņus, ņemot vērā apstākļus, vai attiecīgajā vietā – telpā, teritorijā, publiska vai privāta pasākuma norises, pakalpojuma sniegšanas vai darba vietā – atrodas vakcinēti, izslimojuši, testēti cilvēki vai personas, kuru statuss šajā aspektā nav zināms.

Trīs epidemioloģiskās drošības līmeņu definīcijas ir atrodamas MK noteikumu Nr. 662 2.23.–2.25. apakšpunktā.

Lai būtu vieglāk uztvert, šos līmeņus var apzīmēt ar krāsām:

  • epidemioloģiski droša jeb “zaļā” vide – ja tajā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas;
  • epidemioloģiski daļēji droša jeb “dzeltenā” vide – ja tajā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas, vai tādas personas, kuras var uzrādīt testēšanas sertifikātu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 24 stundu laikā veiktu antigēna testu, ja šo testu rezultāti ir negatīvi, kā arī šīs personas pavadošie bērni līdz 12 gadu vecumam;
  • epidemioloģiski nedroša jeb “sarkanā” vide – ja tajā esošo personu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas fakts nav zināms vai kura neatbilst epidemioloģiski drošas vai daļēji drošas vides prasībām.

Ārkārtējās situācijas laikā jārēķinās, ka lielākā daļa pakalpojumu un pasākumu tiek nodrošināti tikai drošajā – “zaļajā” – režīmā ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz bērniem.

Rīkojuma prasības par derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību pakalpojuma saņemšanai vai pasākuma apmeklēšanai netiek attiecinātas uz bērniem līdz 18 gadu vecumam (MK rīkojuma 5.10.apakšpunkts).

Arī “zaļajā” režīmā VISIEM ir jāievēro papildu epidemioloģiskās drošības prasības. Piemēram, MK rīkojuma Nr. 720 5.10. apakšpunkts nosaka, ka, sniedzot pakalpojumus:

  • tiek veikta vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija;
  • netiek pieļauta tādu personu klātbūtne, kuras neatbilst prasībām, lai uzturētos epidemioloģiski drošā vidē, IZŅEMOT bērnus līdz 18 gadu vecumam;
  • tiek nodrošināta šajā rīkojumā noteikto vispārējo un specifisko epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošana;
  • tiek lietotas sejas maskas (izņemot sporta aktivitāšu laikā).

SVARĪGI! 

No 25. janvāra publiskās vietās  jālieto tikai medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta!

Pakalpojumu saņemšana ar bērniem "zaļajā" vidē

Rīkojuma prasības par derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību pakalpojuma saņemšanai vai pasākuma apmeklēšanai netiek attiecinātas uz bērniem līdz 18 gadu vecumam (MK rīkojuma 5.10.apakšpunkts).

Kas uzskatāma par pilnībā vakcinētu personu

Pilnībā pret Covid-19 vakcinēta ir persona:

  • kurai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas;
     
  • kurai ir ievadītas vakcīnu jauktas devas (atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai) un kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājušas 14 dienas;

  • kurai ar RNS testu ir iepriekš apstiprināta inficēšanās ar Covid-19 un ir pagājušas 14 dienas, kopš ievadīta viena vakcīnas deva.

Lai persona Latvijā tiktu atzīta par vakcinētu, tai jāsaņem Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrēta, vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta, vakcīna.

Pilnībā vakcinētas personas definīcija ir pieejama MK noteikumu Nr. 662 2.16. apakšpunktā.

Cik ilgi pēc inficēšanās persona uzskatāma par pārslimojušu

MK noteikumu Nr. 662 2.17. apakšpunkts paredz, ka pārslimojusi persona ir persona, kurai ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, veicot RNS testu, un kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa vienas saslimšanas epizodes ietvaros ir pagājušas vienpadsmit, bet ne vairāk kā 180 dienu.

Kādi pakalpojumi šobrīd ir aizliegti 

Pilnībā tiek aizliegts sniegt saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi, azartspēlēm, derībām un atrakcijām iekštelpās, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos (MK rīkojuma 5.11. apakšpunkts).

Kas atļauts nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē

Nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē netiek ierobežoti tikai tādi pakalpojumi, kas ir vitāli nozīmīgi cilvēku sadzīvei, piemēram, sabiedriskais transports, pirmās nepieciešamības veikalu pieejamība, remontdarbi, bankas vai pasta nodaļas apmeklējums vai ir saistīti ar cilvēku pamattiesību īstenošanu (gājieni, sapulces, piketi), protams, ievērojot epidemoloģiskās drošības prasības.

Valdības rīkojuma 5.13. apakšpunktā ir uzskaitīti pasākumi un pakalpojumi, kādus ārkārtējās situācijas laikā personām, neuzrādot Covid-19 sertifikātu, tātad “sarkanajā” vidē ir atļauts saņemt:

  • pakalpojumus klātienē, ja tos nav iespējams sniegt attālināti un pakalpojuma nesniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai vai sabiedrības drošībai;
  • atbalstu psiholoģiskās palīdzības grupās;
  • sabiedriskā transporta [..] un ar to sniegšanu saistītus pakalpojumus, kā arī komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili;
  • pasta pakalpojumus;
  • ēdienu līdzņemšanai;
  • finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus (banku darbība, patērētāju kreditēšana, apdrošināšana, valūtas maiņa);
  • avārijas likvidēšanas un neatliekamos komunālos pakalpojumus;
  • remonta un apkopes pakalpojumus;
  • telekomunikācijas pakalpojumus (tai skaitā telekomunikāciju preces, kas tiek iegādātas kopā ar pakalpojumu);
  • veterinārmedicīniskos pakalpojumus.

Individuāli vai vienas mājsaimniecības locekļiem “sarkanajā” režīmā var saņemt:

  • viesnīcu (izmitināšanas) pakalpojumus;
  • fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem.

Šo pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai NAV noteikts laika ierobežojums (MK rīkojuma Nr. 720 5.14. apakšpunkts). Šos pakalpojumus ir atļauts turpināt sniegt arī brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros (5.20.1. apakšpunkts). Vienlaikus MK rīkojuma 5.13.14. apakšpunkts nosaka, ka iekštelpām, kur tiek sniegti pakalpojumi epidemioloģiski nedrošā jeb "sarkanajā" vidē, ir jābūt atsevišķai ieejai no ārtelpas.

MK rīkojuma 5.12.1 apakšpunkts paredz, ka “sarkanajā” režīmā atļauts pulcēties privātos pasākumos un miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos), ievērojot dalībnieku skaita ierobežojumu:

  • iekštelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personu;
  • ārtelpās pulcējas ne vairāk kā 20 personu;
  • ārtelpās aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos) pulcējas ne vairāk kā 3 000 personas.

Tāpat nedrošajā jeb “sarkanajā vidē” tiek nodrošināti tirdzniecības pakalpojumi pirmās nepieciešamības preču veikalos, kas uzskaitīti 5.16. apakšpunktā.  

