Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Dzīvesvietu deklarēt ir vienkārši, un to var izdarīt arī elektroniski. Diemžēl ērto deklarēšanās sistēmu valstī personas mēdz izmantot ļaunprātīgi, deklarējoties adresē, kurā patiesībā tiesiska pamata personai deklarēties nav. Mēdz būt arī citi gadījumi, kad mājokļa īpašnieks vai valdītājs atklāj – viņa īpašumā deklarētas svešas personas: bijušais mājokļa īpašnieks vai viņa tuvinieki, bijušie īrnieki, šķirtais laulātais un līdzīgi.
Kādas personas deklarējušās konkrētajā īpašumā, visātrāk var noskaidrot portāla Latvija.lv sadaļā Manā īpašumā deklarētās personas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītāja Lāsma Lapinska atzīst, ka pārvalde jautājumus par dzīvesvietas deklarēšanu (gan telefoniski, gan rakstveidā) ikdienā saņem bieži. Viņa skaidro: "Ja izrādās, ka mājoklī deklarētas personas, kam tam nav tiesiska pamata tajā dzīvot, mājokļa īpašniekam, valdītājam vai īrniekam ir tiesības lūgt anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu. Vispirms palīdzība jāmeklē savā pašvaldībā."
Jāraksta iesniegums pašvaldībai
Iesniegumu pašvaldībai var nodot personīgi, nosūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniski. Dzīvesvietas deklarēšanas likums skaidri nenosaka to personu loku, kam ļauts lūgt pašvaldībai anulēt ziņas par kādas personas deklarēto dzīvesvietu. Likumā ir norāde, ka rakstveida iesniegumu, kurā ietverts motivēts lūgums pārbaudīt ziņas par deklarēto dzīvesvietu, var iesniegt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai cita ieinteresēta persona.
Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas vadītāja Sandra Zamure skaidro, ka ar vārdiem "cita persona" Rīgas domē tiek saprasts mājokļa valdītājs, bet ne, piemēram, kaimiņš, kuram šķiet, ka blakus dzīvoklī kāda persona deklarējusies nelikumīgi.
"Jebkurai personai ieteicams rūpīgi pārdomāt, pirms ļaut deklarēt dzīvesvietu savā mājoklī radiniekam."
Iesniegumā jānorāda iespējami detalizētāka informācija, kas palīdzētu pašvaldībai pieņemt lēmumu. Noteikti jānorāda personas, kurai lūdz anulēt ziņas par deklarēšanos dzīvesvietā, vārds, uzvārds un personas kods; adrese, no kuras vēlas "izdeklarēt" kādu personu, un pamatojums, kāpēc vēlas to darīt. Kā pamatojums var būt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.pants, kas paredz, ka ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu tiek anulētas, ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas vai ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.
Tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam, ir:
Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tas var būt jebkāda veida līgums, kas rada tiesības personai dzīvot attiecīgajā īpašumā, piemēram, uztura līgums, patapinājuma līgums u.c.
Vairākām pašvaldībām ir izstrādātas īpašas veidlapas, kas jāiesniedz, lai anulētu ziņas par kādas personas deklarēto dzīvesvietu. Tāda, piemēram, ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, kur lūgumam anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu ir noteikta veidlapa, un kopā ar to jāiesniedz dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus): īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai dzīvojamās telpas īres līgums; pilnvara, ja iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona; pirkuma (maiņas, dāvinājuma) līgums; citi dokumenti, kas ir būtiski lēmuma pieņemšanai. Līdzīgas veidlapas ir arī daudzās citās pašvaldībās.
Ziņu pārbaude – pašvaldības pienākums
Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam, pašvaldībai ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, tai skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu attiecīgajā adresē. Tāpat pašvaldība veic pārbaudi un noskaidro tās personas viedokli, kuras deklarētās dzīvesvietas ziņas lūgts anulēt.
Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic, ka ar iesniegumu iestāde paziņo dzīvesvietas deklarētājam un uzaicina viņu sniegt paskaidrojumu – tas jādara obligāti. Daļā pašvaldību pat ir izveidotas speciālas Deklarētās dzīvesvietas anulēšanas komisijas, kam ir izstrādāts nolikums, noteikts sēžu grafiks. Par to jāinteresējas konkrētajā pašvaldībā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.72 "Kārtība, kādā anulējamas ziņas par deklarēto dzīvesvietu" paredz, ka iestāde personas deklarācijā sniegtās ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, pamatojoties uz iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, pēc šo ziņu pārbaudes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un motivēta lēmuma pieņemšanas par deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu. Pārbaude var izpausties kā valsts reģistros esošo ziņu pārbaude, deklarētās personas iztaujāšana, vēstules nosūtīšana ar aicinājumu ierasties uz komisijas sēdi, pašvaldības policijas apsekošana utt.
Jūrmalas domes Dzīvokļu nodaļas referente Lilita Vidžupa skaidro: "Katrs iesniegums tiek izskatīts individuāli, un arī mēģinājumi atrast personu, par kuru lūgts anulēt deklarētās dzīvesvietas ziņas, katrreiz var būt citādi."
Ja, pārbaudot ziņas par deklarēto dzīvesvietu, pašvaldība konstatē, ka dzīvesvietas deklarēšanas iesnieguma iesniegšanas laikā personai nebija iesniegumā norādītā tiesiskā pamata dzīvot konkrētajā adresē, ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē ar deklarācijas iesniegšanas datumu. Ja pašvaldība konstatē, ka personai zudušas tiesības dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, ziņas par to anulē ar lēmuma pieņemšanas datumu. Lēmums par ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmumu iestāde izpilda nekavējoties pēc tā spēkā stāšanās.
Kur paliek izdeklarētā persona?
Ja iestāde personas deklarācijā sniegtās ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, tā pievieno lēmumu personas deklarācijai. Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas tā paziņo attiecīgajai personai, ka tās sniegtās ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, nosūtot lēmumu uz deklarēto dzīvesvietu un pēc lēmuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā.
Ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas un attiecīgā persona mēneša laikā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, iestāde ziņas par šīs personas dzīvesvietu var reģistrēt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma noteiktajā kārtībā. "Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā aktualizē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.
Tāpat dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām. Ziņas par reģistrēto dzīvesvietu nav tas pats, kas ziņas par deklarēto dzīvesvietu, tādēļ personai joprojām saglabājas pienākums savu dzīvesvietu deklarēt," atgādina Rīgas domes speciāliste S.Zamure.
Jūrmalas domes pārstāve L.Vidžupa stāsta, ka agri vai vēlu persona tomēr uzzina, ka tai nav deklarētās adreses. Piemēram, vēlas saņemt kādu valsts vai pašvaldības pabalstu, bet Iedzīvotāju reģistrs vēsta – ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas. "Parasti cilvēks saka: es nezināju, bet arī mēs nevarējām zināt, kur cilvēkam paziņot, jo uzrādītajā deklarētajā adresē viņš nebija atrodams," skaidro L.Vidžupa. Ir arī gadījumi, kad uzrādītajā adresē persona tomēr ziņu saņem. Piemēram, persona ir zaudējusi īpašumu un juridiska persona lūdz iepriekšējo īpašnieku izdeklarēt. Drīz vien pēc tam, kad ziņa uz norādīto adresi izsūtīta, persona pati pārdeklarējas citā vietā un ziņas nav jāanulē.
Pašvaldības atteikumu var pārsūdzēt
Deklarēto ziņu anulēšanas kārtība attiecas arī uz tiem gadījumiem, ja persona attiecīgajā mājoklī bijusi deklarēta arī pirms Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā. Šī likuma Pārejas noteikumu 1.punkts paredz: "Atzīme, kas par personas reģistrāciju dzīvesvietā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarīta Latvijas pilsoņa pasē, Latvijas nepilsoņa pasē, bezvalstnieka personu apliecinošā dokumentā, bēgļa personu apliecinošā dokumentā vai citā Latvijā derīgā personu apliecinošā dokumentā un reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, uzskatāma par dzīvesvietas pirmreizējo deklarāciju līdz laikam, kad persona deklarē citu dzīvesvietu šajā likumā noteiktajā kārtībā."
"Pašvaldībai bieži vien ir pamats atteikt ziņu anulēšanu, kamēr nav pierādījumu, ka īres tiesības ir izbeigtas."
Tas nozīmē, ka personas pieraksts kādā mājoklī atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam ir deklarētā adrese, un arī to var anulēt. Proti, ja personai zudis tiesiskais pamats dzīvot šajā dzīvesvietā, tad pašvaldība ir tiesīga anulēt ziņas par deklarēto dzīvesvietu arī tad, ja persona tajā pierakstījusies pirms Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā.
"Ja pašvaldība atsaka anulēt deklarēto dzīvesvietu personai, kam nav tiesiska pamata būt deklarētai attiecīgajā mājoklī, lēmumu iespējams pārsūdzēt tajā norādītajā kārtībā vai atbilstoši Administratīvā procesa likumam," norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Lietošanas tiesību izbeigšanai – uz tiesu
Tomēr ne vienmēr pašvaldība anulē ziņas par personas deklarēto adresi. Ja pašvaldība konstatē, ka personai ir tiesiskais pamats būt deklarētai attiecīgajā mājoklī (piemēram, persona uzrāda īres līgumu, laulību ar mājokļa īpašnieku vai kā citādi apliecina mājokļa lietošanas tiesības), ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulētas netiek.
L.Vidžupa norāda, ka visvienkāršāk risināmi parasti ir tie gadījumi, kad kā deklarēšanās pamats uzrādīta mutiska vienošanās.
Problēmas var rasties, kad pašvaldība saņem lūgumu anulēt ziņas par deklarēto personu, ja tā tur bijusi pierakstīta vēl tajā laikā, kad pieraksta sistēma bija saistīta ar īpašuma lietošanas tiesībām. Kā stāsta S.Zamure, pašvaldībai bieži vien ir pamats atteikt ziņu anulēšanu, kamēr nav pierādījumu, ka īres tiesības ir izbeigtas. Šādos gadījumos personai, kas vēlas anulēt ziņas par kādas citas personas deklarēto dzīvesvietu, palīdzība jāmeklē tiesā.
Neparasta situācija var izveidoties arī tad, ja īpašumā dzīvesvietu deklarē kāds radinieks, tieši tā arī norādot deklarēšanās tiesisko pamatu – radniecība. "Vieglākais risinājums ir palūgt radinieku piedeklarēt savu dzīvesvietu kur citur – tur, kur viņš tiešām ir sasniedzams," norāda PMLP speciāliste L.Lapinska. Ja radinieks šo lūgumu neņem vērā, iespējams, nāksies meklēt palīdzību pat tiesā.
"Neviens likums neparedz konkrētus gadījumus, kad mājokļa īpašnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu."
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē skaidro, ka pašvaldība nevar anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, ja nav beigušās personas īpašuma lietošanas tiesības. Ja, piemēram, tēvs elektroniski deklarē savu dzīvesvietu pie dēla vai māsa pie brāļa, pašvaldībai ir pamats atteikt anulēt ziņas par viņu deklarēto adresi, jo atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam radniecība dod īpašuma lietošanas tiesības. Līdz ar to jebkurai personai ieteicams rūpīgi pārdomāt, pirms ļaut deklarēt dzīvesvietu savā mājoklī radiniekam, arī kā tiesisko pamatu norādot radniecību.
Rīgas domes speciāliste S.Zamure gan uzsver: ne vienmēr pašvaldība atteiks anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu tikai tādēļ, ka šī persona ir mājokļa īpašnieka radinieks. "Radniecība pati par sevi nedod mājokļa lietošanas tiesības un tiesības deklarēties attiecīgajā īpašumā. Rīgas pašvaldība lūgumu anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu izvērtē saistībā ar mājokļa lietošanas tiesībām. Ja persona tādas nevar pierādīt, ziņas par deklarēto dzīvesvietu tiek anulētas bez norādes doties uz tiesu. Katrā ziņā – katrs gadījums tiek skatīts individuāli," stāsta S.Zamure.
Neviens likums neparedz konkrētus gadījumus, kad mājokļa īpašnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, savukārt likums "Par dzīvojamo telpu īri" paredz, ka īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja šis ģimenes loceklis vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības; ja izturas pret dzīvojamās telpas īrnieku, viņa ģimenes locekli vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu ar rupju necieņu; ar savām prettiesiskajām darbībām apdraud īrnieka, viņa ģimenes locekļa vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu dzīvību vai veselību; šim ģimenes loceklim ir atņemta vai pārtraukta vecāku vara un tiesa šā cilvēka kopdzīvi ar bērnu atzinusi par neiespējamu; šis ģimenes loceklis tīši nodara īrniekam, viņa ģimenes loceklim vai citai dzīvojamā telpā dzīvojošai personai mantisku zaudējumu. Jebkurā gadījumā – lietas par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu skata tiesa, un tas nav pašvaldības kompetencē.
