Tiesības strādāt
Līguma par Eiropas Savienības darbību 45.pants paredz, ka ES nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Tas nozīmē, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. Tas sniedz tiesības:
- pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;
- šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā;
- darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;
- palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti regulās, kuras izstrādā Eiropas Komisija.
Minētās tiesības nav attiecināmas vienīgi uz nodarbinātību civildienestā.
Latvijas pilsoņiem ir tiesības bez darba atļaujas strādāt visā ES kopš 2011.gada aprīļa, jo vairs nepastāv ierobežojumi, kādi bija, iestājoties ES; arī pašnodarbinātajiem nav nepieciešamas darba atļaujas. Tas nozīmē, ka, legāli strādājot jebkurā ES dalībvalstī, Latvijas pilsoņiem ir tiesības uz tādu pašu attieksmi kā mītnes valsts pilsoņiem.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot migrācijas virzienus, norāda, ka pastāv brīvs tirgus un cilvēki var brīvi braukt strādāt uz daudzām ES valstīm. Lielākie gala mērķi esot Lielbritānija, Īrija, Norvēģija, Skandināvijas valstis, kā arī Vācija.
Strādājot ar darba līgumu, pat uz nepilnu slodzi, vai ar līgumu uz noteiktu termiņu, personai ir tiesības dzīvot attiecīgajā ES dalībvalstī. Ja persona strādā kā pašnodarbinātais, tai ir tiesības dzīvot attiecīgajā ES dalībvalstī, ja persona veic stabilu un nepārtrauktu saimniecisko darbību. Abos gadījumos, ja persona strādā kādā no ES dalībvalstīm, arī ģimenei ir tiesības tur dzīvot.
Taču jāņem vērā, ka, strādājot citā ES dalībvalstī, var nākties kārtot dokumentus, lai atzītu personas profesionālo kvalifikāciju. Šis nosacījums atkarīgs no tā, vai attiecīgajā valstī profesija ir reglamentēta. To noskaidrot ir iespējams ES reglamentēto profesiju datubāzē.
Ja profesija nav reglamentēta, ir jāsazinās ar attiecīgās valsts profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kontaktpunktu, kas palīdzēs, sniedzot nepieciešamo informāciju.
Pirms došanās strādāt
Darba ņēmējam, kurš ir izvēlējies savu darbavietu ārpus Latvijas, ir jāņem vērā vairāki aspekti. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Sabiedrisko attiecību nodaļa skaidro, ka pirms došanās ārpus Latvijas ir jāiepazīstas ar izvēlētās valsts ieceļošanas noteikumiem, nosacījumiem darba attiecību uzsākšanai, kā arī likumiem un paražām. Informāciju un palīdzību iespējams saņemt, sazinoties ar Eiropas nodarbinātības dienesta (EURES) tīkla konsultantiem vai pie NVA EURES konsultantiem. NVA pakalpojumi bezdarbniekiem un darba meklētājiem ir bez maksas.
EURES ir sadarbības tīkls, kas izveidots, lai sekmētu darbinieku brīvu pārvietošanos Eiropas Ekonomikas zonā, kā arī Šveicē. EURES piedāvā arī informāciju un datus par aktuālām tendencēm Eiropas darba tirgū.
"Latvijas pilsoņiem ir tiesības bez darba atļaujas strādāt visā ES."
NVA uzsver: ja darba meklētājs meklē darbu un vēlas strādāt kādā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī vai Šveicē, ir jānoskaidro dažādi jautājumi, kas saistīti ar nodarbinātību, piemēram, kādi ir darba nosacījumi attiecīgajā valstī, cik labi ir jāzina svešvaloda, kā valstī noformē darba līgumu, nodokļu karti u.c. dokumentus, vai iepriekš iegūto izglītību ārvalstī atzīs, kādas ir sociālās garantijas un nodokļu sistēma u.c. jautājumi.
Uzturēšanās noteikumi
ES pilsoņiem ir tiesības uzturēties citā ES dalībvalstī, taču ir valstis, kurās pēc ierašanās ir jāpaziņo, ka dzīvojat un strādājat attiecīgajā valstī, pretējā gadījumā personai var uzlikt naudassodu. Informāciju par uzturēšanās nosacījumiem un termiņiem ir iespējams saņemt ES dalībvalstu kontaktpunktos, kas atbild par migrācijas jautājumiem.
Dzīvojot citā ES dalībvalstī ne ilgāk par trīs mēnešiem, personai ir nepieciešama tikai personas apliecība vai pase. Uzturoties ilgāk par trīs mēnešiem, attiecīgā valsts var pieprasīt, lai persona reģistrējas, visbiežāk pašvaldībā vai policijas iecirknī. Lai saņemtu reģistrācijas apliecību, parasti ir jāuzrāda derīga personas apliecība vai pase un darba apliecība vai darba devēja apstiprinājums, ka persona šajā valstī ir nodarbināta. Reģistrācijas apliecība pierāda, ka personai ir tiesības attiecīgajā valstī dzīvot.
Sociālā drošība
Likumīgi strādājot citā ES valstī, personai ir tiesības iesaistīties attiecīgās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, piemēram, saņemt slimības pabalstu, atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, bezdarbnieka pabalstu u.c. pabalstus.
NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa skaidro, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) var noformēt Eiropas sociālās apdrošināšanas sistēmas koordinācijas U dokumentus un E veidlapas, lai citā ES vai EEZ valstī varētu apliecināt savu nodarbinātības vai sociālās apdrošināšanas periodu Latvijā. Bet, ja persona Latvijā ir bezdarbnieks un saņem bezdarbnieka pabalstu, tad, dodoties darba meklējumos uz citu ES vai EEZ valsti, VSAA ir jānoformē nepieciešamie dokumenti bezdarbnieka pabalsta eksportam.
"ES pilsoņiem ir tiesības uzturēties citā ES dalībvalstī, taču ir valstis, kurās pēc ierašanās ir jāpaziņo, ka dzīvojat un strādājat attiecīgajā valstī."
VSAA atgādina, ka, uzsākot likumīgi strādāt kādā no ES dalībvalstīm, ir jāatceras – veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas vienmēr paliks tajā ES dalībvalstī, kur tās ir veiktas.
NVA informē, ka personai Valsts ieņēmumu dienestā ir jānoskaidro, kā nodokļu maksājumus un nodokļu saistības ietekmēs darbs citā valstī.
Kas jāņem vērā, izmantojot licencēto firmu pakalpojumus
Izvēloties strādāt citā ES dalībvalstī, personai ir jāuzmanās, izvēloties firmu darbiekārtošanas pakalpojumus. NVA norāda, ka konsultēšanu darbiekārtošanas jautājumos, informēšanu par brīvajām darba vietām, iekārtošanu darbā vai citus nodarbinātību veicinošus pakalpojumus ir tiesīgs sniegt komersants, kas ir saņēmis NVA izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai. Šāda licence ir nepieciešama arī tad, ja darbiekārtošanas pakalpojumus komersants sniedz bez maksas.
NVA uzsver: darba meklētājam rūpīgi ir jāizlasa līgumi un pirms to noslēgšanas jānoskaidro visi nosacījumi, jānoskaidro informācija par darba tiesībām, pienākumiem, algu un darba stundu skaitu, jābūt pārliecinātam, ka attiecīgās valodas zināšanu līmenis ir pietiekams darba veikšanai; darba meklētājam un licences saņēmējam jānoslēdz līgums par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, bet tas vēl nav darba līgums.
"Darba meklētājam ir rūpīgi jāizlasa līgumi un pirms noslēgšanas jānoskaidro visi nosacījumi."
Personai pirms došanās strādāt uz citu valsti jāpārliecinās, vai tai ir garantēta dzīvesvieta, jāsazinās ar darba devēju un jānoskaidro, vai darba devējs ir informēts par darba meklētāja ierašanos; tāpat ir jānodrošinās ar iztikas minimumu vismaz pirmajām darba nedēļām.
Ja darba meklētājs uzskata, ka licences saņēmējs pārkāpis viņa tiesības, ar rakstveida sūdzību ir jāvēršas NVA.
Savai drošībai
NVA vērš uzmanību, ka pirms doties ārpus Latvijas nepieciešams noskaidrot informāciju, kas var būt noderīga, atrodoties citā valstī:
- jāuzzina, kur atrodas tuvākā Latvijas pārstāvniecība vai Goda konsuls: www.am.gov.lv
- jānodrošinās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts tālruņa numuru ārkārtas situācijām: +371 26 33 77 11
- jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā: https://kr.am.gov.lv
- jānodrošinās ar ceļošanas dokumenta (pases un/vai personas apliecības) kopiju;
- jāņem līdzi pietiekami finanšu līdzekļi (arī mājupceļa biļetei) un jāievēro, ka dzīves dārdzība ārvalstīs nereti ir lielāka par gaidīto;
- jābūt vienmēr sasniedzamam saviem tuviniekiem Latvijā vai ārvalstīs un viņi jāinformē par savu dzīves un darba vietu, kā arī ar viņiem jāuztur regulārs kontakts;
- jāapdrošina veselība un dzīvība, kā arī Nacionālajā veselības dienestā jānoformē bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karte; jāiegādājas veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas nodrošinās personas pārvešanu uz Latviju smagas saslimšanas vai nāves gadījumā;