Kādi veikali būs pieejami – epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietās

Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos. Veikali atkarībā no preču sortimenta darbojas nedrošajā (“sarkanajā”) vai drošajā (“zaļajā”) režīmā, ievērojot papildu epidemioloģiskās drošības prasības – ierobežots apmeklētāju skaits, obligāta pircēju uzskaites līdzekļu izmantošana, sejas masku lietošana.

Tirdzniecības pakalpojumi telpās nedrošajā “sarkanajā” vidē

Rīkojuma 5.16. apakšpunkts paredz, – ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2, tai ir atsevišķa ieeja no ārpuses un tirdzniecības zālē telpās atrodas ierobežots skaits apmeklētāju (pieļaujamo apmeklētāju skaitu aprēķina, ievērojot, ka vienai personai tiek paredzēti 25 mno publiski pieejamās iekštelpas platības), nedrošajā “sarkanajā” vidē darbojas:

  • pārtikas veikali (kuros 70 % no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi);
  • medicīnas preču tirdzniecības vietas, kur vismaz 90 % no preču sortimenta ir medicīnas preces, un aptiekas (tai skaitā veterinārajās aptiekās);
  • optikas veikali;
  • dzīvnieku barības veikali;
  • preses tirdzniecības vietas;
  • higiēnas preču veikali (veikali, kuros 70 % no sortimenta ir higiēnas preces);
  • degvielas uzpildes stacijas.

Tirgos un tirdzniecības vietas ārpus telpām darbojas nedrošajā “sarkanajā” vidē, lietojot sejas maskas (5.16.4. apakšpunkts).

Nedrošajā režīmā turpina strādāt autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases.

Ja veikalā vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, tajā vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Gadījumā, ja aptiekā tiek veikta vakcinācija pret Covid-19 vai izsniegti testēšanas sertifikāti, pieļaujamo apmeklētāju skaitu aprēķina, ievērojot, ka vienai personai tiek paredzēti 15 mno publiski pieejamās iekštelpas platības (5.16.1 apakšpunkts).

Pārējie tirdzniecības pakalpojumi telpās – tikai drošajā “zaļajā” vidē

Pārējās tirdzniecības vietas, kuras neietilpst iepriekš minētajā sarakstā vai kuru telpu platība pārsniedz 1500m2, iekštelpās klātienē darbojas tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, nosakot tādu pieļaujamo apmeklētāju skaitu, lai vienai personai tiktu nodrošināti 15 mpieejamās telpas platības. 

Vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Arī veikalos, kuri darbojas tikai “zaļajā” režīmā, apmeklētājiem un pārdevējiem ir jāvalkā sejas maskas (rīkojuma 5.15. apakšpunkts).

Attālināta preču izsniegšana

Attālināti (distances tirdzniecībā) iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kuras strādā epidemioloģiski nedrošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas tiek pilnībā nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, un ar atsevišķu ieeju no ārtelpas, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām (rīkojuma 5.19. apakšpunkts).

Iepirkšanās līdzekļu (grozu, ratu) skaits un citas prasības

Gan nedrošajā “sarkanajā”, gan drošajā “zaļajā” režīmā strādājošie veikali apmeklētāju plūsmu var kontrolēt ar iepirkšanās līdzekļu, piemēram, grozu, ratu, veikala nodrošinātu iepirkšanās somu vai tml. palīdzību. To skaits nedrīkst pārsniegt pieļaujamo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Tirdzniecības vietā, kurā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta (rīkojuma 5.17. apakšpunkts).

Ja tirdzniecības centra kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7 000 m2, jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem (5.14. apakšpunkts).

Avots:

Sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts

Eiropas Savienības vienots derīgs digitāls vai papīra formāta apliecinājums par personas epidemioloģisko drošību Covid-19 infekcijas gadījumā noteiktā laika periodā.


Ir trīs veidu sertifikāti:

  • vakcinācijas sertifikāts – lai apliecinātu, ka persona ir pilnībā vakcinēta;

  • pārslimošanas sertifikāts – lai apliecinātu, ka persona ir pārslimojusi Covid-19;

  • testēšanas sertifikāts – lai apliecinātu, ka personai ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. 

Sertifikātu var saņemt izveidot, lejupielādēt vai izdrukāt no tīmekļvietnes www.covid19sertifikats.lv, vai saņemt klātienē valsts pārvaldes vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Patlaban šādi centri darbojas 93 pašvaldībās, kopā 124 vietās: VPVKAC adrešu saraksts un kontaktinformācija.

Pārliecināties, ka personas uzrādītais digitālais Covid-19 sertifikāts ir derīgs, pakalpojumu sniedzējs var vietnē www.Covid19sertifikats.lv, kā arī izmantojot speciālu mobilo lietotni.

Svarīgi! No 1. februāra ceļotājiem Eiropas Savienības ietvarosvakcinācijas sertifikātam ir noteikts derīguma termiņš. 

Gadatirgi, ielu tirdzniecība ārpus telpām – "zaļajā" vidē

No 1. decembra ir atļauts organizēt ielu tirdzniecību epidemioloģiski drošā jeb "zaļajā" vidē, ievērojot rīkojuma 5.16.2 apakšpunktā uzskaitītās prasības:

  • visiem tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem tiek pārbaudīti Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti un jālieto sejas aizsargmaskas;
  • jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp tirdzniecības vietām un iespēju katras tirdzniecības vietas apmeklētājiem ievērot vismaz 2 metru distanci;
  • jākontrolē un jāregulē apmeklētāju plūsma tā, lai nodrošinātu brīvu apmeklētāju pārvietošanos ejās un novērstu apmeklētāju pastiprinātu pulcēšanos (drūzmēšanos), tai skaitā jānodrošina, ka starp tirdzniecības vietām un apmeklētāju rindām dažādās tirdzniecības vietās tiek ievērota vismaz 2 metru distance;
  • jānodrošina fizisku ielu tirdzniecības organizēšanas vietas norobežošana un jāveic Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija apmeklētājiem pie ieejas ielu tirdzniecības organizēšanas vietas teritorijā, lai novērstu epidemioloģiski drošās vides nosacījumiem neatbilstošu personu iekļūšanu ielu tirdzniecības organizēšanas vietā, kā arī veiktu dalībnieku plūsmas un skaita kontroli;
  • vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 10 m2 no ielu tirdzniecības organizēšanas teritorijas platības.

Tirdziņu norises vietā var tikt sniegti arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, ievērojot visas jau iepriekš noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

Vienlaikus tirdziņu norises vietās nedrīkst rīkot izklaides pasākumus, piemēram, tematiskus svētkus, atrakcijas, muzikālus priekšnesumus utt., izņemot tematiskas izstādes, ja tiek nodrošināta 2 metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem.

Tāpat kā citās tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās, arī ielu tirdzniecības organizatoram jāieceļ atbildīgā persona, kas atradīsies ielu tirdzniecības organizēšanas vietā un organizēs normatīvajos aktos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu. Informācija par atbildīgo personu jāizvieto labi redzamā vietā. Atbildīgajai personai jāizstrādā un jādokumentē iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai, kurā jāapraksta procedūra, kā tiks nodrošināta fiziskās distancēšanās ievērošana un novērsta pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās (drūzmēšanās), un kā tiks kontrolēta sadarbspējīgu sertifikātu esība tirdzniecības dalībniekiem un apmeklētājiem.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi – tikai “zaļajā” vidē

Ārkārtējās situācijas laikā pastiprināti piesardzības pasākumi noteikti arīdzan sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Lai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu padarītu iespējami epidemioloģiski drošāku, turpmāk tos gan iekštelpās, gan ārtelpās var sniegt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, papildus nodrošinot šādus rīkojuma 5.22. apakšpunkta nosacījumus:

  • pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk kā 10 personas kopā);
  • starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ir vismaz divu metru distance, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 23.00.

Ēdiena izsniegšana līdzņemšanai

Izņēmums ir ēdiena izsniegšana līdzņemšanao. Tai nav darba laika ierobežojumā un to var veikt, nepieprasot uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējam, kas nonāk ciešā kontaktā ar klientu, ir derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sadarbspējīgs sertifikāts.

Šajā gadījumā pakalpojuma saņemšanas vietā vienai personai jānodrošina ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo iekštelpu platības. Visām personām ir jāievēro distance un jālieto sejas maskas.

Saimniecisko pakalpojumu sniegšana – tikai “zaļajā” vidē

Lai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanu padarītu iespējami drošāku, tādus pakalpojumus kā skaistumkopšanas pakalpojumus, tirdzniecības izstādes, atrakcijas ārpus telpām turpmāk var sniegt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot papildu nosacījumus, kas uzskaitīti rīkojuma 5.12. apakšpunktā:

  • vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpas platības (ja telpa ir mazāka par 15 m2, tajā vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs);
  • tiek nodrošināta 2 metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem;
  • izstāžu norises vietās eju platums starp izstāžu stendu rindām vai distance starp vairākām vienā telpā esošām pakalpojuma sniegšanas vietām ir vismaz trīs metri.

! Saimniecisko pakalpojumi sniedzēji vairs nevar strādāt “individuālajā režīmā” jeb epidemioloģiski nedrošā vidē.

Aizliegts sniegt saimnieciskos pakalpojumus telpās, kas saistīti ar izklaidi, azartspēlēm, derībām un atrakcijām, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos (5.11. apakšpunkts).

Ierobežots darba laiks

Saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 23.00 (izņemot pirmās nepieciešamības pakalpojumiem, kuri ir atļauti "sarkanajā" režīmā, atbilstoši 5.13. apakšpunktam).

Avots:

Privāta pulcēšanās un publiski pasākumi

Rīkojuma 5.12.4 apakšpunkts paredz, ka nedrošajā jeb “sarkanajā” režīmā ir atļauts pulcēties privātos pasākumos un aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos), ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

  • iekštelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personas;
  • ārpus telpām pulcējas ne vairāk kā 20 personas;
  • ārtelpās aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos) pulcējas ne vairāk kā 3 000 personas.

Publiski pasākumi

Valdības rīkojuma 5.24. apakšpunkts nosaka, ka publiskus pasākumus, seminārus, konferences rīko tikai epidemioloģiski drošā jeb “zaļajā” vidē, ja papildus tiek nodrošināts, ka: 

  • apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās sēdvietās; 
  • pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 500 apmeklētāji;
  • blakus sēdvietās atrodas ne vairāk kā divas personas, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vai ne vairāk kā 10 personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā (tai skaitā ne vairāk kā četras pilngadīgas personas);
  • starp katrām blakus esošajām divām sēdvietām tiek nodrošināta ne mazāk kā divu sēdvietu distance vai aizsargbarjera, sēdvietas dažādās rindās tiek izkārtotas pamīšus (šaha laukuma veidā);
  • apmeklētāji, kas atrodas dažādos norobežotos telpas sektoros, savstarpēji nesatiekas; 
  • pasākuma norises laikā apmeklētāju plūsma tiek organizēta tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu 2 metru distances ievērošanu ārpus sēdvietām;  
  • pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju vai pasākuma apmeklētāju reģistrāciju. Personalizācija ietver šādu informāciju par apmeklētāju: vārds (vārdi), uzvārds, kontakttālrunis, konkrētā sēdvieta pasākumā. Informāciju pasākuma rīkotājs glabā vienu mēnesi un nodod centram pēc tā pieprasījuma.

Apmeklētājiem jālieto mutes un deguna aizsegs gan pasākumos, kas notiek telpās, gan pasākumos ārpus telpām.

Pasākumu norisei atvēlēts ierobežots laiks – no plkst. 6.00 līdz plkst. 23.00 (5.14. apakšpunkts).

Valsts un pašvaldība var īstenot svētku  aktivitātes 

24. novembrī stājās spēkā grozījumi valdības rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", papildinot to ar 5.25.1 apakšpunktu, kas paredz atļaut valsts un pašvaldību iestādēm atļaut īstenot aktivitātes likumā "Par svētku, atceres un atzīmējām dienām" noteikto svētku un atceres dienu svinīgai atzīmēšanai (izņemot publiskus pasākumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē, tai skaitā uguņošanu un salūtu), nodrošinot, ka minētās aktivitātes neveicina cilvēku nekontrolētu pulcēšanos.

skaidro Kultūras ministrija, regulējums mainīts, ņemot vērā to, ka tuvojas vairākas svētku un piemiņas dienas – Ziemassvētki, gadu mija un citas. Tāpēc valsts un pašvaldību iestādes drīkst īstenot aktivitātes šo dienu atzīmēšanai, piemēram, izgaismojot pilsētvidi, izvietojot svētku dekorācijas, veidojot ārtelpu izstādes un ekspozīcijas u.tml., vienlaikus nosakot par pienākumu nodrošināt, lai ar šīm aktivitātēm netiktu veicināta cilvēku nekontrolēta pulcēšanās. 

Vienlaikus ir aizliegts rīkot salūtus, uguņošanas priekšnesumus un performances, kas notiek noteiktā laikā un vietā, un kur varētu būt paredzams liela cilvēku skaita pulcēšanās risks, kā arī grūtības ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tajā skaitā 2 metru distanci.

Laulību ceremonija un kāzu svinību rīkošana, bēres un kristības

Arī šādu pasākumu rīkošanā ierobežojumu stingrība ir atkarīga no tā, vai dalībniekiem ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti.  Tāpat ir jāņemt vērā, ka laulību ceremonija uzskatāma par publisku pakalpojumu, bet kāzu svinības pēc tam – privātu pasākumu.

Laulību ceremonija "sarkanajā" vai "zaļajā" vidē

Ja visas personas ir vakcinētas pret Covid-19 vai pārslimojušas Covid-19 un ir sadarbspējīgs sertifikāts, tad no 15. novembra laulību noslēgšana dzimtsarakstu nodaļās vai pie garīdznieka var notikt zaļajā režīmā jeb epidemioloģiski drošā vidē:

  • iekštelpāslietojot sejas masku, ievērojot 2 metru distanci, nodrošinot katrai personai ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Pieļaujamais personu skaits nosakāms vadoties no katras dzimtsarakstu nodaļas telpu platības;
  • ārtelpās – var reģistrēt laulību, lietojot sejas masku, ievērojot 2 metru distanci. Pieļaujamais personu skaits nav ierobežots.

Savukārt daudz striktāki epidemioloģiskie ierobežojumi laulību reģistrācijas pakalpojuma saņemšanai ir jāievēro "sarkanajā" režīmā jeb epidemioloģiski nedrošā vidē (ja kāda no personām nav vakcinēta pret Covid-19 vai nav pārslimojusi Covid-19, kā arī tai nav sadarbspējīga sertifikāta):

  • iekštelpās – var reģistrēt laulību klātesot tikai abiem laulātajiem, 2 lieciniekiem un dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai vai garīdzniekam, lietojot sejas maskas un ievērojot 2 metru distanci, nodrošinot katrai personai ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības;
  • ārtelpās – var reģistrēt laulību, klātesot tikai abiem laulātajiem, 2 lieciniekiem un dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai vai garīdzniekam, lietojot sejas maskas un ievērojot 2 metru distanci.

Kāzu svinības – privāts pasākums

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka laulības reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka ir publisks pakalpojums, un tas ir jānodala no kāzu pasākuma kā privāta pasākuma.

Privātā pasākumā, tajā skaitā kāzu svinībās, bēru un kristību ceremonijās, var piedalīties ne vairāk kā 10 cilvēku iekštelpās un ne vairāk kā 20 cilvēku ārtelpās, lietojot sejas maskas (gan iekštelpās, gan ārtelpās) un ievērojot distanci.

Plašāk:

Kultūrvietu darbība – tikai “zaļajā” vidē*

*  kultūrvieta muzejs un muzejam radniecīga mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vieta (muzejisko priekšmetu krātuve vai ekspozīcija, piemiņas vieta u. c. kultūrvietas, kuras veido un piedāvā sabiedrībai mākslas un vēstures ekspozīcijas un izstādes), bibliotēka, arhīvs, kultūras centrs, mākslas galerija vai izstāžu zāle, brīvdabas estrāde, teātra ēka un tās ārtelpa, koncertzāle un tās ārtelpa, arī vieta, kur tiek organizēts amatiermākslas kolektīvu mēģinājums (MK noteikumu Nr. 662 2.10. apakšpunkts).

Saņemt un sniegt pakalpojumus kultūrvietās var tikai epidemioloģiski drošajā – “zaļajā” vidē, ievērojot  rīkojuma 5.10. apakšpunkta nosacījumus:

  • tiek veikta vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu verifikācija;
  • tiek lietotas sejas maskas;
  • apmeklētāju ar bērniem plūsmas tiek nodalītas laikā vai telpā u. c.

Apmeklētāju skaits kultūrtelpās jānosaka, paredzot vienam apmeklētājam vai vienas mājsaimniecības pārstāvjiem 15m2 no publiski pieejamās telpas platības.

Kultūrvietām ir noteikts ierobežots darba laiks. Rīkojuma 5.14. punkts paredz, ka tās darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 23.00.

Amatiermākslas mēģinājumi – “zaļajā” vidē

Rīkojuma 5.26. apakšpunkts paredz, ka amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi klātienē tiek organizēti epidemioloģiski drošā jeb “zaļajā” vidē ar nosacījumu, ja:

  • grupā ir ne vairāk kā 20 personas (neskaitot kolektīva vadītājus);
  • vienai personai tiek nodrošināts ne mazāk kā 15 m2 no mēģinājumam paredzētās telpas platības;
  • izmantojot ģērbtuves, to aizpildījums vienlaikus nepārsniedz 25%;
  • amatierkolektīva grupas plūsmas nepārklājas ar citu personu plūsmām, proti, dažādi kolektīvi neorganizē kopīgus mēģinājumus;
  • mēģinājuma laikā tiek nodrošināta divu metru distance, izņemot deju nodarbību laikā.

Telpās var nelietot sejas maskas, dziedot, spēlējot pūšaminstrumentus un dejojot.

Epidemioloģiskās drošības prasības baznīcās (reliģiskās darbības veikšanas vietās)

Pulcēšanās drošajā “zaļajā” režīmā

Valdības rīkojuma 5.26.2 apakšpunkts paredz, ka, organizējot dievkalpojumus, reliģiskajām organizācijām jāievēro šādas prasības:

  • pulcēšanās notiek “zaļajā” režīmā, proti, dievkalpojumus klātienē var apmeklēt, uzrādot sadarbspējīgus Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātus;
  • visi apmeklētāji pareizi lieto sejas maskas;
  • visi apmeklētāji atrodas vai nu individuālajās sēdvietās, vai individuālajās stāvvietās, novēršot apmeklētāju nekontrolētu drūzmēšanos (pulcēšanos);
  • katram apmeklētājam, kurš atrodas ierādītajā individuālajā stāvvietā, nodrošina vismaz 15 m2 no telpas;
  • individuālajās sēdvietās blakus drīkst atrasties ne vairāk kā 2 personas, ievērojot, ka distance starp katrām 2 blakus sēdošajām personām ir divas sēdvietas;
  • rindās sēdvietas izkārtotas pamīšus.

Visām personām, kuras nodrošina pasākumu organizēšanu “zaļajā” režīmā, tai skaitā garīdzniekiem un kalpojošajam personālam, ir jābūt sadarbspējīgam Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.

Pulcēšanās nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē

Savukārt, ja pulcēšanās notiek nedrošajā jeb “sarkanajā” režīmā (netiek pārbaudīti apmeklētāju Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti), jāievēro šādi nosacījumi:

  • telpā vienlaikus var atrasties ne vairāk par 10 apmeklētājiem;
  • katram apmeklētājam paredzēti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpas platības;
  • pirms ieejas reliģiskās darbības veikšanas vietā, katram apmeklētājam izsniedz FFP-2 respiratoru lietošanai dievkalpojuma laikā.

Kāpēc izlemts pieļaut šādas atkāpes, skaidro Tieslietu ministrija: “Šobrīd saskaņā ar valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu privātā pasākumā atļauts pulcēties līdz desmit personām. Lai novērstu atšķirības un iespēju robežās pilnvērtīgāk nodrošinātu garīgo aprūpi cilvēka pamattiesību nodrošināšanai, ar grozījumiem tiek dota iespēja draudzes aktivitātēs iesaistīties visiem tās locekļiem, neatkarīgi no sertifikāta esamības, jo lielai sabiedrības daļai reliģiskās darbības veikšanas vietu apmeklējums ir neatņemama dzīvesveida sastāvdaļa, kā arī savas emocionālās un garīgās labklājības nodrošināšanas avots. Iespēja apmeklēt reliģiskās darbības veikšanas vietu ir viens no reliģijas brīvības kā cilvēka pamattiesību izpausmes veidiem.”

Vienlaikus Tieslietu ministrija uzsver, ka pulcēšanās epidemioloģiski drošā vidē konkrētajā reliģiskajā organizācijā nedrīkst notikt vienlaikus ar apmeklētāju pulcēšanos bez sertifikātu uzrādīšanas.

Reliģisko organizāciju darba laiks

Ārkārtējās situācijas laikā reliģiskās organizācijas darbību sāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 23.00.

Valdības rīkojuma 5.14. apakšpunkts paredz, ka darba laika izņēmumus reliģisko darbību veikšanas vietās var noteikt tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju.

Sabiedriskais transports

Ārkārtējās situācijas laikā, nodrošinot un izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, jāievēro Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 3.7. apakšnodaļa “Transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumi”.

Tas nozīmē, ka transporta pakalpojumi arī turpmāk tiek sniegti epidemioloģiski nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē, nekontrolējot pasažieru epidemioloģisko statusu.

Lai primāri nodrošinātu skolēnu, studentu un izglītības iestāžu mācībspēku nokļūšanu uz un no mācību iestādēm, pasažieru skaits transportlīdzeklī paliek tāds pats, kā noteikts iepriekš, – tas nedrīkst pārsniegt 80% no transportlīdzekļa ietilpības (MK noteikumu Nr. 662 100. punkts).

Pieturvietās ārpus reģionālās nozīmes maršrutu galapunktiem, ja nepieciešams uzņemt pasažierus, ietilpība noteikta 85% apmērā. Lai mazinātu epidemioloģiskos riskus, pārvadātājam ir jānodrošina regulāra transportlīdzekļa dezinfekcija un salona vēdināšana.

Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, pasažieriem vietas jāizvēlas tā, lai transportlīdzekļa salons būtu vienmērīgi piepildīts un būtu iespējami ievērotas distancēšanās prasības.

Lai mazinātu epidemioloģiskos riskus, pārvadātājam ir jānodrošina regulāra transportlīdzekļa dezinfekcija un salona vēdināšana.

Prasība lietot sejas maskas

Pasažieriem paliek spēkā obligāta prasība brauciena laikā lietot sejas maskas. 

Atgādinām, ka publiskās vietās, tai skaitā sabiedriskajā transportā, taksometros jālieto tikai medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta.

MK noteikumu 94. punkts paredz: “Pasažieri lieto sejas maskas transportlīdzeklī, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus. Sejas maskas lieto sabiedriskā transporta darbinieki, kuri nonāk saskarsmē ar pasažieriem (piemēram, kontrolieri, konduktori, transporta vadītāji).”

Transportlīdzekļa vadītājs var nelietot sejas masku, ja atrodas no pasažieriem pilnībā nodalītā kabīnē.

Braukšanas atlaides pasažieriem

Valdības rīkojuma 5.27. apakšpunkts paredz, ka pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldībām, nepiemēro braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Taču pašvaldības var lemt par braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu vai faktiskās braukšanas maksas kompensēšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem.

Savukārt valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus arī turpmāk varēs saņemt visi pasažieri, braucot reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos. Nemainīga paliek kārtība, ka braukšanas maksas atvieglojumi personām ar I un II grupas invaliditāti un viņu pavadoņiem tiks nodrošinātas arī valstspilsētu organizētajā sabiedriskajā transportā.

Pārvadājumi “zaļajā” režīmā

MK noteikumu 662. 92. punktā paredzēta arī iespēja, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs valstspilsētās var noteikt, ka pārvadājumi pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek veikti personām ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu. Tādā gadījumā netiek piemērota prasība par maksimālo salona piepildījumu. 

Izglītība klātienē – ar sejas maskām, skrīninga testēšanu, atvieglotām prasībām ievērot mājas karantīnu un izolāciju

Ko paredz valdības rīkojums ārkārtējās situācijas laikā

Izglītības process visās izglītības pakāpēs iespēju robežās tiek organizēts klātienē. Izglītības iestādēm jāievēro visi vispārzināmie drošības pasākumi – skolēniem un nodarbinātajiem jānēsā sejas maskas, jāievēro distancēšanās un higiēnas prasības, jāvēdina telpas, kā arī jāveic regulāra skolēnu testēšana.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 101. punkts nosaka, ka izglītības ieguves procesu, tai skaitā starptautiskajās skolās, visās izglītības pakāpēs un dienesta viesnīcu un internāta pakalpojumus organizē klātienē, piedaloties personām ar vakcinācijas (primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas) vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī veicot izglītojamo (izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības pakāpē un augstākās izglītības studiju programmās) rutīnas skrīninga testu vai RNS testu atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra algoritmam.

Valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteikti šādi principi:  

  • Izglītības iestāde neorganizē, nepiedalās, neatbalsta un neveicina izglītojamo un pedagogu dalību klātienes pasākumos un aktivitātēs (ekskursijas, teātru un izstāžu apmeklējumi u. c.) ārpus izglītības iestādes, kā arī ierobežo trešo personu uzturēšanos izglītības iestādes telpās (MK rīkojuma 5.35. apakšpunkts).
  • Formālās izglītības procesa īstenošanā pamata un vidējās izglītības pakāpē tiek nodrošināts, ka dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamo plūsmas nepārklājas – vienlaikus neatrodas vienā mācību telpā, kā arī nepārklājas ārtelpās starpbrīžos. Minēto prasību var nepiemērot, ja tas ir objektīvi pamatoti mācību priekšmetu (kursu) īstenošanā atbilstoši izglītības programmas specifikai, kā arī mācību priekšmetu konsultācijās, pagarinātās dienas grupu un interešu izglītības nodarbībās (5.36. apakšpunkts).
  • Mācību priekšmetu konsultācijās, pagarinātās dienas grupu un interešu izglītības nodarbībās tiek ievērotas rīkojuma 5.32.1 apakšpunktā minētās prasības (ne mazāk par 3 m2 telpas katram skolēnam, bet ne vairāk kā 20 bērni grupā, mehāniskā vai dabīgā ventilācija, skrīninga testu esamība), izņemot prasību par izglītojamo skaitu grupā, ja tās tiek īstenotas vienas grupas, klases vai kursa ietvaros (5.36. apakšpunkts).

Sejas masku lietošana – var lietot arī nemedicīniskus auduma aizsegus

Rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.30. apakšpunkts paredz, ka izglītības procesa īstenošanā telpās, kurās atrodas vairāk par vienu personu, tiek lietotas sejas maskas, izņemot:

  • bērnus līdz septiņu gadu vecumam;
  • bērnus, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi (bērnudārzu);
  • ja tas nav iespējams logopēdijas nodarbībā specifiska vingrinājuma izpildei vai speciālās izglītības programmas apguvē, piemēram, ar izglītojamajiem, kuriem ir dzirdes vai valodas traucējumi;
  • ja personai ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru dēļ tai trūkst spēju vai iemaņu lietot sejas masku;
  • fizisko aktivitāšu un sporta treniņu laikā;
  • mūzikas instrumentu spēles, vokālās mākslas un dejas procesā.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 17.2. apakšpunkts nosaka, ka izglītības procesā iekštelpās skolēni pamata un vidējā izglītības pakāpē (tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās) var izmantot nemedicīniskos (auduma) aizsegus.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka skolēnu rīcībā ir izglītības iestādēs izsniegtie, valsts centralizētā iepirkumā iegādātie nemedicīniskie (auduma) aizsegi, kas atbilst noteiktiem kvalitātes standartiem un garantē pietiekamu izelpojamā un ieelpojamā gaisa filtrāciju.

Šāds izņēmums par nemedicīnisku (auduma) aizsegu lietošanu izglītības procesā un tā nodrošināšanā iekštelpās attiecas arī uz nodarbinātajiem pirmsskolas, pamata un vidējā izglītības pakāpē (tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās). To paredz noteikumu 17.2.apakšpunkts.

