Eiropas Savienības pilsonis

ES dalībvalsts pilsonis – arī ES pilsonis

 "Jēdziens ES pilsonība ieviests ar Māstrihtas līgumu 1992.gadā. Ikviena persona, kurai ir ES dalībvalsts pilsonība, automātiski kļūst arī par ES pilsoni. ES pilsonība neaizstāj valsts pilsonību. Tā visiem ES pilsoņiem piešķir ES līgumos garantētu papildu ES tiesību kopumu, kas ir pilsoņu ikdienas dzīves pamatā," skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Kārļa Šadurska parlamentārā asistente Māra Lesiņa.

Dokuments, kas apliecina ES pilsonību, ir pilsoņa pase. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs skaidro: "ES pilsonība nozīmē, ka cilvēkam ir pilsonība kādā no ES dalībvalstīm. Latvijā tātad tā ir Latvijas pilsonība. Ja cilvēkam ir Latvijas pilsoņa pase, tad viņš vienlaikus ir uzskatāms par ES pilsoni, taču kādu citu īpašu pasi vai citu īpašu apliecinājumu par šo statusu viņš nesaņem."

"Ikviena persona, kurai ir ES dalībvalsts pilsonība, automātiski kļūst arī par ES pilsoni."

Eiropas Parlamenta mājaslapā norādīts, ka līdzīgi kā valsts pilsonība, arī ES pilsonība ir paredzēta, lai definētu saistību starp pilsoni un Eiropas Savienību. Šo saikni raksturo pilsoņu tiesības, pienākumi un politiskā līdzdalība. Mērķis ir panākt, lai cilvēki arvien vairāk identificētu sevi ar ES, kā arī attīstīt Eiropas sabiedrisko domu, Eiropas politisko apziņu un identitātes izjūtu.

Visiem Eiropas Savienības pilsoņiem vienādas tiesības

Līguma par Eiropas Savienības darbību 20.pants nosaka, ka katram ES pilsonim ir šādas tiesības:

• tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā - ES pilsonis var dzīvot, mācīties, strādāt un nodarboties ar uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, bet jāņem vērā, ka atsevišķas ES dalībvalstis ir ieviesušas pārejas periodus attiecībā uz jauno ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, pilsoņiem un to laikā jauno dalībvalstu pilsoņi nevar doties strādāt uz šīm valstīm;
• tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem - var balsot un kandidēt EP vēlēšanās tajā ES dalībvalstī, kurā ES pilsonis dzīvo;
• tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem - var saņemt atbalstu no citas ES dalībvalsts vēstniecības valstī, kurā nav Latvijas vēstniecības;
• tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam, ES iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līgumā noteiktajām valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā, piemēram, var rakstīt ES institūcijām latviešu valodā un saņemt atbildi latviešu valodā.

Tiesības, ko nodrošina ES pilsonība, ir iekļautas arī ES Pamattiesību hartā. Harta nosaka, ka jebkuram ES pilsonim jāsaņem vienlīdzīga attieksme. Tas nozīmē, ka nav pieļaujama jebkāda veida diskriminācija. Nedrīkst diskriminēt personu dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, kā arī diskriminēt saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes; aizliegta ir diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

"Jēdziens ES pilsonība ieviests ar Māstrihtas līgumu 1992.gadā."

M.Lesiņa atzīmē, ka Lisabonas līgums papildina ar pilsonību saistītās tiesības, ieviešot jaunu tiesību veidu, proti, pilsoņu iniciatīvu, kas ļauj vienam miljonam pilsoņu aicināt Eiropas Komisiju izvirzīt tiesību aktu priekšlikumus.

"ES pilsonība ir ievērojami uzlabojusi individuālās tiesības. Tiesa ir nospriedusi, ka pilsoņi ir tiesīgi dzīvot citā dalībvalstī tieši kā Savienības pilsoņi, tādējādi atzīstot ES pilsonību kā brīvas pārvietošanās tiesību avotu. Tiem, kuri izmanto šā Eiropas projekta priekšrocības, paplašinot savu dzīves telpu pāri valsts robežām ceļojot, studējot, strādājot, apprecoties, pensionējoties, pērkot vai mantojot īpašumu, balsojot vēlēšanās vai vienkārši iepērkoties tiešsaistē citās dalībvalstīs nodibinātos uzņēmumos, būtu pilnībā jābauda savas tiesības saskaņā ar līgumiem. Tomēr joprojām pastāv ļoti daudz pretrunu un šķēršļu starp piemērojamiem tiesiskajiem noteikumiem un realitāti, ko pilsoņi piedzīvo savā ikdienas dzīvē, jo īpaši pārrobežu situācijās," norāda M.Lesiņa.

Eiropas Savienības pilsonību piešķir automātiski

Tā kā ikviena persona, kam ir kādas ES valsts pilsonība, automātiski ir ES pilsonis, tas nozīmē, ka ES pilsonība tiek piešķirta automātiski un citādākā veidā to iegūt nevar. A.Rjabcevs norāda: "Mums dažkārt ir bijuši gadījumi, kad nepilsoņi jautā par iespējām noformēt tieši Eiropas Savienības pilsonību. Citi principa pēc nevēlas nokārtot Latvijas pilsonību, vēl citi to nevar naturalizācijas pārbaudījumu dēļ, tāpēc cilvēki dažkārt cer, ka ES pilsonība ir kāds cits statuss, kam var pieteikties bez naturalizācijas. Tā tas nav! Lai kļūtu par ES pilsoni, ir gluži vienkārši jābūt Latvijas pilsonim."

Aicina izteikt viedokli

Eiropas Komisija 2013.gadu ir nodēvējusi par Eiropas pilsonības gadu, lai informētu eiropiešus par viņu tiesībām un iespējām. Kā arī 2013.gadā Eiropas Komisija publicēs savu jauno ziņojumu par ES pilsonību. Tā mērķis būs norādīt uz papildu pasākumiem, lai atrisinātu problēmas, uz kurām būs norādījuši ES pilsoņi. Tāpēc EK aicina katru izteikt viedokli par savām ES pilsoņa tiesībām, piedaloties publiskajā apspriešanā portālā "Jūsu balss Eiropā".

"Saikni starp pilsoni un ES raksturo pilsoņu tiesības, pienākumi un politiskā līdzdalība."

Anketā jāatbild uz dažādiem jautājumiem, piemēram, vai esat studējis vai šobrīd studējat citā ES valstī? Vai esat jau meklējis darbu kādā citā ES valstī?  Vai jums ir bijušas problēmas atvērt bankas kontu citā ES valstī? Publiskā apspriešana notiks līdz 2012.gada 9.septembrim.