SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
16. janvārī, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
4
7
4
7

Dzīvesvietas deklarēšana ir obligāts pienākums

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta ceturtā daļa nosaka, „ja personas dzīvesvieta ir Latvijā, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja persona ir iesniegusi pašvaldībai vai PMLP aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu”.

LV portāla infografika

Ikvienai personai, lai tā būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā. Tas attiecas uz visām personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijā. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji maina savu dzīvesvietu, LV portāls sīkāk skaidro, kā rīkoties, lai deklarētu savu jauno adresi, kādas sekas izraisa nedeklarēšanās un kā risināt situāciju, ja deklarēties šķietami nav kur.
īsumā

Dzīvesvietas deklarēšana:

  • jādeklarē dzīvesvieta Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kurām ir uzturēšanās atļauja;
  • jādeklarē viena mēneša laikā pēc dzīvesvietas maiņas;
  • drīkst deklarēt vietā, kur personai ir tiesisks pamats dzīvot;
  • var deklarēt pašvaldībā vai elektroniski www.latvija.lv;
  • dzīvesvietas deklarēšana notiek, aizpildot noteiktu veidlapu;
  • par dzīvesvietas nedeklarēšanu ir administratīvs sods;
  • ja persona patvaļīgi deklarējusi dzīvesvietu, to anulē.

Pienākums deklarēt dzīvesvietu

Dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā regulē Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Likuma noteic, ka ikvienai personai ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā. Šā likuma 6.pantā ir konkrētāk uzskaitīts, kurām personām ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. Tās ir:

  1. Latvijas pilsonis;
  2. nepilsonis;
  3. Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonis un viņa ģimenes locekļi, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;
  4. ārzemnieks, kurš ir saņēmis Latvijā izdotu uzturēšanās atļauju;
  5. bezvalstnieks, kurš ir saņēmis Latvijā izdotu uzturēšanās atļauju.

Visām minētajām personām ir pienākums pašām deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā, taču nepilngadīgām un rīcībnespējīgām personām dzīvesvieta ir jādeklarē personai, kura, pamatojoties uz likumu vai bāriņtiesas lēmumu, ir attiecīgās personas aizbildnis vai aizgādnis (likuma 6.panta trešā daļa).

Jāņem vērā, ka dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības, tas ir vajadzīgs, lai persona nepieciešamības gadījumā būtu sasniedzama valsts un pašvaldības institūcijām. Bez tam deklarētās dzīvesvietas adresi personai prasa minēt ne vien valsts un pašvaldību institūcijas, bet arī komersanti, ar ko tiek slēgtas vienošanās par dažādu pakalpojumu sniegšanu.

Ja persona dzīvo ārzemēs

Ļoti liels skaits mūsu valsts iedzīvotāju patlaban pastāvīgi dzīvo un strādā ārvalstīs. Taču vairums no tiem par izbraukšanu no valsts PMLP nav paziņojuši un tādējādi skaitās deklarēti kādā konkrētā adresē. Tiesiskais regulējums paredz, ka uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums neattiecas. Taču Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta piektā daļa paredz: "Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā."

"Personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to pašvaldībā vai PMLP."

Tas nozīmē, ja persona uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tad tai ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas adresi ārvalstī (Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otrā daļa).

Lai paziņotu par dzīvesvietas maiņu un adresi ārvalstīs, ir jāaizpilda noteikta parauga iesniegums vai arī to var uzrakstīt brīvā formā. Iesniegumu var iesniegt vienā no šādiem veidiem:

  • klātienē vai nosūtot pa pastu PMLP teritoriālajās nodaļās;
  • klātienē vai nosūtot pa pastu uz Latvijas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs;
  • elektroniski portālā www.latvija.lv

PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule norāda, ka, paziņojot par savu dzīvesvietu ārvalstīs, atsevišķi personai nav jāveic nekādas darbības, jo Iedzīvotāju reģistrā deklarētā adrese tiks aizstāta ar norādīto ārvalsts adresi.

Pārliecināties par adreses aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā persona var elektroniski portālā www.latvija.lv, sadaļā "Dzīvesvieta un vide". Savukārt, atgriežoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, personai atkal ir jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijā.

Kur drīkst deklarēt dzīvesvietu?

Ja persona maina dzīvesvietu, ir jāmaina arī deklarētā dzīvesvietas adrese. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka "personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to pašvaldībā vai PMLP".

Taču likumā ir paredzētas arī situācijas, ko neuzskata par personas prombūtni, kas ir ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar:

  1. darba pienākumu izpildi jūrā;
  2. medicīniskās palīdzības saņemšanu ārstniecības iestādē;
  3. apcietinājumu vai soda izciešanu ieslodzījuma vietā (likuma 4.panta otrā daļa).

Persona dzīvesvietu attiecīgā adresē drīkst deklarēt, ja tiek izpildīts šā likuma 3.pantā minētais nosacījums:

  1. persona dzīvesvietā labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, un kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats;
  2. personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Nereti iedzīvotāji sastopas ar situāciju, ka dzīvokļa īpašnieks neļauj īrniekam deklarēt dzīvesvietu īrētajā dzīvoklī. PMLP pārstāve skaidro, kā personai rīkoties šādā situācijā: "Izīrētāja aizliegums īrniekam deklarēties īrētajā adresē ir prettiesisks. Ja personas ir vienojušās par īres attiecībām, tad īrniekam automātiski ir tiesības deklarēt savu dzīvesvietu šajā adresē, jo tieši šajā adresē cilvēks ir sasniedzams. Īrniekiem jāpatur prātā, ka tiesību akti šobrīd nenosaka pienākumu saņemt īpašnieka piekrišanu, lai īrnieks deklarētos īrētajā dzīvoklī.

"Ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu, tas ir administratīvs pārkāpums un par to ir paredzēts sods."

Tātad, ja personai ir īres līgums, tai ir tiesības šo īrētās dzīvesvietas adresi deklarēt. Neskatoties pat uz to, ja šajā līgumā ir iekļauta norma, ka izīrētājs aizliedz deklarēt dzīvesvietu šajā adresē, jo šāda norma ir pretrunā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, tātad prettiesiska un sekojoši - spēkā neesoša." No teiktā izriet, ka, slēdzot īres līgumu, tas ir rūpīgi jālasa un par savām tiesībām ir jāiestājas, ne tikai akli jāpakļaujas izīrētāja nosacījumiem. Protams, ka īres attiecībām beidzoties, īrnieks nedrīkst bezatbildīgi aizmirst par deklarēšanos konkrētajā adresē – ir jādeklarē jaunā dzīvesvieta.

Būtiski, ka deklarējot jaunu dzīvesvietu, personai nav jāanulē iepriekšējās dzīvesvietas adrese, jo ziņas tiek nomainītas automātiski. Turklāt likums neparedz ierobežojumus, cik bieži drīkst mainīt deklarēto dzīvesvietu. Jāatceras, ka jauna dzīvesvieta ir jādeklarē, ja persona maina savas dzīvesvietas adresi.

Deklarēties ir viegli

Dzīvesvietu deklarēt var divos veidos: vēršoties tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kur atrodas jaunā dzīvesvieta; elektroniski portālā www.latvija.lv.

Deklarējot dzīvesvietu pašvaldībā, personai ir jāņem līdzi derīgs personu apliecinošs dokuments un jāaizpilda dzīvesvietas deklarēšanas veidlapa, bet, to darot elektroniski, ir jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma.

Deklarācijā norāda šādas ziņas par dzīvesvietas deklarētāju:

  1. vārds (vārdi);
  2. uzvārds;
  3. personas kods;
  4. dzīvesvietas adrese;
  5. tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā (likuma 8.panta trešā daļa).

Personai ir tiesības deklarācijā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams. Savukārt, deklarējot nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas dzīvesvietu, ir jāuzrāda dokumenti, kas apliecina tiesības darboties attiecīgās personas vārdā (likuma 8.panta ceturtā un septītā daļa).

Ja dzīvesvieta nav deklarēta

Likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts to personu loks, kam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā. Šīs personas ir:

  • Latvijas pilsoņi,
  • nepilsoņi,
  • Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņa ģimenes locekļi, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību,
  • ārzemnieki, kur ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju,
  • bezvalstnieki, kuri ir saņēmuši Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju.

Ja persona to nav izdarījusi, tad tas ir administratīvs pārkāpums, un par to ir paredzēts sods. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.panta otrā daļā ir paredzēts, ka par dzīvesvietas nedeklarēšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit eiro.

LV portāls ir saņēmis arī vairākas e-konsultācijās, kurās cilvēki stāsta par situācijām, kāpēc tiem nav iespējams savu dzīvesvietu deklarēt un par šo pārkāpumu ir piemērots administratīvais sods. Likums paredz, ka pašvaldība personas dzīvesvietas reģistrāciju var veikt arī pēc savas iniciatīvas. Likuma 10.panta pirmā un otrā daļā ir paredzēts, ka, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā persona dzīvo, ir uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā. Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

Patvaļīgi deklarēt dzīvesvietu nedrīkst

Persona drīkst dzīvesvietu deklarēt tikai tādā adresē, kurā tai ir tiesisks pamats to darīt. Pretējā gadījumā personai deklarēto dzīvesvietu var anulēt. Likuma 11.pantā ir noteikta kārtība, kādā notiek deklarēto ziņu pārbaude.

Pašvaldībai, ja ir radušās pamatotas šaubas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, ir tiesības uzaicināt personu iesniegt dokumentu, kas apliecina attiecīgo ziņu patiesumu, vai pieprasīt ziņas no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai turētāja.

Nekustamā īpašuma īpašniekam vai citai ieinteresētai personai arī ir tiesības pārbaudīt, kādas personas ir deklarējušās viņa īpašumā. To var izdarīt ar rakstveida iesniegumu, kurā ietverts motivēts lūgums pārbaudīt ziņas par deklarēto dzīvesvietu, kā arī elektroniski portālā www.latvija.lv.

Ja nekustamā īpašuma īpašnieks konstatē, ka viņa īpašumā ir deklarējusies persona, kurai nav tiesiska pamata šajā adresē deklarēties, nekustamā īpašuma īpašnieks pašvaldībā var iesniegt iesniegumu ar lūgumu anulēt ziņas par šīs personas deklarēto dzīvesvietu.

Likuma 12.panta pirmajā daļā ir noteiktas visas situācijas, kad anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu:

  1. ja persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
  2. ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Uzziņai

Portāla www.latvija.lv e-pakalpojumos var pārbaudīt:

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU