Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas valstspiederīgajiem ir jāpaziņo gan par īslaicīgu, gan ilglaicīgu izceļošanu no Latvijas teritorijas.
www.sxc.hu
Jaunākajā izstrādātajā politikas dokumentā – informatīvajā ziņojumā "Par Ārlietu ministrijas sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.-2015.gadā", ko Ministru kabinets apstiprināja šī gada 5.martā, – ir norādīts, ka 2011.gada 1.martā Latvijā bija 2 070 371 iedzīvotājs. 2000.gadā tie bija apmēram 2,38 miljoni iedzīvotāju. Dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās.
Ziņojumā ir uzsvērts, ka iestāšanās ES un pakāpeniskā dalībvalstu darba tirgus atvēršana ietekmējusi arī Latvijas iedzīvotāju kustību uz citām ES dalībvalstīm. Taču ziņojumā arī ir atzīts: ja agrāk emigrācija pārsvarā bija neatgriezenisks process un cilvēki emigrējuši uz pastāvīgu dzīvesvietu, visbiežāk pārraujot attiecības ar izcelsmes valsti, tad šobrīd situācija ir nedaudz citādāka, jo ir iespējama daudz brīvāka pārcelšanās no vienas valsts uz otru un atpakaļ.
Izceļotāja pienākumi
Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ir izceļojuši uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, par to ir jāpaziņo. Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta 2.daļā ir noteikts: "Ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs."
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Rukmane norāda, ka personas norādītajai dzīvesvietas adresei ir informatīvs raksturs, proti, lai persona attiecībās ar Latvijas valsti būtu sasniedzama.
"Personas norādītajai dzīvesvietas adresei ir informatīvs raksturs, lai persona attiecībās ar Latvijas valsti būtu sasniedzama. "
Viņa uzsver, ka pienākums paziņot par izmaiņām attiecas uz visiem neatkarīgi no uzturēšanās termiņa – īslaicīgi vai pastāvīgi. Tas nozīmē, ka šīs ziņas ir jāaktualizē, piemēram, ne tikai Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dodas strādāt ārpus Latvijas teritorijas, bet arī studentiem, kas dodas studēt ES programmas "Erasmus" ietvaros, vai personām, kuras dodas brīvprātīgajā darbā ilgāk par sešiem mēnešiem.
Iedzīvotāju reģistra likums paredz, ka PMLP ir jāpaziņo arī par citām izmaiņām. Piemēram, par laulības reģistrāciju, šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu; ziņas par bērna piedzimšanu; ziņas par personas vārda vai uzvārda maiņu un citas ziņas, kas minētas Iedzīvotāju reģistra likuma 10.pantā.
Turklāt pienākums paziņot attiecīgās izmaiņas ir ne tikai par sevi, bet arī par saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un par personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.
Paziņošanas kārtība par dzīvesvietas adresi ārvalstīs
Paziņot par dzīvesvietas maiņu un adresi ārvalstīs ir iespējams, aizpildot noteikta parauga iesniegumu vai uzrakstot to brīvā formā. Iesniegumu iespējams iesniegt dažādos veidos:
Paziņojot par dzīvesvietas adresi ārvalstīs, šīs ziņas nomainās automātiski. Tas nozīmē, ka personai atsevišķi nav jāpaziņo par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu Latvijā. Pārliecināties par adreses aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā persona var elektroniski portālā www.latvija.lv. Savukārt, atgriežoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, personai atkal ir jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijā.
Izziņas izsniegšana par šķēršļu neesamību izceļošanai no valsts
Ieceļojot citā valstī, ir iespējama situācija, ka ieceļošanas valsts kompetentās institūcijas var pieprasīt Latvijas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka personai nepastāv šķēršļi izceļošanai no Latvijas. PMLP speciāliste K.Rukmane informē: "Kā liecina pārvaldes prakse, Latvijas valsts piederīgie, kas izceļo no Latvijas, nepieprasa dokumentu, kas apliecina, ka nepastāv šķēršļi izceļošanai no valsts. No minētā secināms, ka attiecīgās valstis, uz kurām izceļo Latvijas valstspiederīgie, šāda veida izziņas nepieprasa."
"Ieraksts Konsulārajā reģistrā ir nepieciešams, lai dažādu ārkārtas situāciju gadījumā Ārlietu ministrija būtu informēta par Latvijas valstspiederīgo atrašanos. "
Izziņu, kas apliecina, ka personai nav šķēršļu izceļošanai no valsts, iespējams saņemt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, uzrādot ceļošanas dokumentu un iesniedzot iesniegumu par izziņas saņemšanu, kā arī attiecīgās valsts ieceļošanas atļauju, ja tāda ir nepieciešama. Maksa par izziņas saņemšanu ir 8,30 latu vienas darba dienas laikā, 4,15 lati – piecu darba dienu laikā.
Izziņu par to, ka personai nav šķēršļu izceļošanai no valsts, neizsniedz personām, kuras izceļo uz Krieviju. Personām ir jāsaņem pārceļotāja statuss, ko iespējams iegūt, vēršoties Krievijas Federālās migrācijas dienestā. K.Rukmane skaidro, ka Latvijas valdība un Krievijas Federācijas valdība ir parakstījusi vienošanos par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību. Atbilstoši noslēgtajai vienošanās Latvija sniedz informāciju Krievijas pusei par to, vai Latvijas valstspiederīgajam ir vai nav šķēršļi personas izceļošanai no valsts.
Dodoties ceļojumā
Izbraucot no Latvijas īslaicīgi, līdz trīs mēnešiem, personai ieteicams reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā. Ieraksts Konsulārajā reģistrā nepieciešams, lai dažādu ārkārtas situāciju gadījumā, piemēram, dabas katastrofa, politiskie nemieri, Ārlietu ministrija būtu informēta par Latvijas valstspiederīgo atrašanos attiecīgajā teritorijā.
Reģistrējoties Konsulārajā reģistrā, personai izveidos lietotāja profilu. Tas nozīmē, ka katrā ceļojuma reizē būs nepieciešams pievienot tikai jaunā ceļojuma galamērķi.
Konsulārajā reģistrā ir jāsniedz šāda informācija:
