SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
14. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
7
7

Darba intervija – nozīmīgs solis ceļā uz jaunu amatu

Darba intervijā nevar uzdot jautājumus, kas nav saistīti ar pretendenta kvalifikāciju, prasmēm un darba pieredzi un ir pretendentu tieši vai netieši diskriminējoši.

LV portāla infografika

Pirmais solis jauna darba atrašanā ir darba sludinājumu caurskatīšana un pieteikuma nosūtīšana uz atbilstošajām vakancēm. Ja darba devējam pretendents šķiet piemērots, viņš tiek aicināts uz pārrunām. LV portāla skaidrojumā lasiet par darba interviju veidiem, ko drīkst un nedrīkst darba devējs jautāt to laikā un ko der zināt, dodoties uz pārrunām.
īsumā
  • Darba intervija var būt mutiska vai rakstiska.
  • Darba intervija var notikt klātienē un neklātienē.
  • Pārrunās nedrīkst uzdot jautājumus par tēmām, kas uzskaitītas Darba likuma 33.pantā.
  • Par neatļautu jautājumu uzdošanu var ziņot VDI.
  • Darba devējs var izvēlēties darba interviju fiksēt.

Intervijas veidu izvēlas darba devējs

Darba likumā darba intervija definēta kā darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai. Darba devējam nav pienākuma obligāti organizēt darba interviju, lēmumu par pretendenta atbilstību amatam var pieņemt arī, balstoties tikai uz iesniegtajiem dokumentiem. Turklāt no brīža, kamēr pretendents iesniedz pieteikumu, līdz uzaicinājumam tikties klātienē ar darba devēju var paiet vairākas nedēļas. Tas atkarīgs no tā, cik steidzami nepieciešams atrast jaunu darbinieku.

Tiesību aktos nav noteikts regulējums darba intervijas veikšanas procedūrai, tāpēc darba devējam ir tiesības pašam noteikt intervijas veikšanas kārtību, ievērojot Darba likuma prasības intervijas norisei. Līdz ar to tā var būt gan individuāla saruna, gan arī grupas intervija, kurās piedalās vairāki amata pretendenti. Tā var notikt mutiski vai rakstiski. Intervija var norisināties arī neklātienē, piemēram, pretendentu var izjautāt telefonsarunā vai arī izmantojot Skype piedāvātās iespējas. Šāds risinājums ir labs situācijās, kad amata pretendents neatrodas tajā pašā pilsētā vai valstī, kur darba devējs. Neatkarīgi no intervijas veida darba devējam attiecībā pret visiem pretendentiem ir jāievēro vienlīdzīga attieksme.

Darba devējam nav pienākuma uz interviju aicināt visus pieteikumus iesniegušos pretendentus, jo nereti uz brīvo vakanci piesakās cilvēki, kas neatbilst darba sludinājumā izvirzītajām prasībām. Gadījumos, kad pretendents netiek uzaicināts uz darba interviju, viņam ir jāsaņem informācija par atteikumu, kura pamatojums nedrīkst saturēt pretendentu diskriminējošu informāciju.

Valdības izstrādātajā Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā 2013.-2016.gadam vienā no rīcības virzieniem atzīmēts, ka jānodrošina, lai personāla atlases speciālistiem valsts pārvaldes institūcijās un Nodarbinātības valsts aģentūrā ir nodrošinātas web saziņas iespējas, piemēram, pieeja Skype, darbinieku atlases un darba interviju veikšanai. Šāds risinājums ļaus ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem piedalīties darba intervijās un kandidēt uz amatu valsts pārvaldē. (Atgādinām, ka šobrīd vakances valsts pārvaldē vienkopus var apskatīt LV portāla sadaļā Amatu konkursi).

Pārrunas ar amata pretendentu var organizēt darba devējs, nākamie kolēģi un arī profesionāli personāla atlases speciālisti.

Darba intervijas fiksēšana

Darba interviju var arī fiksēt. Likumā gan nav noteikts konkrēts intervijas fiksēšanas veids, tā izvēle ir darba devēja ziņā. Intervijas fiksēšana darba devējam var būt noderīga un kalpot kā pierādījums strīdus gadījumā ar amata pretendentu.

Ierasti tiek izmantoti divi darba interviju fiksēšanas veidi – darba intervijas protokolēšana un pretendenta apliecinājums par intervijas atbilstību normatīvajiem aktiem.

"Darba devējam nav pienākums uz interviju aicināt visus pieteikumus iesniegušos pretendentus. Darba pārrunas var notikt arī Skype."

Darba intervijas protokolā tiek atspoguļoti visi pretendentam uzdotie jautājumi un sniegtās atbildes. Šis protokols jāparaksta gan intervētājam, gan intervējamajam. Pretendents var arī neparakstīt protokolu un izdarīt tajā savas piezīmes, ja protokols neatbilst faktiskajam intervijas saturam. Savukārt otrajā gadījumā pretendents paraksta apliecinājumu par intervijas atbilstību normatīvajiem aktiem, apliecinot, ka sarunas laikā nav uzdoti viņu diskriminējoši jautājumi.

Valsts darba inspekcijā (VDI) norāda, ka šogad no iedzīvotājiem nav saņemti iesniegumi, kuros būtu ietverta sūdzība par to, ka darba intervijās uzdoti jautājumi, kuru aizliegums noteikts likumā. VDI Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode norāda: "Darba likums nenosaka īpašus pierādījumu veidus fakta konstatācijai par pārkāpumu fiksēšanu darba intervijas procesā, tādējādi minēto faktu var konstatēt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Pārkāpumu konstatācija intervijas procesā nedod tiesības pretendentam prasīt darba tiesisko attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā."

Darba devēju var administratīvi sodīt par jautājumu uzdošanu, uz kuriem likums aizliedz prasīt atbildes.

Ko nedrīkst jautāt pārrunās

Darba intervijā nevar uzdot jautājumus, kas nav saistīti ar pretendenta kvalifikāciju, prasmēm un darba pieredzi un ir pretendentu tieši vai netieši diskriminējoši. Darba likuma 33.panta otrajā daļā uzskaitīts, par ko jautājumus uzdot nedrīkst nedz rakstiskās, nedz mutiskās intervijās. Tie ir jautājumi par

  • grūtniecību;
  • ģimenes vai laulības stāvokli;
  • iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumu, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme;
  • reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas;
  • piederību pie kādas politiskās partijas, darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedriskās organizācijas;
  • nacionālo vai etnisko izcelsmi.

Atsevišķos gadījumos iepriekšminētos jautājumus drīkst uzdot. Piemēram, pretendentei var uzdot jautājumu par grūtniecību, ja darba līgumu paredzēts slēgt uz noteiktu laiku un paredzētos darbus nevar veikt grūtniecības laikā.

Ja nu tomēr pārrunu laikā izskanējis jautājums, kuru uzdot nedrīkst, pretendentam pašam jāizvērtē, kā rīkoties. Var piecelties uz pamest sarunas telpu, kas visdrīzāk nozīmē – amats ies secen. Savukārt, ja amats šķiet vilinošs, var pajautāt, kāpēc šāds jautājums tiek uzdots, izlikties to nesaprotam vai atbildēt vispārēji.

Saskaņā ar likumu darba devējam ir pienākums pretendentu intervijas laikā iepazīstināt ar uzņēmumā spēkā esošo darba koplīgumu un darba kārtības noteikumiem, ciktāl tas attiecas uz paredzētā darba veikšanu, kā arī sniegt citu informāciju, kam ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā. Savukārt pretendentam ir pienākums sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, ciktāl tai ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā un paredzētā darba veikšanā.

Ko nedrīkst jautāt, var uzzināt internetā

Diezgan daudz informācijas par mums svešinieki var uzzināt, ierakstot mūsu vārdu un uzvārdu kādā no interneta meklēšanas rīkiem. Tiks uzrādīti gan profili sociālajos tīklos, piemēram, draugiem.lv un facebook.com, Google plus profils, gan citas lapas, kurās pieminēts konkrētais vārds un uzvārds. Arī darba devēji mēdz izmantot šo iespēju un ievākt internetā pieejamās ziņas par potenciālo darbinieku, jo šāda rīcība nav aizliegta un nav pretlikumīga. Piemēram, darba intervijā nedrīkst jautāt pretendentam, vai viņš ir precējies, savukārt aplūkojot pretendenta profilu, piemēram, facebook.com, var iegūt atbildi uz šo jautājumu, jo nereti cilvēki mēdz norādīt savu attiecību statusu. Kā arī šādā veidā var iegūt daudz citas informācijas, kas atsevišķos gadījumos var izrādīties pretendentam nelabvēlīga.

Latvijas Biznesa koledžas pasniedzēja Ināra Parādniece, kura sagatavo nākamos personāla speciālistus, neatbalsta informācijas ievākšanu par pretendentu sociālajos tīklos, jo tā var izrādīties arī maldīga. Pasniedzēja atzīmē, ka darba devējam arī uzmanīgi jāvērtē atsauksmes no pretendenta iepriekšējiem darba devējiem un kolēģiem. Var gadīties, ka iepriekšējam priekšniekam ir nepatika pret bijušo darbinieku, jo tas pārtraucis darba attiecības, un apzināti tiek sniegta negatīva atsauksme, lai ieriebtu.

Speciālo zināšanu pārbaude

Darba devējs amata pretendentam var prasīt veikt uzdevumu, apliecinot speciālās zināšanas un prasmes darbavietā. Tādā veidā darba devējs var pārliecināties par nākamā darbinieka prasmēm praksē un izvēlēties atbilstošāko kolēģi. Parasti labākajiem pretendentiem uz amatu tiek lūgts izpildīt kādu uzdevumu. Tas var būt, piemēram,  apkalpot kādu klientu vai izstrādāt projekta stratēģiju, uzrakstīt atbildes vēstuli utt.

Dodoties uz darba interviju, pretendentam jāapzinās, ka vērā tiek ņemta ne tikai profesionālā pieredze un atbilžu saturs sarunas laikā, bet arī to pasniegšanas veids un komunikācija. Profesionāli personāla atlases speciālisti analizē pretendenta izturēšanos un piedāvātos risinājumus problēmsituācijas, tādējādi daudz ko uzzinot par pretendenta personību. Būtiski ir pievērst uzmanību arī savam ārējam izskatam – ievērot lietišķo stilu.

"Pārkāpums intervijas procesā nedod tiesības pretendentam prasīt darba tiesisko attiecību nodibināšanu piespiedu kārtā."

Darba intervijai būtu jānotiek latviešu valodā, bet atsevišķās situācijās tā var notikt arī svešvalodā. VDI Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode komentē: "Mūsu ieskatā intervija svešvalodā varētu notikt, piemēram, gadījumā, ja konkrētā svešvalodas prasme tikusi norādīta darba sludinājumā un tā ir pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai." Pasniedzēja I.Parādniece ir pret intervijām svešvalodās, jo cilvēks jau tā ir satraucies un atrodas stresa situācijā. Lai pārliecinātos par svešvalodu zināšanām, pasniedzēja iesaka uzdot pretendentam veikt kādu uzdevumu, kurā jāpielieto svešvalodu prasmes.

Darba meklētājiem noderīga būs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sagatavotā rokasgrāmata – ceļvedis ceļā uz jaunu darbu. Ikvienam darba meklētājam, arī tādam, kurš šobrīd ir darba attiecībās vai nav reģistrējies kā bezdarbnieks NVA, bezmaksas ir pieejami NVA Karjeras pakalpojumi.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU