Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiropas Savienības pilsoņa tiesības paredz iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, iespēju iesaistīties mūžizglītības programmās jebkurā no mūža posmiem, kā arī iespēju bērniem iet skolā valstī, kurā ES pilsoņi pastāvīgi dzīvo.
LV portāla kolāža
Eiropas Savienības pilsoņa tiesības paredz:
Tiesības studēt
ES pilsoņiem ir tiesības studēt augstākās izglītības mācību iestādēs jebkurā no ES dalībvalstīm. ES pilsoņa tiesības nodrošina studijas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir attiecīgās valsts pilsoņiem. Tas nozīmē, ka, studējot Lielbritānijā, studentu no citas ES dalībvalsts uzskatīs par vietējo studentu, nevis ārvalstu studentu.
ES dalībvalstīs atšķiras studēšanas nosacījumi, piemēram, mācību maksa, kas dažādās valstīs un universitātēs ir atšķirīga. Dažās ES dalībvalstīs augstākā izglītība ir bezmaksas, piemēram, Dānijā, bet citās valstīs tā var būt dārga gan valsts augstskolās, gan privātajās augstskolās.
ES pilsoņiem, kuri studē universitātē citā ES dalībvalstī, nevar piemērot augstāku mācību maksu kā vietējiem studentiem. Piemēram, Lielbritānijā vietējiem studentiem ir ievērojami mazāka mācību maksa nekā ārvalstu studentiem. Turklāt ES pilsoņa tiesības paredz tādas pašas tiesības uz pabalstiem mācību maksas segšanai kā attiecīgās valsts pilsoņiem.
Diplomu atzīšana
ES dalībvalstīs izglītības sistēmas ir dažādas un arī iegūtie diplomi atšķiras, tādēļ skolu un augstskolu diplomi visās ES dalībvalstīs netiek atzīti automātiski. Skolēnam, kurš ir absolvējis vidusskolu Latvijā un vēlas doties studēt uz kādu no ES dalībvalstīm, ir jāizpēta konkrētās valsts augstākās izglītības nosacījumi. Akadēmiskās informācijas centra Diplomatzīšanas nodaļas vadītāja Solvita Siliņa skaidro, ka vidusskolas atestātus ES dalībvalstīs atzīst, pamatojoties uz Eiropas Reģiona konvenciju par tādu kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību. Konvenciju ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, izņemot Grieķiju. Tomēr vadītāja norāda, ka konkrētas uzņemšanas procedūras un minimālās un specifiskās uzņemšanas prasības nosaka konkrētās augstskolas.
"Izglītības sistēmas ir dažādas, un iegūtie diplomi atšķiras, tādēļ skolu un augstskolu diplomi visās ES dalībvalstīs netiek atzīti automātiski."
Iegūstot augstāko izglītību kādā no ES dalībvalstīm, to Latvijā un ES līmenī automātiski neatzīst. Ārvalstīs iegūtas izglītības akadēmisko atzīšanu pārbauda Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), veicot izglītības dokumentu ekspertīzi. Ārvalstīs iegūtas izglītības akadēmiskā atzīšana ir nepieciešama, ja persona vēlas turpināt iegūt izglītību Latvijā vai strādāt nereglamentētā profesijā – profesijā, kuras uzsākšanai un veikšanai nav nepieciešama profesionāla kvalifikācija.
Savukārt, ja persona citā ES dalībvalstī ir ieguvusi profesionālu kvalifikāciju un Latvijā vēlas strādāt savā iegūtajā profesijā, piemēram, par ārstu, ir jāvēršas AIC, kas Latvijā veic profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Savukārt Latvijā iegūtas izglītības profesionālas kvalifikācijas atzīšanai jāvēršas attiecīgās valsts profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kontaktpunktā.
ES pilsoņa tiesības paredz, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšana nav jāveic, ja ir iegūta profesionālā kvalifikācija un persona vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus citā valstī, bet pastāvīgu profesionālo darbību veic savā mītnes valstī. Piemēram, persona ir ieguvusi ārsta izglītību un strādā Lielbritānijā, bet Latvijā neregulāri ierodas, lai sniegtu konsultācijas pacientiem. Šādā gadījumā personai ir jāiesniedz AIC deklarācija, kuras saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.818 "Noteikumi par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētā profesijā".
Mūžizglītības iespējas visā ES
ES pilsoņiem piedāvā dažādas mūžizglītības iespējas jebkurā vecumā, kuru mērķis ir sekmēt iestāžu sadarbību izglītībā un praktiskajā izglītošanā Eiropas mērogā. Šajā programmā kopumā piedalās 38 valstis – 27 ES dalībvalstis, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice, Turcija un Horvātija, noteiktās aktivitātēs piedalās Albānija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Melnkalne un Serbija.
Mūžizglītības programma ietver vairākas programmas: Comenius (skolas izglītība), Leonardo da Vinci (profesionālā izglītība), Erasmus (augstākā izglītība), Grundtvig (pieaugušo izglītība), kā arī mācību braucienus un Žana Monē programmu (atbalsta Eiropas mēroga izglītības un praktiskās apmācības iestādes un asociācijas).
Latvijā viena no populārākajām mūžizglītības programmām ir Erasmus, kam pagājušajā gadā apritēja 25 gadi. Erasmus programma ietver studentu, prakses, docētāju un personāla pieredzes apmaiņas mobilitāti. Īpašas priekšrocības programma paver studentiem, jo viņiem nav jāmaksā par reģistrāciju vai mācībām uzņēmējaugstskolā, studijas ārzemēs ieskaita kā izglītības programmas sastāvdaļu un studentiem ir tiesības uz ES pabalstu uzturēšanās un ceļa izdevumu segšanai.
Valsts izglītības aģentūras Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vadītāja Inta Asare norāda, ka stipendijas apjoms ir atkarīgs no valsts, uz kuru dodas mobilitātes dalībnieks, kā arī no mobilitātes ilguma. Katra augstākās izglītības iestāde nosaka katram akadēmiskajam gadam stipendiju normas pa valstīm, ievērojot Eiropas Komisijas noteiktās maksimālās stipendiju likmes.
"ES pilsoņiem piedāvā dažādas mūžizglītības iespējas jebkurā vecumā."
Taču viņa uzsver, ka Erasmus programmas piešķirtā stipendija ir paredzēta papildu izdevumu segšanai, līdz ar to mobilitātes dalībniekiem ir jārēķinās, ka var būt jāiegulda arī personīgie līdzekļi. Docētājiem un vispārējam personālam stipendija paredzēta uzturēšanās un ceļa izdevumiem.
Pēdējie apkopotie dati par atbalstu studentu un personāla mobilitātēm 2010./2011. akadēmiskajā gadā norāda, ka šajā akadēmiskajā gadā vairāk nekā 230 000 studentu ir devušies studēt vai iziet praksi kādā no ES dalībvalstīm. Visvairāk studentu Erasmus programmā ir nosūtījusi Spānija (vairāk nekā 36 000), otrā – Francija, bet trešā – Vācija. Latvija ir nosūtījusi krietni mazāk (gandrīz 2000), taču Latvija ierindojas 4.vietā, apskatot lielāko mobilitātē nosūtīto studentu skaitu attiecībā pret kopējo studējošo skaitu valstī.
Vispopulārākie studiju galamērķi 2010./2011. akadēmiskajā gadā ir bijusi Spānija, Francija, Vācija un Lielbritānija.
Tiesības iegūt izglītību, pastāvīgi uzturoties valstī
ES pilsoņu bērniem, kuru vecāki pastāvīgi strādā kādā no ES dalībvalstīm, ir tiesības iet skolā jebkurā ES dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir izvirzīti attiecīgās valsts pilsoņiem. Bērns ir jāuzņem klasē, kas atbilst bērna vecuma grupai un līmenim un kāds ir bijis bērna iepriekšējās mītnes valstī, neatkarīgi no tā, kādas ir bērna svešvalodas zināšanu prasmes.
Ja bērnam nav pietiekamas svešvalodas zināšanas, pārceļoties uz dzīvi citā ES dalībvalstī, viņam ir tiesības saņemt bezmaksas valodas apmācību, lai palīdzētu pielāgoties attiecīgās valsts izglītības sistēmai.
