1. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un tā apmēru noteic likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.  

 Galvenie priekšnoteikumi, lai  Jūs varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir šādi: 

• ir piešķirts bezdarbnieka statuss;
• kopējais apdrošināšanas jeb darba stāžs ir ne mazāks par vienu gadu;
• ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba algas ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

 Reģistrēties un iegūt bezdarbnieka statusu var jebkurā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē. Ērtības labad gan iepriekš ieteicams pieteikt savu vizīti, zvanot uz bezmaksas tālruni 80200206, kur arī paskaidros, kādi dokumenti nepieciešami iesniegšanai. Vairāk informācijas meklējiet NVA mājaslapā šeit. 

Vairāk informācijas par bezdarbnieku pabalsta aprēķināšanas, saņemšanas un apturēšanas kārtību varat iegūt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapas sadaļā Pabalsti -- > Bezdarbnieka pabalsts. 

2. Jebkurā gadījumā Jums ir jādeklarē dzīvesvieta, kurā mitināties. Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic, ka ikvienai personai jābūt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Dzīvesvietas maiņas gadījumā personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, to deklarēt.  

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridisko un Eiropas lietu nodaļas jurists Mārcis Kolbergs norāda, ka  personai nav obligāti jādeklarē dzīvesvieta, kurā tā uzturas ilgu laika posmu. Ja personai nav vienas pastāvīgas ilgstošas dzīvesvietas un tā bieži maina dzīvesvietas, persona jebkurā gadījumā ir tiesīga deklarēt arī dzīvesvietu, kurā tā uzturas īslaicīgi. Protams, jāņem vērā, ka personai, lai deklarētu attiecīgo dzīvesvietu, jābūt tiesiskam pamatam tajā dzīvot. Piemēram, ja persona mitinās pie draugiem, tā var deklarēt dzīvesvietu, kā tiesisko pamatu norādot mutisku vienošanos ar īpašnieku, savukārt, ja persona, piemēram, uz mēnesi īrē dzīvokli, attiecīgajā laikā posmā tai ir tiesības deklarēt dzīvesvietu, kā tiesisko pamatu norādot īres līgumu un tamlīdzīgi.

Tātad nav svarīgi, vai persona attiecīgajā dzīvesvietā dzīvo vienu dienu, mēnesi vai gadu, jo Dzīvesvietas deklarēšanas likums neliedz personai deklarēt dzīvesvietu katru dienu citur, ja persona, piemēram, katru dienu maina savu dzīvesvietu.

Dzīvesvietu var deklarēt tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas dzīvesvieta, vai bez maksas to iespējams izdarīt elektroniski portāla www.Latvija.lv  e-pakalpojumu sadaļā „Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana” ar Jūsu internetbankas palīdzību. 

Svarīgi atzīmēt, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.panta 2.daļā noteikto par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas Latvijas teritorijā personai var uzlikt naudas sodu līdz 250 Ls, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, deklarējot dzīvesvietu (190.10 pants), var uzlikt naudas sodu no 50 līdz 350 Ls.

3. Lai atbildētu uz jautājumu, vai Jums ir tiesības stāties dzīvokļu rindā, ir jāzina, kurā pašvaldībā ir deklarēta Jūsu pašreizējā dzīvesvieta, tāpat izšķirošs var būt apstāklis, vai Jums ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

Likuma  „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.pants paredz, ka personām, kuras pirmām kārtām ir nodrošināmas ar dzīvojamo telpu, ir jāatbilst virknei kritēriju. Piemēram, tā ir trūcīga vai maznodrošināta persona pensijas vecumā vai invalīds, vai maznodrošināta persona, kuras apgādībā ir nepilngadīgs bērns.

Likuma 14.panta 2.punkts paredz, ka tās var būt arī personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja tās  ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;
b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;
c) politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas. 

Pašvaldības dome ir tiesīga noteikt savos saistošajos noteikumos arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu. 

Tāpēc aicinām Jūs vērsties savā pašvaldībā, kurā ir deklarēta Jūsu dzīvesvieta, lai noskaidrotu, uz kādu sociālo palīdzību Jūs varat pretendēt un vai Jums ir tiesības stāties dzīvokļu rindā.