Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atbilstoši Rīgas domes atlaišanas likumam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 2020. gada 29. augustā. LV portāla infografikā apkopota informācija par to, kad iespējams nobalsot iepriekš, kādi personu apliecinoši dokumenti jāņem līdzi, kam ir tiesības balsot un kurā vēlēšanu iecirknī tas jādara.
Rīgas domes atlaišanas likums stājās spēkā jau 2020. gada 25. februārī, un sākotnēji Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas noteica 25. aprīlī. Taču, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un ieviestos drošības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, Saeima šā gada 16. aprīlī pieņēma grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā, pārceļot vēlēšanu norisi uz 2020. gada 29. augustu.
Atbilstoši Ieteikumiem Covid-19 infekcijas profilaksei 2020. gada Rīgas domes vēlēšanu iecirkņos jāievēro 2 m distance un jādezinficē rokas, kā arī vēlētāji tiek aicināti lietot mutes un deguna aizsegu (aizsargmasku). Vienreizlietojamās sejas aizsargmaskas būs iespēja saņemt arī vēlēšanu iecirkņos. Tāpat vēlētāji tiek aicināti vēlēšanu iecirknī izmantot savus rakstāmrīkus, bet, ja šādas iespējas nebūs, iecirknī katram vēlētājam tiks nodrošināta sava pildspalva.
CVK vērš uzmanību: ja vēlētājs atrodas pašizolācijā, karantīnā vai jūtas slims, viņam jāpaliek mājās un jāpiesaka balsošana savā atrašanās vietā.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās drīkst balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī (nobalsot ārvalstīs nebūs iespējams). Vienlaikus jāņem vērā – balsošana citā vēlēšanu iecirknī aizņems vairāk laika, jo iecirkņa darbiniekam vajadzēs noskaidrot, vai vēlētājs jau nav nobalsojis savā iecirknī.
Proti, saskaņā ar CVK mājaslapā sniegto informāciju, ja vēlētājs nav reģistrēts attiecīgā iecirkņa vēlētāju sarakstā, vēlēšanu iecirkņa komisija parādīs, pie kura reģistratora ir iespējams veikt iecirkņa maiņu. Iecirkņa darbinieks tiešsaistes sistēmā pārliecināsies, ka persona ir vēlētājs, un veiks elektronisku ziņu apmaiņu, norādot jauno iecirkni, kurā vēlētājs nodos savu balsi.
Kad iecirkņa darbinieks saņems atbildi, ka vēlētājs nav nobalsojis savā iecirknī, viņš tiks iekļauts izvēlētā iecirkņa sarakstā, pierakstīts atsevišķā balsotāju saraksta veidlapā un varēs balsot. Savukārt iecirkņa komisija, kuras vēlētāju sarakstā vēlētājs sākotnēji bija reģistrēts, svītros vēlētāju no vēlētāju saraksta. Vēlētājam balsošana tiks atteikta un iecirkņa vēlētāju sarakstā vēlētāju neiekļaus, ja iecirkņa komisija saņems informāciju, ka vēlētājs jau ir nobalsojis.
Kā norāda CVK, ja kādu iemeslu dēļ tiešsaistes datu apmaiņa starp iecirkņiem nebūs iespējama, vēlētāji varēs nobalsot reģistrācijas aploksnēs. Proti, iecirkņa komisija vēlētāju reģistrēs atsevišķā balsotāju sarakstā, vēlētājam izsniegs ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu reģistrācijas aploksni (uz kuras norādīs vēlētāja vārdu, uzvārdu, balsotāju saraksta lapas numuru un vēlētāja kārtas numuru lapā), vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmju komplektu.
Vēlētājs nobalsos likumā noteiktajā kārtībā, bet pēc tam vēlēšanu aploksni ievietos reģistrācijas aploksnē, aizlīmēs to un iemetīs vēlēšanu kastē. Savukārt sistēmas darbībai atjaunojoties, iecirkņa komisija sistēmā pārliecināsies, vai vēlētājs jau nav reģistrēts citā iecirknī, veiks iecirkņa maiņu un atzīmēs, ka vēlētāja balss ir līdzskaitāma. Ja vēlētājs pa to laiku, kamēr sistēma nedarbojas, būs nobalsojis citā iecirknī, balss, ko vēlētājs būs nodevis reģistrācijas aploksnē, tiks anulēta un nebūs līdzskaitāma.
CVK mājaslapā norādīts:
Vienlaikus CVK norāda – ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ nespēj parakstīties balsotāju sarakstā vai izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē, tad vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē var izdarīt vai balsotāju sarakstā var parakstīties vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas (vēlētāja uzticības persona nedrīkst būt attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis). Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta atzīme.
CVK neizmantotās vēlēšanu zīmes iesaka izmest vēlēšanu iecirknī vai pie izejas paņemt tā saraksta zīmi, par kuru vēlētājs balsoja, lai, izejot no iecirkņa, vēlētājam rokās būtu pilns zīmju komplekts un neviens nevarētu uzzināt, kā viņš ir balsojis.
Proti, šādā veidā tiek aizsargātas vēlētāja tiesības balsot aizklāti un neviens nevar uzzināt, kā vēlētājs balsojis, ja viņš nevēlas to atklāt.
Ja kāds prettiesiskā veidā vēlas ietekmēt vēlētāja balsojumu:
Saskaņā ar Krimināllikuma 90. panta otro daļu par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 3 gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Savukārt par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, arī iespējamo slēpto aģitāciju, jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sūtot e-pastu uz knab@knab.gov.lv vai zvanot uz tālruni 80002070.
Par aģitācijas pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos vai 50 m no iecirkņa ieejas jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai jāzvana uz CVK uzziņu tālruni 67049999.
LV portāla infografika
