Ar inovatīvām tehnoloģijām stiprinās kontroli uz valsts ārējās robežas

Ministru kabineta noteikumu projekts “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē” īstenošanas noteikumi” ir izstrādāts, lai pilnveidotu Latvijas ārējās robežas kontroli un ieviestu inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus tās kontrolē, sniedzot iespēju operatīvi un reālā laikā reaģēt uz tādiem mūsdienu draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība (piemēram, kontrabanda), nelikumīga imigrācija u. c.

Projekta izstrādei, kas varētu ilgt līdz 2023. gada 31. decembrim, paredzēts 15,5 miljonus eiro liels finansējums, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 13,2 miljonu eiro apmērā un privātais finansējums – 2,3 miljoni eiro.

Latvijas austrumu robeža ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku ir gan Eiropas Savienības (ES), gan NATO ārējā robeža.

Darbs norit jau vairākus gadus

Jau vairākus gadus notiek aktīvs darbs pie Latvijas ārējās robežas stiprināšanas, kuras galvenais uzdevums ir padarīt robežu pārskatāmu, uzlabot sakarus un tehnoloģiju izmantošanu, kā arī stiprināt informatīvo telpu, iepriekš paziņojumā medijiem ir norādījusi Iekšlietu ministrija.

Šobrīd izmantotie tehnoloģiskie uzraudzības līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu efektīvas reaģēšanas spējas krīzes situācijās, norādīts likumprojekta anotācijā. Situācijā, kad Lietuva jau ir ieviesusi modernu robežu uzraudzības sistēmu un Igaunija to plāno ieviest tuvāko gadu laikā, var ievērojami paaugstināties risks nelegālām darbībām uz Latvijas ārējās robežas, ja tā netiks modernizēta.

Nepārbūvējot robežu, palielinātos varbūtība, ka Latvija kļūtu par reģionā primāro ES dalībvalsti nelegālu aktivitāšu realizēšanai, uzsvērts likumprojekta anotācijā. Lai samazinātu organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju ES, ir būtiski, lai visas ES dalībvalstis ārējās robežas kontrolei piemērotu mūsdienīgus tehnoloģiskos līdzekļus.

Dos iespēju reaģēt nekavējoties

Šobrīd tikai daļa Latvijas ārējās robežas tiek pārvaldīta, izmantojot dažādus tiešsaistes tehnoloģiskos līdzekļus, norādīts likumprojekta anotācijā. Patlaban izmantotie tehnoloģiskie uzraudzības līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu efektīvas reaģēšanas spējas krīzes situācijās.

Robeža nav pietiekami aprīkota, lai maksimāli samazinātu organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju:

• robežas pārraudzība daļēji nodrošināta ar dažāda veida tehniskajiem līdzekļiem;
• saņemtā informācija par notikumiem uz robežas nereti ir novēlota;
• nav 100% pārliecības par notikumiem uz robežas.

Projektu īstenos Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

Lai noteiktu nepieciešamos pasākumus ārējās robežas kontroles sistēmas uzlabošanai, Aizsardzības ministrija dienesta vajadzībām ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas risinājuma izvērtējumu un turpmāko rīcību”, kurā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) uzdots uzsākt projekta “Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšana” īstenošanu.

Ārējās robežas kontroles sistēmas uzlabošanas nepieciešamību nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra regula (ES) Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR), kas paredz ES valstu dalību vienotā ES ārējās robežas kontroles sistēmā, kurā dalībvalstu koordinācijas centriem ir pienākums nodrošināt sadarbības partnerus ar efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju.

Inovatīvi tehnoloģiski risinājumi

LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine uzsver: “Robežas aizsardzība, aizsardzības un pārraudzības metožu pilnveide un atbilstība mūsdienu apdraudējuma formām kļuvusi ne vien par Latvijas, bet arī citu dalībvalstu prioritāru drošības komponenti. Projekta laikā  paredzēts ieviest inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus efektīvai un operatīvai ES ārējās robežas kontrolei, pilnveidot ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu darbību un iesaistīto iestāžu darba efektivitāti, kas veic robežas uzraudzības funkciju.”

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka projekta realizācijas gaitā ir nepieciešams veikt  šādas aktivitātes:

• izveidot infrastruktūru robežapsardzības uzdevumu veikšanai;
• aprīkot robežu ar perimetra uzraudzības līdzekļiem;
• nodrošināt nepieciešamo programmatūru;
• nodrošināt augstas kapacitātes datu pārraidi.

Darbi paredz ieviest vienotu tehnisko risinājumu, izmantojot optisko sensoru, videonovērošanas kameru, ļoti augstas veiktspējas kapacitātes datu pārraides tīkla un datorprogrammas sistēmu, kura nodrošinās nepārtrauktu notikumu apzināšanu un robežkontroli tiešsaistē institūcijām, kas atbildīgas par valsts apdraudējumu novēršanu.

LVRTC norāda, ka jaunizstrādātā perimetra uzraudzības sistēma nodrošinās valsts robežas joslas redzamību reālā laikā, kas dos tūlītējas reaģēšanas spējas uz apdraudējumiem, nepārslogojot galalietotājus ar pārmērīgi apjomīgu informācijas daudzumu.

Lai iekārtas nesaspertu zibens

Perspektīvā tiks nodrošināta iespēja izveidotajā arhitektūrā integrēt vairākas institūciju sistēmas, kā arī lielākā apjomā veikt ar robežapsardzību saistīto datu uzkrāšanu, apstrādi, analīzi un koplietošanu.

Atbildot uz jautājumu, kā tiks nodrošināts, lai tehnoloģiskos risinājumus nesasper zibens vai tie kaut kā citādi neiziet no ierindas, V. Sprugaine norādīja, ka iekārtu ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai paredzēts izbūvēt infrastruktūru ar aizsardzības iekārtām pret zibens izlādes radītajiem pārspriegumiem, gan arī citām sprieguma svārstībām.

Projekta laikā sākotnēji plānots realizēt pilotprojekta posmu, kura kopējais robežas garums būs 65 kilometri.