NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. janvārī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts pārvalde
22
22

Apstiprināta jaunā valdība

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Saeima trešdien, 23. janvārī, ar 61 balsi “par” izteica uzticību Krišjāņa Kariņa valdībai. Ministrijas tajā palikušas līdzšinējās, taču ievērojami mainījies Ministru kabineta sastāvs.

Jaunā valdība, kuru veidos piecu politisko spēku koalīcija – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, darbu sāks šādā sastāvā:

Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, izvirzīts Ministru prezidenta amatam no „Jaunās Vienotības”.

Izglītība – augstākā: doktora grāds valodniecībā (Pensilvānijas Universitāte, 1996).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Eiropas Parlaments, deputāts.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, izvirzīts ministra amatam no “Attīstībai/Par!”.

Izglītība – augstākā: vēstures specialitāte (Latvijas Universitāte, 1992), politikas zinātnes doktors (Orhūsas Universitāte, 1996).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Eiropas Parlaments, deputāts; Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa vadības augstskola, profesors; ECRI Strasbūrā Latvijas pārstāvja vietnieks; žurnāls “Baltic Review”, redkolēģijas loceklis.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, 13. Saeimā ievēlēts no “Jaunās Vienotības” saraksta.

Izglītība – augstākā: vēstures bakalaurs (Latvijas Universitāte, 1995), politikas zinātņu maģistrs starptautiskajās attiecībās (Latvijas Universitāte, 1998), maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā (ASV Nacionālas aizsardzības universitāte, 2000).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Valsts kanceleja, ārlietu ministrs; politiskā partija “Vienotība”, valdes loceklis; Sabiedrības integrācijas fonds, padomes loceklis; UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, viceprezidents.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, 13. Saeimā ievēlēts no partijas “KPV LV” saraksta.

Izglītība – augstākā: maģistra grāds jurisprudencē (Latvijas Universitāte, 2009).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Jelgavas novada pašvaldība, deputāts; politiskā partija “KPV LV”, valdes loceklis; biedrība “Sakop vidi!”, valdes priekšsēdētājs; SIA “ECB Assets”, valdes loceklis; ZAB “Rebenoks & Vilders”, sadarbības partneris.

Finanšu ministrs Jānis Reirs, 13. Saeimā ievēlēts no “Jaunās Vienotības” saraksta.

Izglītība – augstākā: ekonomists (Latvijas Universitāte, 1991).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Valsts kanceleja, labklājības ministrs; politiskā partija “Vienotība”, valdes loceklis; politisko partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, valdes loceklis.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, izvirzīts ministra amatam no politiskās partijas “KPV LV”.

Izglītība – augstākā: bakalaura grāds tiesību zinātnē (biznesa augstskola “Turība”, 2003).

Līdzšinējā darbavieta un amats: individuāli praktizējošs zvērināts advokāts.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, 13. Saeimā ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.

Izglītība – augstākā: maģistra grāds filoloģijā (Latvijas Universitāte, 1995), doktora grāds filoloģijā (Latvijas Universitāte, 2003).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, profesore, vadošā pētniece; Latgaliešu kultūras biedrība, valdes priekšsēdētājas vietniece.

Kultūras ministre Dace Melbārde, 13. Saeimā ievēlēta no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta.

Izglītība – augstākā: vēstures zinātņu bakalaura grāds (Latvijas Universitāte, 1989), mākslas maģistra grāds, kultūras teorijas, administrācija un vēstures specialitāte (Latvijas Kultūras akadēmija, 1996), sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā (Latvijas Universitāte, 2001).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Valsts kanceleja, kultūras ministre, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, prezidente; VSIA “Latvijas Nacionālā opera”, valsts kapitāldaļu turētāja; Dziesmu un deju svētku padome, priekšsēdētāja.

Labklājības ministre Ramona Petraviča, 13. Saeimā ievēlēta no politiskās partijas “KPV LV” saraksta.

Izglītība – augstākā: bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskā tehnoloģija (Rīgas Tehniskā universitāte, 1992).

Līdzšinējā darbavieta un amats: SIA “Monēta”, finanšu vadītāja; Saldus novada pašvaldība, deputāte.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, 13. Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.

Izglītība – augstākā: ekonomists (Latvijas Universitāte, 1993).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Valsts reģionālās attīstības aģentūra, VASAB sekretariāta vadītājs; Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām, valdes loceklis; Latvijas Ekonomikas attīstības forums, valdes priekšsēdētājs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 13. Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.

Izglītība – augstākā: augstākā izglītība tiesību zinātnē (Latvijas Universitāte, 1992), sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē (Latvijas Universitāte, 2010).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Rīgas dome, deputāts; Jaunā konservatīvā partija, valdes priekšsēdētājs; biedrība “Latvijas Zaļo ceļu asociācija”, valdes priekšsēdētājs; biedrība “In Patria Credere”, valdes loceklis; biedrība “Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds”, valdes loceklis; zvērinātu advokātu birojs “Wall”, partneris; saimnieciskās darbības veicējs. 

Veselības ministre Ilze Viņķele, izvirzīta ministres amatam no “Attīstībai/Par!”.

Izglītība – augstākā: 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība, sociālā darbiniece (SDSPA “Attīstība”, 2002), maģistra grāds veselības aprūpē (Rīgas Stradiņa universitāte, 2009), stipendiāte (Makeina Institūts, Arizonas štata universitāte, 2017–2018).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, 13. Saeimā ievēlēts no “Attīstībai/Par!” saraksta.

Izglītība – augstākā: sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē (Latvijas Universitāte, 2003), sociālo zinātņu maģistrs vadības zinātnē (Latvijas Universitāte, 2005).

Līdzšinējā darbavieta un amats: politisko partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, valdes līdzpriekšsēdētājs; partija “Latvijas attīstībai”, valdes līdzpriekšsēdētājs; Latvijas Universitāte, pasniedzējs; Rīgas dome, deputāts; Latvijas Universitātes fonds, valdes loceklis; fonds “Kurt Hagen Stiftung bei der Universitaet Lettlands”, valdes loceklis; SIA “EPKO”, valdes loceklis.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, izvirzīts ministra amatam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.

Izglītība – augstākā: ekonomists (Latvijas Universitāte, 1993, Vilhelma Vestfāles Universitāte, 1995).

Līdzšinējā darbavieta un amats: Valsts kanceleja, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Ministru līdzšinējā pieredze valdības darbā

Jaunajā valdībā savu līdzšinējo amatu saglabās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un kultūras ministre Dace Melbārde. Līdzšinējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards turpmāk ieņems zemkopības ministra amatu, savukārt līdzšinējais labklājības ministrs Jānis Reirs – finanšu ministra posteni. Aizsardzības ministrs būs šo posteni jau no 2010. līdz 2014. gadam ieņēmušais Artis Pabriks. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns šo amatu jau pildījis 2012.–2014. gadā. Par veselības ministri kļuvusī Ilze Viņķele no 2011. līdz 2014. gadam bijusi labklājības ministre. Ministru kabineta jaunpienācēji ir ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča. Jurim Pūcem ir pieredze Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā no 2010. līdz 2013. gadam. Savukārt šo ministriju laikā no 2004. līdz 2006. gadam vadījis jaunais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

Jaunizveidotās valdības prioritātes saskaņā ar Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību būs:

  • finanšu sistēmas sakārtošana;
  • valsts drošības stiprināšana;
  • tiesiskuma stiprināšana;
  • administratīvi teritoriālās reformas īstenošana;
  • veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana;
  • obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana;
  • tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana;
  • demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Ministru prezidentam un ministriem viņu amata pildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā, nosaka Latvijas Republikas Satversmes 59. pants.

Labs saturs
22
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI