Viena Latvija. Dažādi cilvēki. Dažāda pieredze

Šādus piemērus varētu minēt virknēm, un atbildes būs ļoti dažādas. Tāpat kā neoficiālajā domu apmaiņā pirms Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) informācijas kampaņas "Šodien Tu. Rīt Tevi. Stop diskriminācijai" atklāšanas pasākuma 12.martā.

Vadoties no personiskās pieredzes un vērojumiem apkārtējā vidē, vieni bija pārliecināti, ka atlīdzības ziņā cilvēkus pēc dzimuma mūsu valstī jau nu gan nešķiro un karjerai šķēršļus neliek, otri – ka pārspīlēta ir problēma par nepatiku, piemēram, pret austrumu izcelsmes iebraucējiem un čigāniem, un projekts balstīts uz mākslīgi saasinātas problēmas pamatiem. Savukārt vēl citi pārstāvēja pretējo nometni: diskriminācija šajā un vēl citās jomās ir, turklāt nežēlīgās izpausmēs, un tādēļ patiešām nekavējoties kaut kas lietas labā ir jādara.

Diskriminācijas izpausmes Latvijā

SIF diskriminācijas pazīmes gan apliecina ar aptauju ("Eirobarometrs" 2013, Izglītības un zinātnes ministrijas, "Eurostat" u.c.) datiem, kuru spogulī mūsu sabiedrības vaigs vairs nerādās tik nevainojams. Latvijā sievietes saņem vidēji par 17% zemāku atalgojumu nekā vīrieši; 63% iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valstī visvairāk diskriminēti ir cilvēki vecumā virs 55 gadiem; 26% iedzīvotāju nevēlētos, lai vienā klasē ar viņu bērniem mācītos čigānu tautības pārstāvji; Latvijas iedzīvotāji visvairāk būtu vīlušies, ja par Valsts prezidentu ievēlētu biseksuāli vai citādi netradicionāli orientētu personu vai cilvēku, vecāku par 75 gadiem; gandrīz 57% sabiedrības ir noliedzoša attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo Latvijā. Turklāt mūsu valsts Eiropā ir 1.vietā naidīgu interneta komentāru publicēšanā, un 36% iedzīvotāju uzskata, ka diskriminācijas apkarošanas centieni Latvijā nav efektīvi.

Pērn augustā SIF sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru un Latvijas Tiesnešu mācību centru, turpinot jau iepriekš īstenotos pasākumus pret diskriminācijas izpausmēm Latvijā, Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas "PROGRESS 2007-2013" ietvaros sāka īstenot projektu "Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija". Projekts turpināsies līdz jūlija beigām, un tā īstenošanai paredzēti 283 846 eiro. No šīs summas 78,5% sedz Eiropas Komisija, pārējais ir Latvijas valsts līdzfinansējums.

"Invalīdiem bieži vien nav iespējams iekļūt sabiedriskajās un pat veselības aprūpes iestādēs."

"Šajā projektā diskriminācijas jautājumus cenšamies aplūkot plaši un visaptveroši," LV portālam stāstīja projekta vadītāja Sanda Serafinoviča. "Mēs pievēršam uzmanību gan valsts politikai šajā jomā, sākot ar to, kā vispār uzraudzīt diskriminācijas jautājumus. Pašlaik ar diskriminācijas novēršanu lielākoties nodarbojas nevalstiskās organizācijas, ministrijās notiek pētījumi projektu līmenī, kas atspoguļo vienu konkrētu jomu, bet nav savstarpēji salīdzināmi, lai iegūtu plašāku kopējo ainu.

Piemēram, saistībā ar vecuma aspektu ir pētīti veselības, izglītības un nodarbinātības jautājumi, bet šos aspektus vajadzētu analizēt kopumā. Projekta gaitā pašlaik jau esam izveidojuši sadarbības tīklu starp valsts iestādēm un nevalstisko sektoru, un SIF nāks klajā ar iniciatīvu, kā šo modeli īstenot kā pastāvīgi darbojošos uzraudzības sistēmu – instrumentu regulārai datu apkopošanai un diskriminācijas novēršanas politikas izvērtēšanai. Jūnija sākumā publiskosim izsmeļošu pētījumu par diskriminācijas izpausmēm Latvijā, un tas būs pamats, uz kura varēsim veidot savus ieteikumus."

Ko domā labās gribas vēstnieki

Kādu iemeslu dēļ visbiežāk nākas saskarties ar diskrimināciju? SIF atbilstoši starptautiski pieņemtajai praksei izdalījis sešus virzienus: rase un ādas krāsa; etniskā un reliģiskā piederība; dzimums; vecums; seksuālā orientācija; invaliditāte.

Šajā ietvarā norisinās arī informatīvā kampaņa. Tajā iesaistījušies labas gribas vēstnieki, kuri pārstāv katrs savu virzienu. Viens no viņiem, Latvijā dzīvojošais vjetnamiešu izcelsmes mākslinieks Kao Viets Ngujens, kampaņai "Šodien Tu. Rīt Tevi. Stop diskriminācijai" veltījis gleznu, kurā redzama māmiņa ar tumšākas ādas krāsas mazuli. Uz šā svinīgi atklātā darba kampaņas atklāšanas pasākumā parakstījās visi labas gribas vēstnieki.

Mākslinieks sacīja, ka, 10 gadus dzīvojot mūsu valstī, viņš līdztekus draudzībai ir sajutis arī lielu nepatiku pret sevi atšķirīgās ārienes dēļ, pat vietējo iedzīvotāju agresīvu izturēšanos. "Īstenībā tas ir labi, ka Latvijā dzīvo dažādu kultūru pārstāvji, viņi tādējādi šo valsti bagātina. Ja šie cilvēki šeit vēlas dzīvot un strādāt, tas nenozīmē, ka viņi kaut ko vēlas atņemt vietējiem ļaudīm, gluži pretēji – viņi vēlas te kaut ko jaunu darīt un attīstīt. Viņi bagātina Latvijas kultūru, nevis tai kaitē. Jums vajadzētu apzināties savas nācijas un kultūras stiprumu, būs pašpārliecinātiem un lepniem par to, tad arī zudīs bailes no citu kultūru pārstāvjiem."

"Swedbankas" valdes locekle Irīna Pīgozne, kura iestājas par sieviešu līdztiesību, sacīja: "Neviens no mums nevar būt laimīgs, citus nonievājot, pazemojot vai neatbalstot. Bet mēs paši sev nereti uzliekam uzvedības klišejas attiecībā uz dzimumu, kuras mūs pašus, manuprāt, arī diskriminē. Mēs redzam skarbus skaitļus – ka augstskolu absolvējušās jaunietes, salīdzinot ar saviem kursabiedriem vīriešiem, saņem ievērojami zemāku atalgojumu, bet ir ar mieru veltīt daudz vairāk laika un enerģijas, virzoties pa karjeras kāpnēm. Šodien esmu šeit, lai mudinātu katru sievieti iziet no šiem pieticības rāmjiem. Ne jau dzimums, bet tieši cilvēciskās kvalitātes ir tās, kas nosaka gan mūsu spējas, gan sasniegumus. Bet iespējas lielā mērā nosaka arī cilvēki, kuri ir tev apkārt, tavi kolēģi, sniedzot savu atbalstu - tam ir liels īpatsvars panākumu gūšanā."

Trīskārtējais paraolimpisko spēļu čempions Aigars Apinis, pārstāvot cilvēkus ar invaliditāti, sacīja: "Kāpēc piekritu būt par labas gribas vēstnieku? Bet kurš gan cits var iestāties par problēmām un grūtībām, ja ne tie cilvēki, kuri paši ar to saskārušies?

"Diskriminācijas izpausmes kļuvušas diskrētākas un grūtāk identificējamas."

Pirmais, par ko jārunā, ir vides pieejamība – vienalga, cilvēkam ratiņkrēslā vai, piemēram, neredzīgam. Esmu aicināts uz daudziem pasākumiem, apbalvošanu, godināšanu, bet vienlaikus sastapies ar to, ka pasākumu rīkotāji nav padomājuši, kā cilvēks ratiņkrēslā lai nokļūst uz skatuves. Ja tas ir vienreiz, tad var saprast – jā, cilvēki neiedomājas... Bet ja tas atkārtojas – tad jāvērtē kā nevērība un necieņas izpausme."

Cilvēkiem ar ierobežotām kustības spējām ir grūtības iekļūt sabiedriskajā transportā, jo daudzi transportlīdzekļi vai nu nav piemēroti aprīkoti, vai šoferi cilvēkam ratiņkrēslā vienkārši nepievērš uzmanību, atstājot viņu pieturvietā, stāstīja A.Apinis. Invalīdiem bieži vien nav iespējams iekļūt sabiedriskajās un pat veselības aprūpes iestādēs. Arī darba tirgū vajadzētu būt vienlīdzībai, neraugoties uz to, vai pretendents ir vīrietis vai sieviete, vai arī invalīds. "Pa tālruni ar darba devēju tiek panākta vienošanās par iespējamo darbu, jo patiešām ir saskaņa visās prasībās, bet, tiklīdz nākamajā darbavietā ierauga, ka cilvēks ieradies ratiņkrēslā, viņam atsaka, tiesa gan - atrodot visādus citus aizbildinājumus. Bet pieredze krājas, gan būvniecībā, gan arī citās jomās situācija pamazām uzlabojas, un, ja mana klātbūtne palīdzēs novērst kaut vienu diskriminācijas gadījumu, arī tad būšu ļoti gandarīts," uzsvēra Latvijā pazīstamais un ļoti cienītais sportists un noslēgumā citēja daudznozīmīgu parunu: "Ja tu ej augšup pa kāpnēm, pasveicini to, kurš kāpj lejā, jo, iespējams, kādreiz pats arī nāksi lejā."

Rakstniece un tulkotāja Ilze Jansone, pārstāvot geju, lesbiešu un transseksuāļu kopienu, uzsvēra, ka jebkura veida diskriminācija nav cilvēka cienīga rīcība, un izteica cerību, ka šī kampaņa padarīs viņas pārstāvētās cilvēku grupas situāciju mūsu valstī labvēlīgāku. "Pēdējos desmit gados attieksmes uzlabošanās ir vērojama, bet diemžēl pagaidām tikai galvaspilsētā."

Uz gleznas savu parakstu atstāja arī jauniešu tiesību aktīvists Matijs Babris, kas uzsvēra: kaut arī šķiet, ka jauniešiem mūsdienās ir ļoti daudz iespēju un viņi nekādi nevar būt diskriminēti, tomēr gados jauni cilvēki ar to saskaras diezgan bieži. "Tas notiek tad, kad viņi iziet no savas komforta zonas – pabeidz izglītošanos un meklē darbu. Ja ir seši septiņi kandidāti uz vienu vietu, darba devējs galvenokārt vērtē vienu kritēriju – cik liela pieredze ir šim cilvēkam. Tā kā jauniešiem praktiskās darba pieredzes lielākoties nav, tad priekšroka tiek citiem. Bet jaunajiem cilvēkiem ir uzreiz jāpierod pie darba, aktīvi jāveido karjera un jāuzņemas atbildība, jo tieši viņi veidos mūsu valsts nākotni."

Diskriminācijas pierastās izpausmes

Kultūras ministrijas, kuras kompetencē ir integrācijas politikas veidošana mūsu valstī, parlamentārais sekretārs Rihards Kols sacīja: "Lai arī diskriminācija tās primitīvajās izpausmēs šobrīd mūsu valstī šķiet izskausta, īstenībā tas tā nav. Diskriminācijas izpausmes kļuvušas diskrētākas un grūtāk identificējamas. Protams, pastāv vairāki starptautiski tiesību akti, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu jebkādos tās izpausmes veidos, tomēr bez intensīvas sabiedrības informēšanas un izglītošanas ar likuma burtu vien nelīdzēs. Piemēram, Latvijā joprojām sastopami diskriminējoši nosacījumi darba sludinājumos, visbiežāk – attiecībā uz dzimumu un vecumu."

"SIF programmas un darbība jau sākotnēji ir saistīta ar diskriminācijas novēršanu, jo nav iespējama integrācija, ja sabiedrībā pastāv diskriminācija. Ja kāds nav pietiekami novērtēts, ja viņam nav dotas vienlīdzīgas iespējas kā visiem pārējiem," atgādināja Aija Bauere, SIF sekretariāta direktore. "SIF šajā procesā var piedalīties trijos veidos: pirmkārt, atbalstot projektus, kurus īsteno nevalstiskais sektors un kuri vērsti pret diskrimināciju sabiedrībā, otrkārt, realizējot lielākus projektus, kā, piemēram, šis – Eiropas Komisijas finansētais, kura nolūks ir novērst diskrimināciju ES valstīs.

Treškārt, vislabākais, ko varētu izdarīt, – mēs katrs sabiedrībai varētu likt aizdomāties par to, kas ir diskriminācija un kā to novērst - gan savā darbavietā, gan saskarē ar draugiem, paziņām, radiem. Likumdošanā mūsu valstī viss it kā ir kārtībā, neviens normatīvais akts nepieļauj diskrimināciju, bet realitātē situācija bieži vien izrādās gluži citādāka."

SIF vadītāja arī informēja, ka fonds sekos līdzi, lai projekts nebeidzas ar tā pabeigšanas dienu. "Sistēma, ko izveidosim, noteikti ir jānodod valdībai, lai tā tiktu ieviesta dzīvē un patiešām norisinātos reāls darbs, lai diskriminācijas izpausmes izskaustu nākotnē."

Komunikāciju konsultante Krista Vāvere šo domu papildināja: "Diskriminācijas izpausmes kļuvušas tik pierastas, ka ikdienā tās pārstājam pamanīt. Nemanām, ka paši esam kļuvuši par diskriminācijas upuriem, kā arī bieži vien šķērsojam to robežu, kad diskriminējam citus cilvēkus."