Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības, taču valsts ir noteikusi, ka ikvienai personai, lai tā būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā. Tas attiecas uz visām personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijā.
Deklarēšanās nozīmē konkrētas personas sasniedzamību tās norādītajā adresē ne tik daudz jebkuram, kas vēlētos personu satikt, kā saziņas vajadzībā ar valsts un pašvaldību iestādēm. Proti, lai mēs saņemtu vēstuli vai pavēsti, ko sūtījusi kāda institūcija, piemēram, pavēsti par tiesas prāvu, paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu, paziņojumu par vēlēšanu iecirkni, kurp doties vēlēt utt.
Ja persona maina dzīvesvietu, svarīgi ir apzināties, ka paša labā ir arī mainīt deklarēto dzīvesvietas adresi. Kā to ērtāk izdarīt un kad ir tiesības patiešām konkrētajā adresē deklarēties, lasiet skaidrojumā Dzīvesvietas deklarēšana ir obligāts pienākums.
Savukārt šeit var iepazīties ar praktiskām situācijām, kad pēc padoma pie LV portāla vērsušies lasītāji e-konsultācijās:
Ja dzīvo ārzemēs – neslēpies, bet par to paziņo!
Cik Latvijas valstspiederīgo ikdienā Latvijā vairs neuzturas, bet dzīvo un strādā ārvalstīs, precīzi nepateiks neviens. Skaitļi ir tikai aptuveni, un tie būtiski atšķiras no tiem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā par personām, kas par savu izbraukšanu no valsts likumā noteiktajā kārtībā ir paziņojuši.
Tiesiskais regulējums paredz, ka uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums neattiecas. Ja persona uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tad tai ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas adresi ārvalstī.
Izbraukušajiem un viņu tuviniekiem būtu jāatceras, ka personas lēmums doties uz citu valsti nav slēpjams un noklusējams fakts, tās ir ikvienas personas demokrātiskā valstī pastāvošas tiesības. Vairāk par izbraukšanas paziņošanas iespējām lasiet skaidrojumā.
LV portāla lasītāju e-konsultācija:
Kas jādara, atgriežoties Latvijā
Īrēts mājoklis. Vai un kā deklarēties?
Īres attiecības nodibinot un piekrītot izīrētāja spiedienam, kas raksturojami ar vārdiem "šeit jūs dzīvesvietu deklarēt nedrīkstat", itin bieži īrniekus noved strupceļā. Deklarēšanās liegums ir nopietns apgrūtinājums, kas var ierobežot gan personas iespējas, gan tiesības, piemēram, saņemt sociālo palīdzību. Turklāt, kā LV portālam norāda valsts iestāžu speciālisti un juristi - izīrētāja liegums deklarēties ir prettiesisks. Tas bieži ir saistīts ar dzīvokļa saimnieka bailēm un nezināšanu, uztverot deklarēšanos kā svešās personas tiesības uz viņa īpašumu.
Kādi ir likumā noteiktie nosacījumi, lai īrētā dzīvoklī deklarētos, lasiet LV portāla skaidrojumā.
LV portāla lasītāju e-konsultācijas:
Deklarētie "rēgi"
Par nožēlu jāatzīst, ka ērtās deklarēšanās iespējas, it īpaši veicot šīs darbības elektroniski vietnē "Latvija.lv" un izmantojot internetbankas autentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, ir ļāvušas negodprātīgām personām bez tiesiska pamata piedeklarēties absolūti svešā mājoklī. Kā uzzināt, vai kāds "rēgs" nav iemetinājies jūsu mājoklī, un kā no tā atbrīvoties, lasiet šajā skaidrojumā Kā anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu.
Savukārt šeit var iepazīties ar praktiskām situācijām, kad pēc padoma pie LV portāla vērsušies lasītāji e-konsultācijās:
Citi raksti un e-konsultācijas
Plašāk ar tematiskajiem rakstiem, kas skar dzīvesvietas deklarēšanu un ar to saistīto problemātiku, var iepazīties, izmantojot pieejamo nozaru dalījumu un tēmu katalogu, kas atrodams šajos atvērumos:
