SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
26. martā, 2020
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Pašvaldības
2
2

Jaunās Rīgas domes vēlēšanas 6. jūnijā: kā plānota to organizēšana?

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, arī noteiktos aizliegumus un ierobežojumus, jaunās Rīgas domes vēlēšanas no 2020. gada 25. aprīļa ir pārceltas uz 6. jūniju. Kā šobrīd izskatās Centrālās vēlēšanu komisijas sagatavotais galvaspilsētas domes vēlēšanu organizēšanas plāns – LV portāla infografikā.

Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā (turpmāk tekstā – grozījumi) paredz, ka Rīgas domes vēlēšanas notiks 2020. gada 6. jūnijā, savukārt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā jāizsludina 2020. gada 14. aprīlī.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka jaunās Rīgas domes vēlēšanas nepieciešams pārcelt vairāku iemeslu dēļ:

  • valstī izsludināta ārkārtējā situācija;
  • aizliegums rīkot publiskus pasākumus;
  • ieteikums valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem pēc iespējas strādāt attālināti;
  • lielākā daļa Rīgas pilsētas vēlēšanu iecirkņu atrodas vispārējās izglītības iestādēs un citās sabiedriskās ēkās;
  • vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīti 1700 darbinieki;
  • vēlēšanas ir process, kura laikā nav iespējams izvairīties no savstarpējas kontaktēšanās, ievērojot drošu distanci.

Vienlaikus, ja Rīgas domes atlaišanas likumā netiktu veiktas izmaiņas un tās notiktu 25. aprīlī, līdz šim noteiktajā termiņā (20.03.2020.–11.04.2020.) nebūtu iespējams klātienē iesniegt pieteikumu par iecirkņa maiņu, jo Rīgas domes klientu apkalpošanas centri ir slēgti klātienes pakalpojumu saņemšanai. Tāpat iepriekšējā vēlēšanu sagatavošanas laikā nebūtu iespējams nodrošināt klātienes priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumus un tikšanos ar vēlētājiem, kas ir viens no svarīgākajiem demokrātisku vēlēšanu priekšnoteikumiem, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumi paredz arī to, ka par priekšvēlēšanu izdevumiem netiks uzskatīti tie izdevumi, kas politiskajām organizācijām (partijām) radušies laika posmā no šī gada 25. februāra līdz 13. aprīlim. Par šo periodu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nebūs jāiesniedz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija, un tos neiekļaus priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.

Ja valstī nebūtu izsludināta ārkārtējā situācija, jaunās Rīgas domes vēlēšanas tik un tā notiktu nevis 25. aprīlī, bet gan 2. maijā. Saskaņā ar Administratīvā rajona tiesas 2020. gada 13. marta spriedumu lietā Nr. A42-01520-20/11 tiesa secinājusi, ka CVK lēmums noteikt Rīgas domes vēlēšanu datumu 2020. gada 25. aprīlī bijis prettiesisks. Vērā ņemams fakts bijis tas, ka pašā Rīgas domes atlaišanas likumā ir ietverts vārdiskais formulējums, ka šīs vēlēšanas var notikt pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Viens no tiesas secinājumiem: notikums var būt izpildāms tikai pēc divu mēnešu termiņa notecēšanas, bet ne šā termiņa pēdējā dienā.

Sīkāk par to, kad sāk skaitīt un kā skaita procesuālos termiņus, var lasīt LV portāla publikācijā un Administratīvā rajona tiesas 2020. gada 13. marta spriedumu lietā.

Pilns tiesas spriedums

Vienlaikus Rīgas domes atlaišanas likumu skārusi ne tikai Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, bet arī Satversmes tiesā ierosinātā lieta “Par Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam”.

Atbilstoši Satversmes tiesas kolēģijas 2020. gada 17. marta lēmumam “Par lietas ierosināšanu” pieteikumu Satversmes tiesā iesnieguši 20 Saeimas deputāti. Pieteicēji uzskata, ka Rīgas domes atlaišanas iemesls nav pamatots, un apstrīd normu, kas paredz, ka ar Rīgas domes atlaišanas likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka tā “pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu”.

Satversmes tiesas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Ketija Strazda skaidro, ka lieta ierosināta par Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkta (kas likumā norādīts kā patstāvīgs domes atlaišanas pamats) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam: “Proti, Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu, kas paredz atlaist Rīgas domi tādēļ, ka tā pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.”

Kā norāda K. Strazda, pašreiz lieta atrodas sagatavošanas stadijā līdz 2020. gada 17. augustam. Atbilstoši Satversmes tiesas procesam pēc lietas sagatavošanas tiesas priekšsēdētājs sasauc rīcības sēdi, kurā tiesa lems par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu. Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas satversmību, kā arī savā nolēmumā atspoguļos ar to saistītos juridiskos apsvērumus.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU