SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
06. martā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
2
6
2
6

Jaunās Rīgas domes vēlēšanu plāns – mainīsies vai saglabāsies līdzšinējais?

Kā norāda Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, jaunās domes vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas, kas ir 25. aprīlis. Vienlaikus Administratīvajā apgabaltiesā iesniegts pieteikums, ar kuru tiek apstrīdēta CVK noteiktā vēlēšanu diena, jo divu mēnešu termiņš ir 26. aprīlis, līdz ar to pirmā sestdiena – 2. maijā. Par spīti domstarpībām, CVK ir sagatavojusi jaunās Rīgas domes vēlēšanu organizēšanas plānu, kas apkopots LV portāla infografikā.

īsumā
  • Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jaunās domes vēlēšanas Rīgā izsludināja 25. februārī.
  • Sociālajos portālos valsts tiesību eksperts Edgars Pastars norādījis, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms mēnešos, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.
  • Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. iur. Kitija Bite skaidro, ka Rīgas domes atlaišanas likumā jeb speciālajā normā ir minēts termiņš “pēc diviem mēnešiem” un tas ir 26. aprīlis, līdz ar to pirmā sestdiena ir 2. maijs.
  • Politiskā partija “Alternative” iesniegusi pieteikumu tiesā, ar kuru vēlas apstrīdēt CVK noteikto jaunās Rīgas domes vēlēšanu datumu.
  • CVK ieskatā jāpiemēro parastā termiņa aprēķināšanas kārtība, jo lēmums, ka vēlēšanu diena būs 25. aprīlis, nav administratīvais akts.
  • Par spīti situācijai, CVK uzskata, ka vēlēšanām jānotiek 25. aprīlī, un ir sagatavojusi jaunās Rīgas domes vēlēšanu organizēšanas plānu.

CVK jaunās domes vēlēšanas Rīgā izsludināja 25. februārī, dienā, kad stājās spēkā Rīgas domes atlaišanas likums, un noteica, ka vēlēšanu diena būs sestdiena, 25. aprīlis.

Rīgas domes atlaišanas likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka jaunām Rīgas domes vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no šī likuma spēkā stāšanās dienas.

Kad sāk skaitīt termiņu

Vienlaikus sociālajos tīklos valsts tiesību eksperts Edgars Pastars norādījis, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms mēnešos, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Viņaprāt, Rīgas domes vēlēšanām būtu jānotiek 2. maijā, nedēļu vēlāk.

Proti, procesuālie termiņi ir noteikti Administratīvā procesa likuma (APL) 4. nodaļā:

  • 41. pants: “Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.”
  • 42. pants: “Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.”
  • 43. pants: “Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.”

Atbilstoši E. Pastara norādītajam notikums jeb Rīgas domes atlaišanas likums stājās spēkā 25. februārī, savukārt divu mēnešu termiņš jāsāk skaitīt nākamajā dienā pēc likuma stāšanās spēkā, un tādā gadījumā termiņš beidzas 26. aprīlī, bet pirmā sestdiena ir 2. maijs.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. iur. Kitija Bite norāda, ka procesuālie termiņi sāk tecēt nākamajā dienā. Rīgas domes atlaišanas likumā jeb speciālajā normā ir minēts termiņš “pēc diviem mēnešiem”, un tas ir 26. aprīlis, līdz ar to pirmā sestdiena ir 2. maijs, skaidro K. Bite.

Savukārt CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Zaharova skaidro, ka vēlēšanu datums ir nosakāms, sākot ar likuma spēkā stāšanās dienu: “Rīgas domes atlaišanas likumā noteiktais divu mēnešu periods sākas 25. februārī un beidzas 24. aprīlī (nevis 25. aprīlī), jo mēneša laikā nav iespējami divi vienādi datumi, savukārt pirmā sestdiena pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas ir 25. aprīlis.”

CVK ieskatā jāpiemēro parastā termiņa aprēķināšanas kārtība, jo lēmums, ka vēlēšanu diena būs 25. aprīlis, nav administratīvais akts, līdz ar to šajā gadījumā nav piemērojami APL procesuālie termiņi. Kā norāda L. Zaharova, CVK šobrīd neplāno pārskatīt pieņemto lēmumu.

Pieteikums tiesā

Administratīvā apgabaltiesa LV portālam apstiprināja, ka politiskās partijas “Alternative” valdes locekļi Vadims Baraņņiks un Aleksandrs Mirskis tiesā iesnieguši pieteikumu, ar kuru vēlas apstrīdēt CVK noteikto jaunās Rīgas domes vēlēšanu datumu. Administratīvā apgabaltiesas tiesnesis ceturtdien, 5. martā, pieteicējus aicināja ierasties tiesā, lai noskaidrotu lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis piektdien, 6. martā, pieņēma lēmumu atzīt, ka konkrētajā gadījumā politiskās partijas “Alternative” pieteikuma izskatīšana par CVK lēmumiem nav piekritīga Administratīvajai apgabaltiesai, līdz ar to pieteikumu nolemts pārsūtīt pēc piekritības Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam.

Pieteicēju pārstāvji norādīja, ka pieteikumu iesnieguši Administratīvajā apgabaltiesā, ņemot vērā tiesu praksi, kāda tiek piemērota konkurences tiesībās. Savukārt CVK pārstāvji norādīja, ka pieteikuma izskatīšana būtu veicama atbilstoši APL paredzētajai vispārējai kārtībai.

Kā norāda Administratīvā apgabaltiesa, vēlēšanu tiesību strīdu piekritības regulējums atšķiras no regulējuma citu strīdu jomām, arī no konkurences tiesībām. Piemēram, atsevišķu CVK lēmumu pārskatīšana ir nodota Senāta Administratīvo lietu departamentam, savukārt citi jautājumi – Administratīvajai apgabaltiesai vai Administratīvajai rajona tiesai; tāpat arī ir piemērota APL noteiktā vispārējā kārtība.

“Šāds specifisks (ļoti detalizēts un atšķirīgs) piekritības procesuālais regulējums nav paredzēts nevienai citai lietu kategorijai. Līdz ar to ne visas atziņas, kas izteiktas saistībā ar citu kategoriju lietām, ir vienkāršotā veidā attiecināmas uz izskatāmo situāciju,” skaidro Administratīvā apgabaltiesa.

Iespējams likuma “robs”

Tiesnesis skatīja arī to, vai likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 13. pantā nepastāv likuma “robs”, proti, vai minētais pants tikai šķietami regulē konkrēto situāciju, bet faktiski likumdevējs nav pamanījis, ka šāda regulējuma piemērošana praksē varētu radīt zināmas grūtības vēlēšanu procesa organizēšanā.

Minētā likuma 13. pants paredz, ka CVK lēmumi, kuru pārsūdzēšanas kārtība nav noteikta attiecīgajā likumā, pārsūdzami tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt šā likuma 12. pants nosaka: “Ja Saeimas vēlēšanās, Eiropas Parlamenta vēlēšanās, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās vai tautas nobalsošanā atsevišķos vēlēšanu iecirkņos pieļauti vēlēšanu tiesību pārkāpumi un tie ietekmējuši vēlēšanu (tautas nobalsošanas) rezultātus, CVK lemj par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu (tautas nobalsošanas) rezultātu anulēšanu. CVK lēmumus par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas lēmumu atcelšanu var pārsūdzēt tiesā attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Par grūtību radīšanu vēlēšanu procesa organizēšanā norāda tas, ka pārsūdzētie CVK lēmumi ir vērtējami kā procesuāli lēmumi, kuru mērķis ir nodrošināt vēlēšanu rīkošanu. Administratīvā apgabaltiesa norāda uz to, ka lēmums par 2020. gada Rīgas domes vēlēšanu kandidātu sarakstu pieņemšanas instrukcijas apstiprināšanu primāri ir paredzēts kā komisijas darbu organizējošs procesuāls dokuments un lēmums, kas izsludina vēlēšanu dienu, pēc satura ir procesuāls lēmums, kurš organizē vēlēšanu norisi (izsludina datumu).

Izskatīšana nodota pirmās instances tiesai

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā, ņemot vērā abu minēto CVK lēmumu procesuālo raksturu, zināma problemātika ir saskatāma apstāklī, ka šādi atsevišķi procesuālie lēmumi – ja ir ierosināta lieta – tiek izskatīti ilgāk nekā vēlēšanu rezultātu apstiprinošie lēmumi.

Līdz ar to tiesību normās tieši nenorādītas kārtības piemērošana var novest pie tā, ka personas tiesības tiek ierobežotas, pastāvot neskaidram tiesiskajam regulējumam. “Šāda pieeja nebūtu pieļaujama, tāpēc priekšroka dodama likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 13. panta piemērošanai – CVK lēmumi pārsūdzami atbilstoši vispārējai kārtībai pirmās instances tiesā.

Partijas “Alternative” pieteikuma pieļaujamības izvērtēšana un iespējamā izskatīšana tiesā nodota pirmās instances tiesai.

Vēlēšanu organizēšanas plāns

Par spīti situācijai, kas radusies, CVK, tomēr uzskata, ka vēlēšanām jānotiek 25. aprīlī, un ir sagatavojusi jaunās Rīgas domes vēlēšanu organizēšanas plānu.

Ar to sīkāk var iepazīties LV portāla infografikā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU