SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
28. martā, 2019
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Finanses
4
4

Maina likumus efektīvākai cīņai pret naudas atmazgāšanu

FOTO: Freepik

Lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī pilnveidotu kredītiestāžu likvidācijas regulējumu, sagatavoti grozījumi vairākos likumos, kas apstiprināti valdībā un kurus vētīs Saeima.

īsumā
  • “Grozījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” tiek efektivizēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma, kā arī novērsta nepatiesu ziņu sniegšana par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem.
  • “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” skaidrāk nosaka FKTK pienākumu veikt likvidācijas procesa uzraudzību.
  • Ar “Grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” tiek mainīta FKTK pārvaldība.
  • “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” noteiks, ka FKTK padomes locekļa kandidātam obligāti jāatbilst prasībām, lai saņemtu pieeju valsts noslēpumam.

Likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLLTFN) mērķis ir efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa valdības sēdē 26. martā skaidroja, ka šie grozījumi tapuši ciešā sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru (UR), Tieslietu ministriju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienests). Tajā ir divi lieli virzieni. Pirmais – pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 jeb tā saukto AML (cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju – anti-money laundering) V direktīvu, bet otrais – ieviest “Moneyval” novērtējuma rekomendācijas.

Turpmāk – Finanšu izlūkošanas dienests

Lai nodrošinātu vienotu praksi un izpratni starp dalībvalstīm par Kontroles dienesta funkcijām, līdz ar grozījumiem NILLTFN likumā tiek mainīts šīs institūcijas nosaukums uz “Finanšu izlūkošanas dienests”, nelietojot saīsinājumu “Kontroles dienests”.

Ar likuma grozījumiem plānots arī mainīt Kontroles dienestam sniegto ziņojumu kārtību, paredzot atteikties no neparasta darījuma jēdziena un paredzot ziņojumu iesniegšanu tikai par aizdomīgiem darījumiem. Tiek paredzēts pienākums likuma subjektiem iesniegt citu informāciju – informāciju par sliekšņa deklarācijām, kas tiek uzglabātas Kontroles dienestā un izmantotas, lai veicinātu turpmāku dienesta rīcībā esošo darījumu apstrādi un analīzi, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā nosaka, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo UR par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst UR reģistrētajam, informē FM. UR būs pienākums informēt tiesībsargājošās iestādes par nepatiesu ziņu sniegšanu attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem, vienlaikus brīdinot arī citus likuma subjektus par iespējamu informācijas neatbilstību.

Grozījumi nosaka arī jaunu pienākumu ārvalstu uzņēmumiem un organizācijām, kas Latvijā reģistrē filiāles vai pārstāvniecības, atklāt patiesos labuma guvējus. Tiklīdz likumprojekta prasība stāsies spēkā, ārvalstu uzņēmumiem būs seši mēneši laika, lai informētu UR par to patiesajiem labuma guvējiem. Ja tas netiks darīts, filiāle vai pārstāvniecība tiks izslēgta no reģistra.

Likumprojekta anotācijā būtu nepieciešams skaidrāks un precīzāks skaidrojums, kāpēc FKTK priekšsēdētājs un vietnieki tiek atbrīvoti no amata pirms savu pilnvaru termiņa beigām. Vai šādā gadījumā netiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips?

Papildus tiek paredzēts piešķirt UR tiesības pieprasīt juridiskai personai īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentus, kas apstiprina informāciju par patiesā labuma guvēja identitāti. Tādējādi Uzņēmumu reģistrs pilnvērtīgāk varēs vērtēt iesniegtās informācijas patiesumu un atbilstību, kā arī izvērtēt riskus attiecībā uz juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem.

Ņemot vērā, ka ir uzņēmumi, kuri atbilstoši jau šobrīd spēkā esošajam regulējumam ir paziņojuši pēc noklusējuma to patiesos labuma guvējus, lai sakārtotu ierakstus datu bāzē, paredzēts, ka UR šajos gadījumos, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrēs patiesos labuma guvējus, pamatojoties uz likumu.

LV portāls skaidrojumā “Ja neatklās patiesos labuma guvējus, izslēgs no komercreģistra” jau rakstīja, ka līdz februāra beigām patiesos labuma guvējus nebija atklājušas gandrīz 2000 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Ja līdz augustam tas nenotiks, sabiedrības izslēgs no komercreģistra vai prasības pieteikumus par to izslēgšanu iesniegs tiesā.

Grozījumi paredz arī paplašināt likumā noteikto subjektu loku ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuriem būs pienākums parādnieka mantas atsavināšanas procesā pārliecināties par mantas izcelsmes legalitāti un nodrošināt, ka ar maksātnespējas procesa starpniecību netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Minēto procesu uzraudzīs Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Vai par izziņu būs jāmaksā?

L. Kļaviņa valdības sēdē skaidroja, ka starp iesaistītajām pusēm nav panākta vienošanās tikai vienā jautājumā. Patlaban Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums nosaka, ka kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības saņem informāciju no valsts reģistriem bez maksas. “Ņemot vērā, ka klientu izpētei likuma subjektiem un uzraudzības iestādēm šī informācija ir vajadzīga, rodas jautājums – vai piedāvājam visiem informāciju bez maksas, vai arī likuma subjektiem un uzraudzības iestādēm maksa nedrīkst pārsniegt administratīvās izmaksas?”

Viņa gan piebilda, ka nevajadzētu būs atšķirīgai attieksmei pret izziņu pieprasītājiem – vai nu visa informācija tiek sniegta par maksu vai arī bez maksas. Turklāt izmaksas esot salīdzinoši lielas – pāri par desmit miljoniem eiro gadā. Līdzīgās domās bija arī finanšu ministrs Jānis Reirs, aicinot līdz 2021. gadam šo jautājumu izlemt pārejas noteikumos.

Konkurences padomes pārstāvis valdības sēdē iestājās par vienlīdzīgas attieksmes piemērošanu un par bezmaksas izziņu izsniegšanu. Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš aicināja rast vienādu risinājumu visiem izziņu saņēmējiem – vai nu visiem par maksu, vai arī par velti. Savukārt Finanšu asociācijas pārstāvis Edgars Pastars norādīja, ka maksas izziņu pieprasīšana nozarei radītu “ārprātīgas izmaksas”. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs minēja, ka iestāžu, kurām nepieciešamas šādas izziņas, kopumā ir vairāk nekā 21 000.

Skaidrāk nosaka likvidācijas procesu

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā un Kredītiestāžu likumā savukārt ir daļa no Ministru prezidenta izsludinātā nozares “kapitālā remonta” un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.

“Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” skaidrāk nosaka FKTK pienākumu veikt likvidācijas procesa uzraudzību,” valdības sēdē skaidroja J. Reirs. “Lai izvairītos no jebkādām šaubām, likumā tiek precizēts, ka kredītiestādes likvidatoram ir pienākums nodrošināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pilnīgu kontroli, kā arī ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par likvidācijas procesā konstatētajiem aizdomīgajiem darījumiem.”

Ministrs arī uzsvēra, ka likuma grozījumi nosaka: likvidatoram ir jāizstrādā metodoloģija, kā kontrolēt likvidācijas procesu atbilstoši FKTK un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām. Lai nodrošinātu, ka administratīvās sankcijas tiek piemērotas savlaicīgi, likumā iestrādāts pilnvarojums FKTK izdot noteikumus, nosakot kritērijus NILLTFN likuma būtiskiem pārkāpumiem.

Šādu noteikumu izdošana ļaus skaidrāk izprast administratīvo sankciju sistēmu, kā arī to, kuros gadījumos FKTK vērsīsies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar priekšlikumu anulēt kredītiestādes licenci. Tā kā licences anulēšana Banku savienības ietvaros ir ECB kompetence, šis ir viens no virzieniem, kur sistēmas pilnveides darbs turpinās arī Eiropas Savienības līmenī.

Mainīs FKTK pārvaldību

Savukārt ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” komisijas pašreizējās funkcijas papildinātas ar pienākumu uzraudzīt un kontrolēt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus NILLTFN likuma un Starptautisko un nacionālo sankciju likuma prasību ievērošanā.

Otrs būtisks virziens – tiek mainīta FKTK pārvaldība, valdības sēdē skaidroja J. Reirs. Turpmāk visus FKTK padomes locekļus amatā varētu iecelt Saeima pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma. “Sagaidām, ka līdz šī gada 1. oktobrim Saeima iecels piecus jaunus FKTK padomes locekļus,” tā finanšu ministrs.

Uz padomes locekļa amatu Valsts kanceleja izsludinātu atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Ar likuma grozījumiem tiek papildinātas arī padomes priekšsēdētāja un locekļa amata kandidātam izvirzāmās prasības, nosakot, ka FKTK padomes locekļa kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis augstāko izglītību, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas un kuram ir vismaz piecu gadu pieredze finanšu un kapitāla tirgus jomā. Tāpat kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju, kompetentam finanšu vadības jautājumos un ar vadītāja pieredzi. Priekšsēdētāja un padomes locekļu pilnvaru termiņš būtu pieci gadi.

Pašlaik strādājošajai FKTK padomei savā ziņā pats svarīgākais konkurss jau ir noticis – tas ir banku sektora nule pabeigtais vēsturisko pārmaiņu posms, kuru iesākām 2016. gadā, kad Latvija kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsti. 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns valdības sēdē klāstīja, ka pilnībā atbalsta likumprojektu, taču norādīja uz dažām, viņaprāt, vājām vietām. “Likumprojekta anotācijā būtu nepieciešams skaidrāks un precīzāks skaidrojums, kāpēc FKTK priekšsēdētājs un vietnieki tiek atbrīvoti no amata pirms savu pilnvaru termiņa beigām. Vai šādā gadījumā netiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips?”

Viņaprāt, anotācijā vajadzētu arī norādīt, vai pašreizējiem FKTK padomes locekļiem būs tiesības pretendēt jaunajā konkursā. Uz šo jautājumu finanšu ministrs atbildēja apstiprinoši.

Savukārt likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” paredz, ka FKTK padomes locekļa kandidātam obligāti jāatbilst prasībām, lai saņemtu pieeju valsts noslēpumam. Patlaban pielaide valsts noslēpumam vajadzīga FKTK vadītājam un viņa vietniekam.

Latvijas Banka izmaiņas neatbalsta

Latvijas Bankas (LB) prezidenta vietniece Zoja Razmusa, vērtējot grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un likumā “Par valsts noslēpumu”, pauda viedokli, ka “saskaņā ar FKTK likumā noteikto komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde. FKTK patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros, veic tai ar likumu noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi. Neviens nav tiesīgs iejaukties FKTK darbībā, izņemot tās institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā. Arī Bāzeles banku uzraudzības komitejas “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi” paredz neatkarības kritēriju kā vienu no šādiem efektīvas uzraudzības pamatprincipiem”.

Latvijas Bankas ieskatā grozījumos FKTK likumā paredzētā priekšlikumu par FKTK padomes locekļu kandidātiem iesniegšanas kārtība būtiski mazina institūcijas vispārējo autonomijas līmeni, kas nav atbalstāms.

Latvijas Banka arī ierosina saglabāt līdzšinējo FKTK priekšsēdētāja vietnieka apstiprināšanas kārtību, proti, komisijas priekšsēdētāja vietnieku, līdzīgi kā komisijas priekšsēdētāju, apstiprina Saeima, nevis to ievēl FKTK padomes locekļi no sava vidus. Šāda pieeja nodrošinās, ka FKTK priekšsēdētāja vietnieks tiek ievēlēts uz pilnu piecu gadu termiņu, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā likumā noteiktos komisijas priekšsēdētāja pienākumus, kas viņa prombūtnes laikā pāriet vietniekam.

Jābūt neatkarīgai

Līdzīgās domās ir arī FKTK vadītājs Pēters Putniņš, kura pilnvaras beidzas 2022. gadā. Viņš norādīja, ka “finanšu nozare ir specifiska biznesa joma un tās valstiskā uzraudzība Eiropā balstās vienotos principos, t.i., finanšu sektora uzraudzības iestāde ir neatkarīga institūcija. To paredz Bāzeles banku uzraudzības komitejas “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi”, kā arī Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ECB ietvaros”.

FKTK priekšsēdētājs uzsvēra, ka “visām pārmaiņām jābūt izvērtētām un divreiz pārdomātām. Ceram, ka tiks atrasts optimālais risinājums nozares uzraudzības stiprināšanai, kas atbilst VUM ietvaram, kura dalībvalsts ir arī Latvija kopš tā izveides 2014. gadā. Viens no svarīgākajiem ir 12. princips, kas nosaka, ka banku uzraudzības iestādei ir jābūt operacionāli neatkarīgai, tai ir jābūt caurskatāmām procedūrām, pienācīgai pārvaldībai un pietiekamiem resursiem. Kritēriji šī principa ieviešanas izvērtējumam paredz, ka neatkarībai un pārvaldes struktūrai ir jābūt noteiktai likumā un informācijai par to ir jābūt publiski pieejamai. Praksē nedrīkst pastāvēt pierādījumi ietekmei no valdības vai tirgus dalībnieku puses, kas ļautu apšaubīt uzraudzības iestādes operacionālo neatkarību vai šīs iestādes spēju iegūt vai izlietot resursus tās mandāta īstenošanai”.

Atbildot uz jautājumu par gaidāmo FKTK padomes nomaiņu, P. Putniņš skaidroja, ka “pašlaik strādājošajai FKTK padomei savā ziņā pats svarīgākais konkurss jau ir noticis – tas ir banku sektora nule pabeigtais vēsturisko pārmaiņu posms, kuru iesākām 2016. gadā, kad Latvija kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsti. Šīs padomes vadībā ir pilnībā mainīts Latvijas banku biznesa fokuss, strauji atsakoties no augsta riska klientiem un reizē nodrošinot sektora stabilitāti. Ja šis darbs tomēr nav pārliecinājis valdību par uzraudzības pieejas maiņu, tagad savu vērtējumu sniegs Saeima, lemjot par FKTK likumu un, iespējams, nepieciešamo pārvaldes modeļa maiņu”.

Vairāk par 26. martā valdības sēdē pieņemtajiem lēmumiem par finanšu sektora kontroles reformu jeb “kapitālo remontu” – preses konferences videoierakstā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU