Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai arī koalīcijas sadarbības līgums un padome Satversmē apstrīdēti kā neparedzēti, daudzpartiju sistēmā tie ir pašsaprotami un leģitīmi, skaidro eksperti.
FOTO: Freepik
Arī Krišjāņa Kariņa valdību veidojošās partijas darbu regulēs sadarbības jeb koalīcijas līgums, kurā paredzēta sadarbības padome. LV portāls skaidro, kāpēc šāda prakse nepieciešama, vai tā atbilst Satversmei un ar ko jaunais koalīcijas līgums atšķiras no iepriekšējā.
Partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, politiskā partija “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija, partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vienojušās kopīgi strādāt valdībā un 23. janvārī noslēgušas sadarbības līgumu. Tajā koordinētas rīcības nodrošināšanai paredzēts rīkot iknedēļas politisko partiju pārstāvju sadarbības sanāksmes – šis formāts nereti publiskajā telpā apstrīdēts kā neatbilstošs Satversmei –, vienlaikus norādot uz faktu, ka tajās piedalās pieaicinātas personas, kurām nav deputāta mandāta.
Latvijā tradicionāli parlamentā ievēl vairāk par divām politiskajām partijām, tāpēc nolūkā izveidot valdību apvienojas vairākas partijas, ko sauc par koalīciju. Lai zinātu, uz kādiem nosacījumiem balstās koalīcijas partneru sadarbība, tiek noslēgts koalīcijas līgums, kurā nosaka galvenos sadarbības principus: par kādiem opozīcijas priekšlikumiem nevar balstot, kā rīkoties ministru demisijas pieprasījuma gadījumā u. tml. Līgums ir publisks, to var izlasīt valdības mājaslapā. Līgums paredz arī koalīcijas partneru sadarbības padomi, kurā katru nedēļu koalīcijas partneri apspriežas, kā balsos par aktuālajiem Saeimā un valdībā pieņemamiem lēmumiem.
Sadarbības līguma noslēgšana un sadarbības padomes izveidošana ir koalīciju veidojošo partiju brīvprātīga, neformāla vienošanās – to neparedz nedz Latvijas konstitūcija jeb Satversme, nedz citi tiesību akti. Līguma pārkāpšanai nav juridisku seku.
“Formāls nav antikonstitucionāls. Antikonstitucionāls ir tāds, ko konstitūcija aizliedz,” skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps. Ņemot vērā, ka koalīcijas sadarbības līgums nav juridiski saistošs, tas faktiski uzlūkojams kā partneru džentlmeniska vienošanās, papildina Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis. Saeima sastāv no simt tautas priekšstāvjiem, kuri, lai īstenotu savas politiskās idejas, apvienojušies partijās, bet pēc tam – Saeimas frakcijās un koalīcijā, kura, lai spētu efektīvi darboties vēlētāju gribas īstenošanā, rada kopējus darbības noteikumus, – koalīcijas jeb sadarbības līguma pastāvēšanas loģiskos un leģitīmos iemeslus pamato tiesnesis. Viņš arī norāda: ja koalīcijas partneru vienošanās nebūtu fiksēta rakstiski, tāda pastāvētu mutiski.
“Ja vairākas partijas vēlas strādāt kopā, sadarbības līgums starp tām parlamentārā iekārtā ir gandrīz neizbēgams,” papildina domnīcas “Providus” pētniece politoloģe Iveta Kažoka.
Koalīcijas partneru sadarbības līgumā paredzētā sadarbības padome, kas K. Kariņa valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā nosaukta par sadarbības sapulci, tāpat kā pats līgums, kur tā paredzēta, ir neformāls veidojums. “Koalīcijas sadarbības padomes pastāvēšana ir neizbēgama, jo nav iespējams iztikt bez kāda koalīcijas sadarbības organizēšanās formāta,” skaidro J. Neimanis. Proti, tāds pastāvētu arī gadījumā, ja padome nebūtu fiksēta līgumā.
“Kolektīvā darbā vienmēr ir nepieciešami kādi sadarbības noteikumi un iespēja kopīgi apspriesties. Ja tas nebūtu iespējams, valdība kļūtu rīcībnespējīga,” papildina bijusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne. Vienlaikus viņa norāda, koalīcijas sadarbības padome ir vērtējama kā platforma, kurā parlamentārieši un valdības pārstāvji var izskatāmo jautājumu apspriešanā pieaicināt ar tiem saistītas personas, piemēram, dažādu nozaru ekspertus. Piemēram, finanšu jomas speciālistus, lemjot par Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas rekomendāciju izpildi.
Formāls nav antikonstitucionāls. Antikonstitucionāls ir tāds, ko konstitūcija aizliedz.
Ja kāds no koalīcijas parteriem uz padomes sēdi uzaicinātu personas, kuru ietekme uz apspriežamā jautājuma izlemšanu varētu būt nevēlama, četri pārējie partneri varētu uz šādu faktu norādīt un pieprasīt paskaidrojumus, situāciju piecu politisko spēku koalīcijā skaidro L. Čigāne.
Vislielākās šaubas līdz šim raisījusi politisko partiju sponsoru pieaicināšana koalīcijas sadarbības sapulcēs. J. Neimanis: “Literatūrā skaidrots, ka šādos formātos nav vēlams piedalīties arī civildienesta ierēdņiem, kuri izpilda, nevis rada politiku un kuriem vajadzētu būt neitrāliem.” Tomēr, kā atzīst tiesnesis, partiju tiesības uzaicināt uz neformāla rakstura sapulcēm personas, kuru dalību tās uzskata par nepieciešamu, ir leģitīmas. Pašreizējās prakses nepilnība, kā norāda I. Kažoka, ir koalīcijas padomes sēdēs pieņemto lēmumu plašākas publiskas pieejamības trūkums.
Jaunizveidotās koalīcijas sadarbības līgums neko daudz neatšķiras no sava priekšteča, vērtē L. Čigāne. Galvenās novitātes vērojamas divās līguma sadaļās – attiecībā uz frakciju un deputātu pienākumiem un koalīcijas padomes sēdēs pieaicināmo personu loku.
Māra Kučinska valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā bija noteikts, ka koalīcijas frakcijas un pie tām piederošie deputāti bez iepriekšējas saskaņošanas sadarbības padomē nedrīkst atbalstīt opozīcijas iesniegtos likumprojektus, Savukārt K. Kariņa valdības sadarbības līgums šajā jomā paredz deputāta pienākumu “vērtēt pēc būtības opozīcijas iesniegtos likumprojektus, lēmumprojektus, patstāvīgos priekšlikumus vai priekšlikumus likumprojektu skatīšanas gaitā un gadījumā, ja opozīcijas sagatavotais ierosinājums gūst sadarbības partnera frakcijas atbalstu, rosināt tā iekļaušanu izvērtēšanai sadarbības sanāksmē”.
Aizgājušās koalīcijas sadarbības līgums noteica, ka sadarbības padomes sēdēs pēc Ministru prezidenta vai sadarbības partneru uzaicinājuma atsevišķu darbakārtības jautājumu izskatīšanā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ministri, Saeimas deputāti, Ministru prezidenta un ministru padomnieki. Savukārt jaunizveidotās koalīcijas sadarbības līgums paplašina pieaicināmo personu loku. Sadarbības sanāksmēs pēc Ministru prezidenta vai sadarbības partneru uzaicinājuma atsevišķu darba kārtības jautājumu izskatīšanā var piedalīties ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, Ministru prezidenta padomnieki, ministru padomnieki un sadarbības partneru aicinātās personas. Nav pieļaujams, ka šajās sanāksmēs piedalās personas, kurām nav saistības ar izskatāmo jautājumu.
Šis dokuments atšķirībā no iepriekšējā nosaka arī plašāku jautājumu loku, kurā koalīcijas partneriem paredzētas tiesības balsot atšķirīgi. M. Kučinska valdību veidojošās partijas bija vienojušās, ka “sadarbības partneri pieņem zināšanai politiskās partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” viedokli līdz 2018. gada 1. septembrim uzsākt pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs un termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi atcelšanu”.
Savukārt jaunizveidotās koalīcijas partneri sev paredzējuši tiesības balsot atšķirīgi par šādiem jautājumiem:
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