Izņēmumi neattiecas uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenotājiem un dalībniekiem.

Attālinātas mācības

Ārkārtējās situācijas laikā valdības rīkojums paredz:

  • Lai nodrošinātu izglītojamo dažādu grupu, klašu vai kursu nepārklāšanos, izglītības iestāde mācību procesu rotācijas kārtībā var īstenot attālināti ne vairāk kā piecas darba dienas mēnesī pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, izņemot 1.–6. klasei (MK rīkojuma 5.36.1 apakšpunkts).
  • Ja Slimību profilakses un kontroles centrs konstatējis izglītības iestādē ļoti augstu Covid-19 infekcijas izplatības risku, triju dienu laikā tiek pārtraukta izglītības iestādes darbība klātienē (5.31. apakšpunkts).

Par pāreju uz mācībām var lemt arī izglītības iestādes vadītājs. Proti, MK rīkojuma 5.36.2 apakšpunkts paredz:

Pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādēs izglītības procesu atbilstoši izglītības iestādes vadītāja ar dibinātāju saskaņotam un pamatotam lēmumam (valsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādes vadītājs pieņem pamatotu lēmumu bez saskaņošanas ar dibinātāju) un izglītības iestādē noteiktajai kārtībai var īstenot attālināti pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītojamiem, izvērtējot attiecīgajā izglītības iestādē nodarbināto pieejamību kvalitatīva mācību procesa īstenošanai un nodrošināšanai klātienē.”

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija, izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs izvērtēt kopējo situāciju savā izglītības iestādē kvalitatīva mācību procesa īstenošanai un nodrošināšanai klātienē pamata un vidējās izglītības pakāpē, un nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām visā izglītības iestādē. Šis lēmums ir jāsaskaņo ar izglītības iestādes dibinātāju.

Atvieglotas prasības mājas karantīnas ievērošanai skolēniem – kontaktpersonām

Ārkārtējās situācijas laikā atvieglotas prasības ievērot mājas karantīnu tiek attiecinātas arī uz bērniem – kontaktpersonām izglītības iestādēs – skolās

MK rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 5.31.23. apakšpunkts paredz, ka pamatskolas vai vidusskolas skolēns, tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās (izņemot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas), nonākot kontaktpersonas statusā, var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, lai piedalītos klātienes izglītības procesā, ja tiek veikta izglītojamo rutīnas skrīninga testēšana atbilstoši SPKC algoritmam.

Atvieglotas prasības izolācijas ievērošanai ar Covid-19 inficētajiem skolēniem

Valdības rīkojuma 5.31.apakšpunkts pieļauj, ka izglītojamais (skolēns, bērnudārza audzēknis), kuram ir apstiprināta inficēšanās ar Covid-19 vai ir pamatotas aizdomas par inficēšanos, ko apliecina pozitīvs antigēna tests (tai skaitā paštests), var neievērot izolācijas nosacījumus, lai piedalītos klātienes izglītības procesā pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās (izņemot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas), vai lai klātienē saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumu, ja:

  • kopš inficēšanās vai aizdomu apstiprināšanās pagājušas ne mazāk kā septiņas dienas;
  • vismaz 24 stundas pirms atgriešanās klātienes izglītības procesā vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietā bērnam nav slimības pazīmju.

Atsākot apmeklēt izglītības iestādi, nav nepieciešams uzrādīt laboratoriskās testēšanas rezultātu vai ārsta izziņu, informē Veselības ministrija.

Veselības ministrijas infografika

Bērnudārzi un bērnu uzraudzības pakalpojums

Bērnudārzos (pirmsskolās) izglītības process tiek organizēts klātienē, kā tas ir ierasts. Tā nodrošināšanā piedalās personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Bērnudārza darbiniekiem izglītības procesā ir pareizi jālieto sejas maskas.

Bērni bērnudārzā netiek testēti un nelieto sejas maskas.

Ir pieļaujama pirmsskolas izglītības programmas īstenošana apvienotās grupās no vienas izglītības iestādes, pēc iespējas nodrošinot apvienotās grupas izglītojamo sastāva nemainību (rīkojuma 5.36. apakšpunkts).

MK noteikumu Nr. 662. 103. punkts paredz, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu klātienē sniedz persona (aukle) ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuru uzrāda pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma.

Mājas karantīnas noteikumi pirmsskolās un bērnu uzraudzības pakalpojuma saņēmējiem

MK rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 5.31.2 apakšpunkts paredz, ka bērnudārza vecuma bērniem (tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās) mājas karantīnas ilgums tiek noteikts atkarībā no tā, vai kontakts ar Covid-19 saslimušu personu ir bijis mājās vai ārpus mājām.

Ja kontakts ar inficētu personu IR saistīts ar Covid-19 gadījumu mājsaimniecībā: Ja kontakts ar inficētu personu NAV saistīts ar Covid-19 gadījumu mājsaimniecībā:
  • Ievēro mājas karantīnu 10 dienas pēc pēdējā kontakta ar inficētu personu.

Atsākot apmeklēt izglītības iestādi, nav nepieciešams uzrādīt laboratoriskās testēšanas rezultātu vai ārsta izziņu.

  • var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, lai piedalītos klātienes izglītības procesā vai klātienē saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumu.

Augstākā izglītība, koledžas

Augstskolās un koledžās studiju procesā klātienē piedalās, tiek nodarbinātas un sniedz pakalpojumus tikai personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Personas, kurām ir ārstu konsilija sniegts atzinums par vakcinācijas atlikšanu, līdz vakcinācijas kursa pabeigšanai studiju procesā piedalās tikai attālināti (5.34. apakšpunkts).

Interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve

No 7. janvāra tiek paplašinātas iespējas bērniem apmeklēt interešu izglītības un sporta nodarbības, stingri ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Turpmāk interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības nodarbībās varēs piedalīties visi izglītojamie, kuri veikuši rutīnas skrīninga testu savā izglītības iestādē atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra algoritmam, tostarp arī pārslimojušie (testējoties no 7. nedēļas pēc pārslimošanas sertifikāta izdošanas) un vakcinētie. Vakcinētie un pārslimojušie izglītojamie pirms nodarbības uzrāda vakcinācijas/pārslimošanas sertifikātu.

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve notiek attālināti vai klātienē, ievērojot stingrus nosacījumus – ne vairāk kā 20 bērnu vienā grupā, iekštelpās katram paredzot ne mazāk kā 3 m2 no publiski pieejamās telpu platības. Tāpat telpās jānodrošina ventilācija ar mehāniskās ventilācijas sistēmu vai dabīgo ventilāciju, lai oglekļa dioksīda (CO2) līmenis nepārsniegtu 1 000 ppm, bet, ja tas nav iespējams, vismaz 15 minūtes astronomiskās stundas ietvaros jānodrošina svaiga gaisa pieplūde telpai (MK rīkojuma Nr. 720 5.32.1 apakšpunkts).

Arī pirmsskolas vecuma bērniem būs iespēja apmeklēt interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības nodarbības klātienē, ievērojot nosacījumus par telpu platību, bērnu skaitu grupā, telpu ventilāciju. Tad, ja interešu vai profesionālās ievirzes izglītības nodarbībā iekštelpās pirmsskolas vecuma izglītojamie pārklājas ar pamatizglītības pakāpes izglītojamiem, pirmsskolas vecuma bērniem ne agrāk kā 24 stundas pirms nodarbības vecāku uzraudzībā jāveic antigēna paštests, par tā rezultātu paziņojot atbildīgajai personai. Antigēna paštestu autorizētas personas un vecāku klātbūtnē bērnam var veikt arī pirms nodarbības norises. Testēšanas izmaksas nodrošina attiecīgās interešu izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenotājs (5.33. apakšpunkts).

Testēšanas izmaksu nodrošināšanu nedrīkst tiešā vai netiešā veidā pārlikt uz vecākiem.

Stingri izvērtējot epidemioloģisko situāciju un riskus izglītības iestādē, objektīvas nepieciešamības gadījumā arī mācību priekšmetu konsultācijās un pagarinātās dienas grupu nodarbībās bērni no dažādām klasēm varēs pārklāties, ievērojot interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai noteiktās vispārīgās prasības, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija.

Darbs ar jaunatni

Rīkojuma 5.37.1  apakšpunkts paredz, ka darbā ar jaunatni klātienes aktivitātēs iekštelpās un ārtelpās var piedalīties:

jaunieši, kuriem ir primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;

bērni, kuriem ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts vai kuriem atbilstoši centra algoritmam formālajā izglītībā pamata un vidējā pakāpē ir veikts rutīnas skrīninga tests vai RNS noteikšanas tests, un tas ir negatīvs.

Klātienes aktivitātēs darbā ar jaunatni nodrošina, ka aktivitātes notiek:

  • pēc iepriekšēja pieraksta;
  • iekštelpās katram dalībniekam ir nodrošināti ne mazāk kā 3 m2 no publiski pieejamās platības;
  • maksimālais dalībnieku skaits vienā grupā nepārsniedz 20 personas (neskaitot darbiniekus);
  • tiek nodrošināta telpu ventilācija ar mehāniskās ventilācijas sistēmu vai dabīgo ventilāciju, lai oglekļa dioksīda (CO2) līmenis nepārsniegtu 1 000 ppm, bet, ja tas nav iespējams, vismaz 15 minūtes astronomiskās stundas ietvaros nodrošina svaiga gaisa pieplūdi telpai (5.37.1 apakšpunkts).

Ja nepieciešams krīzes atbalsts, aktivitātes var tikt organizētas epidemioloģiski nedrošā vidē. Tādā gadījumā aktivitāšu organizācijā iesaistītajām personām, kuras nonāk saskarsmē ar jauniešiem, ir jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam (5.13.2. apakšpunkts).

Sporta treniņi interešu izglītībā un sporta skolās

Sporta treniņi grupā un peldētapmācības telpās

Šis jautājums tiek regulēts valdības rīkojuma 5.42. apakšpunktā.

Sporta treniņos grupā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu norisē var piedalīties:

  • Darbinieki un izglītojamie, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
  • Vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādes vienas klases (kursa) izglītojamie vienas treniņgrupas ietvaros, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros.
  • Nevakcinēti bērni telpās var sportot individuāli (izņemot izglītojamos, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā), viens pret vienu ar sporta treniņa vadītāju, kuram ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tādā gadījumā vienā telpā nevarēs norisināties vairāki individuālie treniņi vai atrasties citas personas (5.42.1.4. apakšpunkts).
  • Ja treniņā piedalās bērni līdz 12 gadu vecumam, kuri nevar vakcinēties, tad tajā piedalās ne vairāk kā 20 pamata izglītības pakāpes izglītojamie līdz 12 gadu vecumam, kuri formālajā izglītībā ir veikuši rutīnas skrīninga testu atbilstoši centra algoritmam, ar vienu sporta treniņa vadītāju, kuram ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts (5.42.1.5. apakšpunkts).
  • Treniņā var piedalīties bērni no 12 gadu vecuma, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, ja viņi ir veikuši rutīnas skrīninga testu atbilstoši SPKC algoritmam (5.42.1.7. apakšpunkts).
  • Nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem. Rīkojuma 5.42.1.6. apakšpunkts paredz, ka sporta treniņos iekštelpās varēs piedalīties arī pirmsskolas vecuma bērni, ja tiek nodrošināts, ka nodarbību norises laikā to plūsma nepārklājas ar pamata izglītības pakāpes izglītojamiem un treniņā piedalās ne vairāk kā 20 bērnu. Ja plūsmas pārklājas, tad pirmsskolniekiem jāveic antigēna paštests. To var veikt ne agrāk kā pirms 24 stundām vecāku uzraudzībā, paziņojot par rezultātu atbildīgajai personai, kā arī var veikt pirms treniņa norises autorizētas personas un vecāku klātbūtnē. Pozitīva paštesta gadījumā bērns nekavējoties atstāj nodarbības norises vietu. Testēšanas izmaksas šajā gadījumā nedrīkst tiešā vai netiešā veidā pārlikt uz vecākiem.
  • Bez papildu drošības prasībām arī turpmāk būs pieejamas peldētapmācības programmas bērniem līdz 12 gadiem, ja vienam izglītojamajam nodrošina ne mazāk kā 6 m2 no peldētapmācības peldbaseina ūdens virsmas platības (5.42.1.3. apakšpunkts).

Sporta treniņi ārpus telpām

Sporta treniņos grupā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmā ārpus telpām (5.42.2. apakšpunkts) var piedalīties:

  • darbinieki un izglītojamie, kuriem ir primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts; izglītojamie, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, kā arī pirmsskolas izglītojamie. Papildus jāievēro šādi nosacījumi: vienā treniņgrupā pulcējas ne vairāk kā 20 personas (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus) un piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25 %.
  • vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādes vienas klases (kursa) skolēni vienas treniņgrupas ietvaros, ja  tie ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros un tas ir negatīvs.

Bērnu nometnes

No 1. decembra tiek atļautas rīkot bērnu nometnes, ievērojot MK rīkojuma 5.38. apakšpunkta nosacījumus. 

Nometnē var piedalīties darbinieki/personāls, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Bērni, sākot no 12 gadu vecuma, nometnē varēs piedalīties tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt bērni, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu, nometnē varēs piedalīties ar SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā pirms nometnes sākuma. Papildus tiek noteikts, ka visi nometnes dalībnieki un iesaistītais personāls nometnes darbības laikā veic antigēna paštestu atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra algoritmam.

Gan bērniem, gan darbiniekiem, kuriem ir jānodod paraugs un jāveic PĶR analīze pirms nometnes sākuma, to var veikt valsts apmaksātās analīžu kvotas ietvarā. Testu nodošanas procesu koordinē Veselības inspekcija. Tests jānodod ne agrāk kā 72 stundas pirms plānotā nometnes sākuma.

Lai mazinātu riskus nometnes dalībniekiem nonākt saskarē ar Covid-19 izraisošo vīrusu, nometne varēs norisināties tikai noteiktā teritorijā. Nometnes dalībnieki lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot bērnus no 7 gadu vecuma un diennakts nometņu dalībniekus un darbiniekus vienas grupas ietvaros, ja tiek saglabāts vienas grupas burbulis Sejas maskas var nenēsāt arī dienas nometņu ietvaros fizisku aktivitāšu laikā ārpus telpām.

Diennakts nometnes laikā atbilstoši nometnes saturam vienai diennakts nometnes grupai (līdz 20 personām) ir iespējama arī sporta treniņu (nodarbību) norise iekštelpās.

Sports

Sporta jomā procesi turpmāk var notikt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot vēl papildu drošības nosacījumus par telpu platību, ģērbtuvju noslodzi u. c.

Individuālas fiziskas aktivitātes bez trenera ārpus telpām var notikt bez ierobežojumiem. 

Sporta treniņi telpās – “zaļajā” vidē

Valdības rīkojuma 5.40. apakšpunktā ir noteikts, ka sporta treniņi iekštelpās individuāla apmeklējuma ietvaros vai grupā notiek epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot šādus nosacījumus:

  • vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no treniņa norises telpas platības (publiskas lietošanas peldbaseinā - 10 m2 no ūdens virsmas platības).
  • Ja treniņu apmeklē vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītojamie (vienas klases ietvaros), kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, tad minētais ierobežojums par telpas vai ūdens virsmas platību netiek piemērots.
  • Prāta sporta veidos, kur persona treniņa laikā atrodas sēdvietā, vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā 3 m2 no pieejamās platības, kā arī tiek lietotas sejas maskas.
  • Grupu treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personu.
  • Ja dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs.
  • Sporta norises vietas apmeklējuma laikā  iekštelpās ievēro divu metru distanci (izņemot sporta treniņa telpu, kurā notiek treniņprocess).
  • Piepildījums ģērbtuvēs vienlaikus nepārsniedz 25%.
  • Sporta treniņā nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā izglītojamo likumiskie pārstāvji (piemēram, vecāki).

Sporta treniņi ārpus telpām – “zaļajā” vidē

Sporta treniņi ārpus telpām grupā notiek epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot nosacījumus, ka:

  • vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personu (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus);
  • piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25%.

Ja to pieļauj attiecīgās sporta norises vietas ārtelpas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas un tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība (5.41. apakšpunkts).

Prasību par darbību epidemioloģiski drošā vidē (“zaļajā” režīmā) attiecināta arī uz Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu sportistu, kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru izglītojamo sporta treniņu norisi (5.43. apakšpunkts). Tomēr minētajiem profesionālajiem sportistiem nav jāievēro vairāki augstāk minētie ierobežojumi, piemēram, kas attiecas uz treniņa dalībnieku skaitu, 2 metru distances ievērošanu, ģērbtuvju piepildījuma ierobežojumu. 

Sporta sacensības

MK rīkojuma Nr. 720 5.44. apakšpunkts paredz, ka sporta sacensības notiek epidemioloģiski drošā vidē, ievērojot šādus nosacījumus:

  1. sacensības ir iekļautas attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā, kas ir publicēts tās tīmekļvietnē (norādot sacensību nosaukumu, norises vietu un laiku, kā arī sacensību organizatoru); 
  2. sacensībās piedalās un to norises vietā atrodas tikai personas, kurām ir primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, kā arī izglītojamie, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, un tiek nodrošinātas šā rīkojuma 5.24. apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz publisku pasākumu rīkošanu. Pirmsskolas izglītojamie sacensībās drīkst piedalīties, ja tie pirms sacensību norises veic antigēna paštestu autorizētas personas un vecāku klātbūtnē, un tas ir negatīvs;
  3. iekštelpu sporta sacensību norises vietas apmeklējuma laikā tiek ievērota divu metru distance, kā arī tiek lietotas sejas maskas (izņemot sportistus sporta sacensību norises laikā); 
  4. vienas komandas (arī individuālajos sporta veidos) sportisti vai sportistus apkalpojošie sporta darbinieki fiziski nekontaktējas ar citu komandu sportistiem vai citus sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem (izņemot sportistus sporta sacensību norises laikā); 
  5. piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25 %; 
  6. apbalvošana klātienē notiek tikai individuāli. 

Uz komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu sportistu (ja sporta sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem) sporta sacensībām neattiecas darba laika ierobežojums un augstāk minēto ierobežojumu (5.44.)  3., 4., 5., 6. apakšpunkts. 

Vienīgais izņēmums, kad sporta sacensības drīkstēs norisināties epidemioloģiski daļēji drošā vidē (“dzeltenajā” režīmā), turpmāk būs tikai attiecībā uz starptautiskiem sporta pasākumiem, turklāt tikai gadījumā, ja tiks nodrošināta to norise t. s. „burbuļa formātā”, kas paredz visu sacensību organizēšanā un norisē iesaistīto personu pilnīgu nošķiršanu no pārklāšanās ar sacensību organizēšanā un norisē neiesaistītām personām (tai skaitā paredzot uzturēšanos viesnīcā), regulāru visu personu (arī personu ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu) testēšanu, un citu sacensību drošības protokolā Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai noteikto prasību izpildi, turklāt prasība ievērot „burbuļa formātu” ir attiecināma arī uz Latvijas sportistiem, kā arī ikvienu sacensību organizēšanā un norisē iesaistīto personu no Latvijas (5.45.1 apakšpunkts).

Par noteikumu neievērošanu ir paredzēts sods

Ārkārtējās situācijas laikā spēkā esošo drošības pasākumu ievērošanu un kontroli sadarbībā ar pašvaldības policiju primāri īstenos Valsts policija, kas ir pārorientējusi savus resursus tā, lai nodrošinātu vēl stingrākas pārbaudes tai uzticētajās jomās, liecina Valsts kancelejas sagatavotā informācija. Galvenokārt uzmanība tiks pievērsta mutes un deguna aizsega pareizai lietošanai publiskās vietās, īpaši sabiedriskajā transportā un tirdzniecības vietās, kā arī pulcēšanās ierobežojumu ievērošanai. Tāpat policija pastiprinās pašizolācijā esošo personu kontroli, kā arī orientēs resursus sadarbspējīgo sertifikātu pārbaudei pierobežā. Arvien biežāk tiks īstenotas pēkšņas masveida pārbaudes vienlaicīgi visā Latvijā. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 saslimšanai paplašinoties, policijas kontroles intensitāte un piemēroto sodu biežums būtiski pieaugs.

Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21. pants paredz, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu:

  • fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro;
  • juridiskajai personai — no 140 līdz 5000 eiro.

Šī likuma 22. pants paredz arī sodu par informācijas nesniegšanu. Proti, ja ārkārtējās situācijas laikā persona nesniedz informāciju, ka ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta, piemēro naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro.

Valdības rīkojuma 11. punktā ir noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem ārkārtējās situācijas laikā veic arī pašvaldības administratīvā inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Labs saturs
40
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Ārkārtējā situācija, kas tika izsludināta, lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, ir noslēgusies. No 1. marta iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības pasākumi un ierobežojumi ir apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU