Tiesības brīvi pārvietoties
Līguma par Eiropas Savienības darbību 21.pantā ir noteikts, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties. Taču ir jāņem vērā tas, ka brīvu pārvietošanos ES nodrošina valstu izveidotā Šengenas zona un visas ES dalībvalstis nav pievienojušās Šengenas zonai, kā Lielbritānija, Īrija, Rumānija, Bulgārija un Kipra.
Šengenas zonā šobrīd ietilpst 26 valstis, no kurām 22 ir ES dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Somija, Francija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Latvija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Zviedrija, Slovēnija, Slovākija), kā arī valstis, kuras nav Eiropas Savienībā, - Šveice, Lihtenšteina, Norvēģija, Islande.
"Izbraucot no valsts, jāņem līdzi personas apliecība vai pase, lai nepieciešamības gadījumā apliecinātu savu identitāti."
To ir būtiski atcerēties, jo ES pilsoņiem nav jāuzrāda personas apliecība vai pase, iebraucot no vienas Šengenas zonas valsts citā. Bet personas apliecība vai pase ir jāuzrāda, iebraucot ES dalībvalstī, kas neietilpst Šengenas zonā.
Tiesības brīvi pārvietoties bez robežkontroles nenozīmē, ka, ceļojot vai šķērsojot valsts robežu, līdzi nav jāņem personas apliecība vai pase. Izbraucot no valsts, personas apliecība vai pase vienmēr ir jāņem līdzi, lai nepieciešamības gadījumā apliecinātu savu identitāti.
Tiesības uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību
Līguma par Eiropas Savienības darbību 20.pantā un 23.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 46.pantā noteikts, ka ikvienam ES pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem.
Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji, saskaroties ar problēmām valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, pēc palīdzības var vērsties citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās. Tā organizēs palīdzību un sazināsies ar piederīgajiem Latvijā, izmantojot Latvijas Ārlietu ministrijas starpniecību. Konsulāro aizsardzību citas ES dalībvalsts pārstāvniecībā ir iespējams saņemt gadījumos, ja:
- ir nozagta vai nozaudēta pase;
- noticis smags nelaimes gadījums vai slimība;
- vardarbīgs noziegums;
- persona ir apcietināta vai aizturēta;
- nepieciešama repatriācija (dabas katastrofu, nemieru u.c. ārkārtas gadījumos);
- ārzemēs ir iestājusies personas nāve.
Ārkārtas situācijās, kādas ir bijušas, piemēram, Japānā vai Ēģiptē, lūdzot palīdzību citas ES dalībvalsts pārstāvniecībā, ja Latvijai valstī nav pārstāvniecības, citas valsts pārstāvniecība nodrošinās aizsardzību un arī evakuēšanos no attiecīgās valsts.
Visām 27 ES dalībvalstīm diplomātiskā pārstāvniecība ir tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un Krievijā. Pēc Ārlietu ministrijas mājaslapā pieejamās informācijas, Latvijai ir 44 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības: 35 vēstniecības, 6 pastāvīgās pārstāvniecības, 1 ģenerālkonsulāts un 2 konsulāti, kā arī 140 goda konsuli un 13 goda ģenerālkonsuli.
Latvijas iedzīvotājiem noskaidrot, kurās valstīs ir Latvijas pārstāvniecības ārzemēs, iespējams Ārlietu ministrijas mājaslapā, taču, lai noskaidrotu, kādas ES dalībvalstu pārstāvniecības ir izvēlētajā ceļojuma gala mērķa valstī, jāapmeklē Eiropas Komisijas izveidotā mājaslapa, kas veltīta ES pilsoņu konsulārajai aizsardzībai. Tajā pieejama arī interaktīva karte ar ES dalībvalstu pārstāvniecību apkopojumu.
"Ja Latvijai kādā valstī nav pārstāvniecības, citas valsts pārstāvniecība nodrošinās aizsardzību un evakuēšanos."
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Sandra Salmiņa-Šuke informē: 2012.gadā Latvijas valstspiederīgie citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās ir lūguši konsulāro palīdzību galvenokārt nozaudētu vai nozagtu ceļošanas dokumentu gadījumā. Viņa norāda, ka Latvijas valstspiederīgajiem tika izsniegti 32 pagaidu ceļošanas dokumenti (Emergency Travel Document) tādās valstīs kā Filipīnas, Bolīvija, Jordānija, Čīle, Indija, Maurīcijas, Vjetnama, Moldova, Kolumbija, Gvatemala, Maroka, Argentīna, Pakistāna, Armēnija, Tadžikistāna, Ķīna (Honkonga), Kipra, Horvātija, Saūda Arābija.
Taču S.Salmiņa-Šuke uzsver: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija aicina ikvienu Latvijas valstspiederīgo, kurš ārvalstī nonācis ārkārtas situācijā un kuram nepieciešama konsulārā palīdzība, nekavējoties sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni +371 26 33 77 11 vai e-pastu: konsulara.palidziba@mfa.gov.lv. Konsulārais dežurants atkarībā no nepieciešamās palīdzības sniegs informāciju, kā rīkoties. Ja būs nepieciešams noformēt pagaidu ceļošanas dokumentu, ieteiks, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī vērsties, minēs nepieciešamos dokumentus, kā arī paredzamās dokumenta izmaksas.
Aviopasažieru tiesības
Ceļošanai iedzīvotāji bieži izvēlas izmantot lidsabiedrību pakalpojumus. ES nodrošina ES pilsoņiem tiesības, ja radušās problēmas ar avioreisu.
ES aviopasažiera tiesības var izmantot, pirmkārt, ja cilvēks dodas ārpus ES, izmantojot jebkuras lidsabiedrības pakalpojumus; otrkārt, ja ierodas ES, izmantojot aviopakalpojumus, ko sniedz lidsabiedrība, kura reģistrēta ES vai Islandē, Norvēģijā, Šveicē.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde skaidro: pasažieru tiesību minimumu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Regula Nr.261/2004. Šīs aviopasažieru tiesības attiecas uz iekāpšanas atteikumu, reisa kavēšanos un reisa atcelšanu.
PTAC speciāliste norāda: iekāpšanas atteikums ir atteikums uzņemt pasažierus reisā, lai gan viņiem ir apstiprināta rezervācija uz konkrēto lidojumu un viņi ir savlaicīgi ieradušies uz iekāpšanu. Saskaņā ar regulu, ja uz reisu ir pārdots lielāks biļešu skaits par vietu skaitu lidmašīnā, apkalpojošais gaisa pārvadātājs var lūgt atsaukties brīvprātīgos, kuri var nelidot ar konkrēto reisu. Ja šādi brīvprātīgie atsaucas, viņiem ir tiesības saņemt biļetes atlīdzinājumu vai maršruta maiņu. Ja nepiesakās pietiekams brīvprātīgo skaits, aviosabiedrība atsaka iekāpšanu pret pasažiera gribu. Tādā gadījumā pasažieriem ir tiesības saņemt biļetes atlīdzinājumu vai maršruta maiņu, kā arī naudas kompensāciju.
"Kompensācijas apmērus nosaka atkarībā no lidojuma galamērķa attāluma."
I.Žunde uzsver: ja pasažieriem tiek piedāvāts mainīt maršrutu līdz tā galamērķim, izmantojot citu lidojumu, kura ielidošanas laiks nepārsniedz sākotnēji rezervētā lidojuma paredzēto ielidošanas laiku par 2, 3 vai 4 stundām, tad apkalpojošais gaisa pārvadātājs var paredzēto kompensāciju samazināt par 50%.
Ja reiss kavējas, apkalpojošam gaisa pārvadātājam pasažieri ir jānodrošina ar vairākām kompensācijām, norāda I.Žunde. Attiecīgo tiesību piemērojums atkarīgs no lidojuma kavēšanās ilguma un attāluma. Tie ir:
- bezmaksas ēdināšana un atspirdzinājumi;
- iespēja bez maksas veikt divus telefona zvanus, nosūtīt divas faksa ziņas vai elektroniskās vēstules;
- ja izlidošanas laiks ir nākamajā dienā pēc iepriekš paredzētā izlidošanas laika - izmitināšana viesnīcā un transports līdz viesnīcai;
- ja lidojums kavējas ilgāk par 5 stundām un lidojumam zudusi jēga - biļetes atlīdzinājums.
Tāpat viņa skaidro, ka kavēto lidojumu pasažieri var tikt pielīdzināti atcelto lidojumu pasažieriem, piemērojot tiesības uz kompensāciju, ja tie sasniedz galamērķi trīs vai vairāk stundas vēlāk pēc gaisa pārvadātāja sākotnēji paredzētā laika.
Ja reiss tiek atcelts pilnībā, apkalpojošam gaisa pārvadātājam jāpiedāvā:
- biļetes atlīdzinājums vai maršruta maiņa;
- papildus - bezmaksas ēdināšana un atspirdzinājumi, iespēja komunicēt; ja jaunā reisa izlidošana ir vismaz dienu pēc atceltā reisa - izmitināšana viesnīcā un transports līdz viesnīcai;
- naudas kompensācija.
Kompensācija nav paredzēta pasažieriem reisa atcelšanas gadījumos, ja ir nestabila politiskā situācija, slikti laika apstākļi, drošības risks, neparedzams lidojuma risks vai streiks. Kompensācijas apmērus visos iepriekš minētajos gadījumos nosaka atkarībā no lidojuma galamērķa attāluma. Tie ir:
- 250 eiro, ja lidojuma attālums ir 1500 km vai mazāk;
- 400 eiro, ja lidojuma attālums ir 1500 līdz 3500 km;
- 600 eiro, ja lidojuma attālums pārsniedz 3500 km.
Ja patērētājam ir radušās sūdzības, ar tām var vērsties pie aviosabiedrības. I.Žunde skaidro, ka sūdzība nosūtāma brīvā stāstījuma formā vai arī aizpildot sūdzības veidlapu, kas pieejama Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā. Ja pēc sūdzības nosūtīšanas aviosabiedrība nesniedz atbildi vai arī noraida izvirzītā prasījuma izpildi, jāvēršas pēc palīdzības tās dalībvalsts uzraudzības iestādē, kurā noticis starpgadījums. Latvijā šī atbildīgā institūcija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
