Mana dzīvesvietas deklarācija tika anulēta. Tā kā man LR jurisdikcijas teritorijā nepieder nekustamais īpašums un neviens dzīvojamās telpas izīrētājs nepiekrīt, ka es tur deklarēšos, tad esmu bez faktiskās un deklarētās dzīvesvietas Latvijā. Pamatā es uzturos ārpus LR jurisdikcijas teritorijas, pelnot līdzekļus izdzīvošanai. Latvijā ierodos regulāri uz divām trim dienām vismaz divas trīs reizes mēnesī, lai veiktu savus ar civillikumu uzliktos pienākumus atbilstoši manam pilnvarojumam. Dzīvesvietas deklarēšanās likuma 2.pants nosaka, ka likums attiecas uz tām personām, kuru dzīvesvieta ir LR, bet es te nedzīvoju, un neuzturos ārvalstīs nepārtraukti ilgāk kā 10-15 dienas. Neraugoties uz to, pašvaldības policija man regulāri un sistemātiski laikā, kad atrodos LR jurisdikcijas teritorijā, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas, man atrodoties sabiedriskās vai publiskās vietās. Viņi atsaucas uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.pantu, bet pilnīgi ignorē šī paša likuma 2.pantu. Es netaisos dzīvot Latvijas Republikā, bet tajās ES valstīs, kurās es uzturos, nepastāv juridiski tāda dzimtbūšanas jēdziena kā dzīvesvietas deklarēšana. Uzskatu, ka tiek pārkāptas manas cilvēktiesības brīvi pārvietoties pa ES. Kā lai es rīkojos šādā situācijā?
Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu tā mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Savukārt minētā likuma 2.panta pirmā daļa noteic personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē (likuma 4.panta pirmā daļa). Faktiski šī norma pieļauj iespēju personai deklarēt jauno dzīvesvietu jau nākamajā dienā pēc dzīvesvietas maiņas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā.
Savukārt, ja personas dzīvesvieta ir Latvijā, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja persona ir iesniegusi dzīvesvietas deklarēšanas iestādei aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu. Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā (likuma 6.panta ceturtā un piektā daļa).
Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otrajā daļā noteikts: ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Minētā norma neliedz personai paziņot par tās adresi ārvalstī arī nākamajā dienā pēc tam, kad persona tajā apmetusies.
Ņemot vērā minēto, attiecīgo likumu normas nepieļauj situāciju, ka personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā vai reģistrētās dzīvesvietas ārvalstī.
Tā kā persona nav izpildījusi likumā noteikto dzīvesvietas deklarēšanas pienākumu, tad atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.pantam tā ir administratīvi sodāma. Ņemot vērā minēto, persona līdz brīdim, kad tā deklarēs dzīvesvietu Latvijas Republikā vai reģistrēs dzīvesvietu ārvalstī, var tikt sodīta par minēto administratīvo pārkāpumu.
Personai ir tiesības deklarēt dzīvesvietu Latvijas Republikā vai reģistrēt ārvalstu adresi katru reizi pēc tās maiņas. Tādējādi, ja persona īslaicīgi uzturas kādā nekustamajā īpašumā un tai ir tiesisks pamats tajā dzīvot, tai ir tiesības to deklarēt vai reģistrēt. Tiklīdz kā persona maina dzīvesvietu, tai ir tiesības tajā pašā dienā to deklarēt, tādējādi izpildot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!