Labdien! Gribēju uzdot jautājumu dzīvesvietas deklarēšanas jautajumā. Ja es noslēdzu īres līgumu par dzīvojamās telpas īrēšanu, vai es varu deklarēt šo adresi kā savu deklarēto dzīvesvietu. Kā ir, ja papildus vēlos arī deklarēt šajā adresē papildus arī savu māsu. Vai mums ir nepieciešams no dzīvokļa īpašnieka papildus piekrišana vai pietiek tikai ar īres līgumu.
Dzīvesvietas deklarēšanas likums definē, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Likumā teikts, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai šis nekustamais īpašums pieder; šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata vai attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums.
Savukārt likums "Par dzīvojamo telpu īri" paredz, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums, ko slēdz rakstveidā. Tātad, lai īrnieks varētu deklarēties nekustamajā īpašumā, vajadzīgs tiesiskais pamats – rakstisks īres līgums. Ja īres līgumā nav aizlieguma deklarēt dzīvesvietu, īrniekam saimniekam atļauja deklarēties nav jāprasa.
Īrniekam ir tiesības īrētajā mājoklī iemitināt un pēc tam deklarēt arī savus ģimenes locekļus. Īres līgumā izīrētājs nevar paredzēt aizliegumu iemitināt ģimenes locekli, jo tad šāds līgums nonāks pretrunā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 9.panta pirmās daļas noteikumiem. Šis pants nosaka īrnieka tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.
Tātad – ja cilvēks ir noīrējis mājokli, viņam ir tiesības tajā iemitināt arī likumā nosauktos locekļus, pirms tam gan par to informējot izīrētāju, bet īpaša atļauja jāprasa nav. Citos gadījumos izīrētāja atļauja tomēr jāprasa. Kad ģimenes loceklis dzīvoklī ir iemitināts, ir tiesisks pamats te deklarēt arī viņa dzīvesvietu. Īrnieka tiesiskais pamats deklarēt dzīvesvietu īrētajā mājoklī būs īres līgums, bet citu ģimenes locekļu deklarēšanas tiesiskais pamats – laulība vai radniecība ar īrnieku.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!