Eiropas Savienības pilsonība - jau 20 gadus
Jēdzienu "ES pilsonība" ieviesa ar Līgumu par Eiropas Savienību jeb Māstrihtas līgumu, kas stājās spēkā 1993.gada 1.novembrī, paredzot, ka ikviena persona, kurai ir ES dalībvalsts pilsonība, automātiski kļūst par ES pilsoni. Nākamie līgumi – 1999.gada Amsterdamas līgums un 2009.gada Lisabonas līgums – turpināja nostiprināt ES pilsoņu tiesības.
Šobrīd ES pilsoņu tiesības ir noteiktas 2010.gada Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. ES līgumi ES pilsoņiem garantē papildu tiesības tām, ko ir piešķīrušas ES dalībvalstis saviem iedzīvotājiem.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulā norādīts, ka vislielāko uzmanību ES pievērš indivīdam, tādēļ iedibina ES pilsonību un izveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Neskatoties uz ES pilsonības izveidošanu, preambulā norādīts, ka ES veicina kopējo vērtību saglabāšanu un attīstību, vienlaikus respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju dažādību, kā arī dalībvalstu nacionālo identitāti un to valsts iestāžu organizāciju valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
To papildina Līguma par Eiropas Savienību 9.pantā noteiktais, ka visās darbībās ES ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Turklāt ir jāņem vērā, ka ES pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību, ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 20.pantā.
ES pilsonība piedāvā priekšrocības gan privātpersonām, patērētājiem, iedzīvotājiem, studentiem, darbiniekiem, gan politikas dalībniekiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību 20.pantā īpaši uzsvērtas dažas ES pilsoņiem ar līgumiem piešķirtās tiesības, kā:
- tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;
- tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
- tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
- tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam, ES iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līguma valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.
Informētība par ES pilsoņu tiesībām
Eiropas Pilsoņu gada ietvaros aktuāls ir jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji zina par savām kā ES pilsoņa tiesībām. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Preses nodaļas vadītāja Sanita Jemberga skaidro: cilvēki Latvijā par savām kā ES pilsoņa tiesībām ir informēti labāk, nekā viņi paši domā.
Pirms pāris gadiem visās ES valstīs tika veikta īpaša Eirobarometra aptauja, lai noskaidrotu, cik daudz cilvēku zina par savām kā ES pilsoņa tiesībām. Latvijā tikai katrs ceturtais sacīja, ka jūtas pietiekami informēts. Līdzās Francijai tas bija zemākais rādītājs visās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji visās aptaujās par ieguvumiem no dalības ES pirmajā vietā min iespēju brīvi ceļot, dzīvot, strādāt vai mācīties jebkurā no ES valstīm. Tas nozīmē, ka cilvēki tomēr zina, kādas tiesības viņi ir ieguvuši līdz ar Latvijas pievienošanos ES.
"Cilvēki Latvijā par savām kā ES pilsoņa tiesībām ir informēti labāk, nekā viņi paši domā. "
S.Jemberga norāda, ka par to liecina arī emigrācijas statistika – lai gan valstiskā mērogā tā ir satraucoša, katra cilvēka līmenī tas ir stāsts par iespēju un izvēli, kādas ārpus ES nav pieejamas. Tas pats attiecas uz daudzo Latvijas studentu dalību ERASMUS apmaiņas programmā vai izvēli studēt citā ES valstī ar tādiem pašiem noteikumiem kā vietējiem iedzīvotājiem.
Kritiskāka ir Eiropas Kustības Latvijā projektu vadītāja un padomniece
Diāna Potjomkina. Viņa vērš uzmanību, ka saskaņā ar 2012.gada pavasara
Eirobarometra datiem 54% Latvijas
iedzīvotāju apzinās sevi kā ES pilsoņus. Dažās valstīs šis rādītājs ir pat
mazāks nekā puse, bet Latvijā tas ir zemāks par ES vidējo. Ikvienas dalībvalsts
pilsoņi ir arī ES pilsoņi, tāpēc var teikt, ka Latvijas iedzīvotāji nepietiekami
apzinās sevi kā eiropiešus. Turklāt nepietiek tikai apzināties savu formālo,
juridisko statusu - patiesa eiropeiskā apziņa nozīmē, ka pilsonis arī izmanto
savas tiesības, piedalās Eiropas demokrātiskajā dzīvē.
D.Potjomkina uzsver: diemžēl jāteic, ka Latvijas iedzīvotāji, tostarp jaunieši, šajā ziņā ir diezgan pasīvi. ES jau šobrīd piedāvā ļoti plašas iespējas, bet par tām zina samērā neliels cilvēku loks. Medijiem, izglītības iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm jācenšas mainīt šī situācija, informējot pilsoņus par viņu tiesībām un veicināt tās izmantot – reizēm vajag tik vien kā palīdzēt CV sagatavošanā vai sarīkot īsus projektu vadības kursus.
S.Jemberga atzīst, ka, protams, ir lietas, par kurām cilvēki Latvijā un arī citur Eiropā nav tik labi informēti, piemēram, tiesības balsot un arī kandidēt pašvaldību un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, arī dzīvojot Lielbritānijā vai Īrijā; tiesības iesniegt sūdzību Eiropas tiesībsargam vai iespēja iesaistīties ES pilsoņu iniciatīvā jeb parakstu vākšanā, lai rosinātu mainīt Eiropas likumus. Varētu vēlēties arī plašākas zināšanas par praktiskām lietām, kas iedzīvotājiem palīdzētu ikdienā, gan saskaroties ar grūtībām, iepērkoties internetā, gan saņemot bezmaksas juridiskas konsultācijas kā privātpersonai vai uzņēmējam pārrobežu strīdos, gan apmainoties pieredzē mūžizglītības programmās "Grundtvig" vai "Comenius" ar citu valstu kolēģiem. Viņa uzsver, ka tas ir viens no Eiropas pilsoņu gada mērķiem – panākt, lai cilvēki uzzina par savām tiesībām un tās izmanto.
2013.gads – Eiropas Pilsoņu gads
2013.gads ir ES pilsonības izveides divdesmitās gadadienas gads, tādēļ Eiropas Komisija ir ierosinājusi šo gadu veltīt ES pilsoņu jautājumam. Eiropas Pilsoņu gada pamatmērķis ir paaugstināt izpratni un zināšanas par tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina ES pilsonība, lai ļautu pilsoņiem pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.
"Nepietiek apzināties savu formālo, juridisko statusu - patiesa eiropeiskā apziņa nozīmē, ka pilsonis apzinās un izmanto savas tiesības, piedalās Eiropas demokrātiskajā dzīvē. "
Īpašu uzmanību šogad ir iecerēts pievērst ES dzīvojošo tiesībām studēt, strādāt, nodarboties ar uzņēmējdarbību vai novirzīt pensijas uzkrājumus citā dalībvalstī, kā arī iesaistīt diskusijās pilsoņus par ES nākotni. Diskusijas jau ir notikušas Spānijā, Austrijā un Vācijā.
D.Potjomkina informē, ka Latvijas pilsoniskā sabiedrība jau ir izveidojusi Nacionālo aliansi Eiropas Pilsoņu gada ieviešanai. To Eiropas līmenī koordinēs Eiropas Pilsoņu gada alianse, ko veido Eiropas tīkli un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tā sadarbojas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – konsultatīvu ES institūciju, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību. Nacionālās alianses koordinēs pilsoniskās sabiedrības iesaisti Eiropas Pilsoņu gadā, rosinās Eiropas līmeņa diskusiju par pilsoņu tiesībām un sekmēs pilsoņu līdzdalību ES dzīvē. Viņa atzīmē, ka Latvijas pārstāvis – Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ticis ievēlēts par Eiropas Pilsoņu gada prezidentu.
"Eiropas Kustības Latvijā komanda vadīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ziņojuma izstrādi par Eiropas Pilsoņu gadu un aktīvi strādāja pie tā, lai ES institūcijas ievērotu plašu izpratni par Eiropas Pilsoņu gadu, pievēršoties visām ES pilsoņu tiesībām (ne tikai tiesībām uz brīvu pārvietošanos) un īpaši akcentējot demokrātiju un sabiedrības līdzdalību.
Šis darbs Briselē guva plašu atbalstu un ir vainagojies ar zināmiem panākumiem – daļa priekšlikumu iekļauta oficiālajos ES dokumentos. Pirmie Eiropas Pilsoņu gada pasākumi visi ietver tieši mūsu piedāvāto akcentu uz aktīvo pilsonību," norāda Eiropas Kustības Latvijā projektu vadītāja D.Potjomkina.
Uzziņai
Platforma ES pilsoņu tiesību izzināšanai Your Europe: http://europa.eu/youreurope/citizens/index_lv.htm
