Projekta ietvaros tiek izstrādātas šādas vadlīnijas:
- vadlīnijas par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” klimata un vides mērķu novērtējumu vēsturiskajās kūdras ieguves vietās;
- vadlīnijas par sociālekonomisko novērtējumu katram no vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem;
- vadlīnijas par ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu katram no vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem;
- vadlīnijas vēsturisko kūdras ieguves vietu atzīšanai par rekultivētām.
Vadlīnijas paredzēts izmantot kā atbalsta materiālu pašvaldībām, privātajiem zemes īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm, kas piedalās kūdras ieguves vietu rekultivācijā un pārejā uz ilgtspējīgas izmantošanas risinājumiem.
Vadlīnijas par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu paredzētas sešu rekultivācijas veidu izvērtēšanai atbilstoši ES klimata un vides mērķiem. Tajās būs iekļauti kritēriji un piemēri, kas palīdzēs noteikt iespējamo ietekmi un izvērtēt risinājumu atbilstību ilgtspējīgas attīstības principiem.
Sociālekonomiskā novērtējuma vadlīniju mērķis ir izstrādāt metodiku un kritērijus sešu rekultivācijas veidu izmaksu un ieguvumu izvērtēšanai, ņemot vērā to ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un vidi. Tās palīdzēs pašvaldībām, zemes īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm noteikt teritoriju sociālekonomisko potenciālu un pamatot izvēlēto risinājumu.
Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma vadlīnijas ietvers sešus iespējamos rekultivācijas veidus – apmežošanu, dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanu, paludikultūras, renaturalizāciju, ūdenskrātuvju veidošanu – kā arī ietvers novērtējumu par citiem potenciālajiem ieguvumiem, piemēram, ogu vai ārstniecības augu ievākšanu, ieguldījumu ūdens aprites nodrošināšanā, augsnes erozijas kontrolē, ainavas kvalitātē un izglītojošās aktivitātēs.
Savukārt vadlīnijas vēsturisko kūdras ieguves vietu atzīšanai par rekultivētām ietvers procedūru sešiem rekultivācijas veidiem, kā arī izvērtēs nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, atbildīgās institūcijas un to kompetenci.
Visas četras vadlīnijas izstrādā biedrība “Baltijas krasti” iepirkuma rezultātā, darbu koordinē projekta partneris – Kurzemes plānošanas reģions. Konsultatīvajai padomei tiek iesniegta dokumentu pirmā redakcija. Pēc sēdes plānots izvērtēt saņemtos ierosinājumus un tos integrēt gala redakcijā. Vadlīniju izstrāde paredzēta līdz šī gada rudenim.
Konsultatīvās padomes sēdi vadīs Vidzemes plānošanas reģions, projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” vadošais partneris.
Konsultatīvā padome vienkopus pulcē nozaru pārstāvjus no valsts pārvaldes, akadēmiskās vides un nozares organizācijām, tostarp Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, Latvijas Universitātes, Latvijas Kūdras asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Dabas aizsardzības pārvaldes, plānošanas reģioniem, LVM Zemes dzīlēm, un Valsts vides dienesta. Tās uzdevums ir konsultatīvi atbalstīt projekta virzību, sniedzot viedokļus, priekšlikumus un izvērtējumu par paredzētajiem soļiem.
Par projektu “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”
Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.
Projekta īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru NUTS 3. līmenī.
Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.
