FOTO: Līga Gredzena, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos.
Saeima 16. janvārī nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kura mērķis ir stiprināt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes darbinieku personīgo drošību un aizsardzību izsaukuma izpildes laikā.
Plānotās izmaiņas Ārstniecības likumā paredz tiesības NMPD brigādes darbiniekam izsaukuma laikā pielietot speciālo līdzekli – gāzes baloniņu –, lai atvairītu vai novērstu uzbrukumu vai tā draudus, kā arī lietot audio un video fiksācijas speciālo tehnisko līdzekli (individuālo ķermeņa kameru), lai nodrošinātu notikuma ierakstu dzīvības un veselības apdraudējuma gadījumā.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka gāzes baloniņa lietošanas intensitāti NMPD brigādes darbinieks noteiks, ņemot vērā konkrēto situāciju un uzbrucēja individuālās iezīmes, ar mērķi maksimāli ierobežot gāzes baloniņa nodarīto kaitējumu.
Ja gāzes baloniņa lietošanas dēļ būs cietušie, ārstniecības personas pienākums būs nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem NMPD brigādes darbiniekiem nekavējoties, tiklīdz tas būs iespējams, rakstveidā jāinformē tiešais priekšnieks.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka gāzes baloniņu aizliegts lietot pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgajiem, izņemot gadījumus, ja tie izdarīs bruņotu uzbrukumu, kā arī apdraudēs citu personu dzīvību un veselību.
NMPD ieskatā brigādes darbinieka izteiktais brīdinājums par gāzes baloniņa vai tehnisko līdzekļu pielietošanu atsevišķos gadījumos varētu būt efektīvs veids kā preventīvi iedarboties uz daļu agresīvi noskaņoto personu.
NMPD brigāžu darbinieki izsaukumu izpildes laikā arvien biežāk nonāk apdraudējuma situācijās pacientu vai klātesošo personu agresīvās uzvedības dēļ. Darba pieredze ikdienā liecina, ka agresīvā uzvedība ir neprognozējama un var izpausties ne tikai verbāli, bet arī kā agresīvas uzvedības eskalācija, kas realizējas fiziskā uzbrukumā, norādīts anotācijā.
NMPD statistikas dati liecina, ka 2022. gadā notikuši 10 uzbrukumi, kuros cietuši brigādes darbinieki, savukārt 2023. gadā bijuši jau 20 uzbrukumu gadījumu.
Saeima 16. janvārī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā saistīto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, kas paredz, ka NMPD valdījumā esošo speciālo līdzekļu – gāzes baloniņu – apriti noteiks dienesta darbību reglamentējošie normatīvie akti.
Saeima 16. janvārī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”, kura mērķis ir Latvijas regulējumā ieviest ES Zaļās pārkārtošanās akta prasības, kas tirgotājiem nosaka pienākumu sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, pakalpojumiem un digitālo saturu, kā arī ievieš papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai.
Ar Zaļās pārkārtošanās aktu tiks ieviesti īpaši noteikumi negodīgas komercprakses novēršanai, kas saistīta ar preču agrīnu novecošanu, maldinošām vides norādēm (“zaļmaldināšana”), ilgtspējas marķējumiem un apritīguma aspektiem.
“Ar konkrēto likumprojektu tiks veikts būtisks solis zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot patērētāju tiesību un vides aizsardzības augstāku līmeni, kā arī veicinot godīgu un caurskatāmu uzņēmējdarbības praksi,” skaidro Ekonomikas ministrija.
Likumprojekts paredz papildināt Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ar jauniem terminiem: “vides norāde”, “ilgtspējas marķējums”, “vispārināta vides norāde”, “sertifikācijas shēma”, “atzīts izcils vides sniegums”, “patērējamā sastāvdaļa”.
Atbilstoši likumprojekta anotācijā minētajam komercpraksi uzskatīs par maldinošu, ja patērētājam tiks sniegta tāda informācija par vides sniegumu, kas nav pamatota ar izmērāmiem, pierādāmiem rādītājiem un citiem elementiem, un ja komercprakses īstenotājs patērētājiem reklamēs nebūtiskus ieguvumus, kuri nekādā veidā nav saistīti ar kādu no preces, pakalpojuma, preces ar digitālajiem elementiem, digitālā pakalpojuma, digitālā satura vai komercprakses īstenotāja iezīmēm.
Vienlaikus likumprojektā uzskaitītas komercprakses, kas jebkuros apstākļos tiks uzskatītas kā patērētājam maldinošas.
Proti, komercprakse jebkuros apstākļos tiks uzskatīta par maldinošu, ja tās īstenotājs:
Kā akcentē Ekonomikas ministrija, uzraudzības iestādēm, izvērtējot īstenoto komercpraksi, būs jāņem vērā arī īpašības, kas saistītas ar vides, sociālajiem un apritīguma aspektiem.
Zaļās pārkārtošanās akta prasības Latvijas nacionālajā regulējumā tiks pārņemtas gan ar konkrēto likumprojektu, gan likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un izmaiņām divos Ministru kabineta noteikumos.
Likumprojekts paredz, ka iecerētās izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 27. septembrī, kad visām Eiropas Savienības valstīm jāsāk piemērot Zaļā pārkārtošanās akta prasības.
Saeima 16. janvārī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, kura mērķis ir uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, veicinot ēku atjaunošanas tempu un nosakot plašāku tiesību apjomu dzīvojamo māju pārvaldniekiem attiecībā uz būvniecības ierosināšanu.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, Latvijā ir novecojis dzīvojamais fonds, kas vienlaikus ir ar zemu energoefektivitāti:
“Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas temps ir nepietiekams. Lai strauji uzlabotu situāciju ēku energoefektivitātes jomā un ēku uzturēšanā, nepieciešams paredzēt tiesības un noteikt zināmu rīcības brīvību dzīvojamo māju pārvaldniekiem savā vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.”
Likumprojekts paredz papildināt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu ar 14.1 pantu, nosakot, ka pārvaldnieks ir tiesīgs:
Plānots, ka izdevumi, kuri pārvaldniekam radīsies, ja viņš izmantos konkrētās tiesības, dzīvojamās mājas īpašniekam būs jāatlīdzina atbilstoši pārvaldnieka noteiktajam maksājumu grafikam. Izdevumos ietilps arī atlīdzība kreditoram par pārvaldnieka piesaistītajiem finanšu līdzekļiem, taču tie nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējā ceturkšņa vidējo svērto aizdevuma procentu tirgus likmi.
Ja dzīvokļa īpašnieks vai kopīpašnieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevarēs atlīdzināt iepriekš minētos izdevumus vai tie būs pārmērīgi apgrūtinoši, dzīvokļa īpašnieks varēs prasīt pārvaldniekam pagarināt izdevumu atmaksas termiņu.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Saeima 16. janvārī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kas paredz papildināt tiesību aktu ar prasību, ka Neatkarīgo Valstu Sadraudzības konfederācijas (NVS) dalībvalstu pilsoņiem, uzturoties pierobežas joslā, Valsts robežsardzes speciālās caurlaides izsniegšanai papildus būs nepieciešama Valsts drošības dienesta (VDD) piekrišana.
NVS dalībvalstis ir: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Tadžikistāna un Uzbekistāna.
Arī šobrīd robežapsardzības sistēma Latvijā paredz speciālu caurlaižu režīmu, lai kontrolētu personu uzturēšanos pierobežas joslā.
Respektīvi, saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk – likums) 18. pantu personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, uzturoties pierobežas joslā, nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta pastāvīgā vai terminētā speciālā caurlaide.
Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personai, kurai pierobežas joslā pieder nekustamais īpašums. Savukārt terminēto caurlaidi uz laiku līdz vienam gadam izsniedz personai, kura vēlas uzturēties pierobežas joslā, piemēram, darba uzdevumu veikšanai.
Pilnvarotā Valsts robežsardzes amatpersona likumā minētajos gadījumos arī tagad ir tiesīga atteikt terminētās caurlaides izsniegšanu vai to izsniegt uz īsāku laiku nekā lūgts.
Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka šobrīd ir uzsākta un turpinās intensīva Latvijas–Krievijas, kā arī Latvijas–Baltkrievijas sauszemes valsts robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve, Krievijas un Baltkrievijas varas iestāžu dienestiem Latvijas valsts robežas apsardzības infrastruktūra, tostarp vidē izvietotie objekti, ir viena no izlūkošanas darbību prioritātēm:
“Iegūstot informāciju par Latvijas valsts robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, objektu tehniskajiem parametriem, izmantotajām tehnoloģijām, drošības risinājumiem un ievainojamībām, tiktu ievērojami vājināta Latvijas valsts robežas apsardzības infrastruktūras efektivitāte.”
Tādējādi valsts drošības aizsardzībai nepieciešams mazināt iespēju Krievijas un Baltkrievijas, kā arī pārējo NVS dalībvalstu, kurām vēsturiski un joprojām ir aktuāla un cieša savstarpējā sadarbība, attiecīgajiem dienestiem iegūt informāciju par valsts robežas apsardzības infrastruktūras izbūvi.
Lai nodrošinātu terminētās caurlaides izsniegšanas padziļinātu pārbaudi, likumu iecerēts papildināt ar prasību, ka attiecībā uz NVS dalībvalstu pilsoņiem attiecīgās caurlaides izsniegšanai papildus būs nepieciešama Valsts drošības dienesta piekrišana.
Ņemot vērā, ka minētie riski pastāv valsts robežas apsardzības infrastruktūras izbūves laikā, īpašo terminēto caurlaižu pārbaudes kārtību NVS dalībvalstu pilsoņiem plānots noteikt terminēti – līdz 2027. gada beigām.
Saeima 16. janvārī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz noteikt NVS dalībvalstu pilsoņiem pienākumu pirms ieceļošanas Latvijā sniegt ziņas par ceļojuma (ieceļošanas) mērķi, plānoto uzturēšanās laiku un vietu, kā arī citu informāciju.
Likumprojekts paredz papildināt Imigrācijas likumu ar 4.4 pantu, nosakot, ka ārzemniekam, kuram ir NVS dalībvalsts pilsonība un kurš nav saņēmis Latvijas Republikas izsniegtu vīzu vai uzturēšanās atļauju, pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas par:
Paredzēts, ka pienākums neattieksies uz personām, kuras bauda imunitātes un privilēģijas saskaņā ar Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām vai kuras dodas īstermiņa braucienā (arī tranzītā) oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskajai organizācijai.
Lai nodrošinātu pienākumu pirms ieceļošanas Latvijā sniegt attiecīgo informāciju, likumprojektā paredzēta administratīvā atbildība, nosakot iespēju piemērot naudas sodu līdz 400 naudas soda vienībām (līdz 2000 eiro).
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban, ņemot vērā Eiropas Savienības un Šengenas dalībvalstu dažādo risku toleranci, izpratni par apdraudējumu, ko var radīt Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgie, vēsturiskās vai citas saiknes ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ģeogrāfisko novietojumu un citus apstākļus, Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgajiem ir vairākas iespējas saņemt ieceļošanas un uzturēšanās dokumentu, kas reizē ļauj brīvi ceļot visā Šengenas zonā.
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai, piemēram, Ungārija lēmusi, ka uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem drošības pārbaudes neattiecinās.
Praksē esot fiksēti gadījumi, kad personas, lai ieceļotu Latvijā un risinātu darba vai sadzīviskus jautājumus, izmanto citā Šengenas zonas valstī izdoto vīzu.
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, nedrīkst paļauties tikai uz Šengenas dalībvalsts veiktu (vai neveiktu) drošības pārbaudi attiecībā uz personām, kuras tiesības ieceļot un uzturēties izmanto arī Latvijā, uzsvērts anotācijā.
Saeima 16. janvārī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.
Saskaņā ar anotācijā minēto, daļa zemes nomas līgumu par publiskas personas zemes nomas ilggadīgo ogulāju (kultivēto ogu – lielogu dzērveņu, krūmmelleņu) stādījumu ierīkošanu noslēgti ap 2000. gadu un tuvāko gadu laikā tiem beigsies termiņš bez iespējas attiecīgos līgumus pagarināt.
Proti, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 pantam, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem.
“Tas nozīmē – pastāv risks, ka šo gadu laikā ieguldītais darbs ilggadīgo ogulāju audzētājiem būs jāpārtrauc, kas savukārt negatīvi ietekmēs ne tikai nomniekus, bet arī nozari kopumā, zaudējot vietējo ražotāju un tā radītās darbavietas vietējiem iedzīvotājiem,” vēstīts anotācijā.
“Lai veicinātu ilgtspējīgu ilggadīgo ogulāju stādījumu attīstību, likumprojekts paredz, ka zemes nomas līgumus par publiskas personas zemes nomu ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai varēs noslēgt uz kopējo termiņu līdz 70 gadiem, tādējādi dodot iespēju šo stādījumu audzētājiem publiskas personas īpašumā esošo zemi nomāt uz termiņu, kas ir atbilstošs ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanas un augšanas specifikai,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeima 16. janvārī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, kura mērķis ir piešķirt Ministru kabinetam deleģējumu paredzēt nosacījumus un kārtību, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma (GNU) pazīmēm, kad tai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no tās saistītajiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs.
Pašreiz lielie uzņēmumi (250 un vairāk darbinieku; kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma pārsniedz 43 miljonus eiro), kas ietilpst plašās starptautisko uzņēmumu grupās un vēlas saņemt komercdarbības atbalstu, bieži vien to neiegūst, jo atbalsta pretendentam nav iespējams iegūt pilnīgus finanšu pārskatu datus par visiem tā saistītajiem uzņēmumiem, līdz ar to nav iespējams tos iesniegt atbalsta sniedzējam izvērtēšanai, norādīts anotācijā.
Praksē rodas situācijas, kad no pieejamajiem finanšu pārskatu datiem pēc būtības nav konstatējama ne atbalsta pretendenta, ne tā saistīto uzņēmumu grupas atbilstība GNU pazīmēm, tomēr atbalsts netiek piešķirts, jo izvērtēšanai nav iesniegti pilnīgi finanšu pārskatu dati.
“Lai novērstu gadījumus, kad par lieliem uzņēmumiem un to saistīto uzņēmumu neatbilstību GNU statusam nav šaubu tādu finanšu datu trūkuma dēļ, kas nevar radīt ietekmi uz atbalsta pretendenta un tā saistīto uzņēmumu izvērtējuma rezultātu par tā neatbilstību GNU pazīmēm, kā arī lai nezaudētu Latvijas finansējumu pret saskaņā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu uzņemtajām saistībām līdz 2026. gadam un turpinātu konkurētspējīgus nosacījumus lielu investīciju piesaistei Latvijā, piesaistot jebkurus publiskā finansējuma resursus, nepieciešams steidzami lemt par efektīvu tiesisko risinājumu,” skaidrots anotācijā.
Tādējādi plānots, ka uz minētā deleģējuma pamata Ministru kabinets varēs izdot noteikumus, kas paredzēs tiesisko ietvaru:
