Eiropas Savienības pilsoņu politiskās tiesības

Tiesības piedalīties un kandidēt vēlēšanās

Līguma par Eiropas Savienības darbību 20.pants noteic, ka ES pilsoņiem ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados atbilstoši katras dalībvalsts vēlēšanu likumiem. Par to, kāda ir kārtība, lai citas dalībvalsts pilsonis varētu vēlēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā, stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

"Šobrīd Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiek ierosinātas un parakstītas, tomēr šis līdzdalības veids pagaidām nav populārs. "

Viņa norāda: lai piedalītos Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā, citas ES dalībvalsts pilsonim ir jābūt uzturēšanās atļaujai Latvijas Republikā un par savu vēlmi balsot Latvijā par Latvijas deputātu kandidātu sarakstiem, ir jāinformē CVK ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas. Pēc tam, kad no ES dalībvalsts pilsoņa ir saņemts šāds iesniegums, CVK iekļauj pilsoni Latvijas vēlētāju sarakstā. Vēlētājs var izmantot visas tās pašas balsošanas iespējas, kādas ir Latvijas pilsoņiem:

• balsot vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā;
• balsot kādā no iepriekšējās balsošanas dienām;
• balsot pa pastu no ārvalstīm vai arī savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī.

Lai kandidētu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, citas dalībvalsts pilsonim ir jābūt iekļautam Latvijas vēlētāju reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas. Tas nozīmē, ka vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas viņam ir jābūt Latvijā deklarētai dzīvesvietai. Arī visi pārējie kandidēšanas nosacījumi un ierobežojumi ir tādi paši kā Latvijas pilsoņiem, skaidro K.Bērziņa.

Viņa atgādina, ka kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās drīkst tie pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir vismaz 21 gadus veci un uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi. ES pilsonis nedrīkst piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā, ja personai ir atņemtas vēlēšanu tiesības dalībvalstī, kuras pilsonis persona ir. Līdzīgi arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt ES pilsonis, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam tajā ES dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 20.pants noteic, ka citu ES dalībvalstu pilsoņiem ir tiesības vēlēt un kandidēt arī pašvaldību vēlēšanās Latvijā. K.Bērziņa atklāj, ka nosacījumi, lai piedalītos un kandidētu pašvaldību vēlēšanās, ir tādi paši kā jebkuram Latvijas pilsonim.

Tiesības iesniegt petīciju

Līguma par Eiropas Savienības darbību 227.pants paredz, ka jebkuram ES pilsonim ir tiesības iesniegt lūgumrakstus (petīciju) Eiropas Parlamentā par jautājumiem, kas ir ES kompetencē un kas tieši skar šo pilsoni.

Lūgumrakstu drīkst iesniegt ikviens ES pilsonis, ES dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī asociācijas, uzņēmuma vai organizācijas, kuras galvenā mītne atrodas ES dalībvalstī, pārstāvis.

"Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados atbilstoši katras dalībvalsts vēlēšanu likumiem. "

Lūgumraksts var būt personīgs lūgums, sūdzība vai novērojums par ES tiesību aktu piemērošanu, vai aicinājums Eiropas Parlamentam ieņemt noteiktu nostāju kādā jautājumā. Savukārt jautājumi, kas attiecas uz ES iestāžu vai struktūru kļūdām pārvaldē, ir jāiesniedz Eiropas ombudam.

Lūgumraksta tematam ir jābūt saistītam ar ES interešu vai atbildības jomām, kā:

• ES pilsoņa tiesības;
• patērētāju aizsardzība;
• nodarbinātība un sociālā politika;
• un citas problēmas, kas saistītas ar ES tiesību aktu īstenošanu.

Lūgumrakstam jābūt rakstītam kādā no ES oficiālajām valodām, un to ir iespējams iesniegt gan rakstiski pa pastu, gan elektroniski tiešsaistē. Lūgumrakstus izskata Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

Ja Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja lūgumrakstu atzīst par pieņemamu, tā var:

• lūgt Eiropas Komisiju veikt izmeklēšanu;
• pārsūtīt lūgumrakstu citām Eiropas Parlamenta komitejām informācijai vai turpmākai rīcībai;
• dažos izņēmuma gadījumos sagatavot un iesniegt pilnīgu ziņojumu Eiropas Parlamentam balsošanai plenārsēdē, organizēt faktu izpētes braucienu uz attiecīgo valsti vai reģionu;
• veikt citas darbības, kuras uzskata par atbilstīgām, mēģinot atrisināt jautājumu, vai sniegt piemērotu atbildi lūgumraksta iesniedzējam.

Taču lūgumrakstu var atzīt arī par nepieņemamu, ja temats skaidri attiecas tikai uz dalībvalsts atbildības un kompetences jomu un lūgumrakstā pieprasīta informācija un minēti vispārīgi komentāri par ES politiku.

Viens no skaļākajiem lūgumraksta iesniegšanas gadījumiem Latvijā ir bijis Baltijas valstu lauksaimnieku 2012.gadā iesniegtais par godīgu attieksmi pret Baltijas valstu lauksaimniekiem kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013.gada, prasot pārskatīt un piešķirt lielākus tiešmaksājumus Baltijas valstu lauksaimniekiem.

Eiropas pilsoņu iniciatīva

Kopš 2012.gada 1.aprīļa ES pilsoņiem paveras jaunas iespējas – piedalīties ES politikas veidošanā jeb rosināt savu pilsoņu iniciatīvu, kas dod tiesības vienam miljonam ES pilsoņu no vismaz septiņām valstīm pieprasīt Eiropas Komisijai veikt izmaiņas ES tiesību aktos.

Par to, kā ES pilsoņi izmanto šīs tiesības, informē Eiropas Kustības Latvijā projektu vadītāja un padomniece Diāna Potjomkina: "Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiek ierosinātas un parakstītas. Pagaidām gan ES līmenī ir aktīvas vien 14 iniciatīvas, kas liecina, ka šis līdzdalības veids pagaidām nav ļoti populārs. Ņemot vērā vairākas praktiska rakstura grūtības, ar ko jāsaskaras rīkotājiem, tas bija diezgan paredzams. Iespējams, ar laiku situācija uzlabosies, bet cerība, ka pilsoņu iniciatīvas novērsīs demokrātijas deficītu, nav pamatotas."

D.Potjomkina informē, ka vairākas no šobrīd pieejamām iniciatīvām ir pārtulkotas latviski un arī Latvija ir viena no parakstu vācēju mērķa valstīm. Līdz šim vienīgā iniciatīva, kas savākusi vienu miljonu parakstu, ir Right2Water. Tās mērķis – panākt, lai ES pārņem ANO atzītās tiesības uz ūdeni un sanitāriju.