Ja Jums pašai vai bērnu tēvam Latvijā ir deklarēta dzīvesvieta, tad tajā varat deklarēt arī savus bērnus, kā to paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.pants – nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

Iedzīvotāju reģistra likums paredz: ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Ja esat to izdarījuši, tad, atgriežoties uz patstāvīgu dzīvi Latvijā, arī Jums un Jūsu dzīvesbiedram būs jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijā.

Saskaņā ar likumu personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Ja Jūsu situācijai neatbilst neviens no iepriekšminētajiem kritērijiem, tad jāmēģina vienoties ar paziņām vai radiem par iespēju deklarēties viņu nekustamajā īpašumā. Tādā gadījumā kā tiesisko pamatu, deklarējot dzīvesvietu, varēs norādīt mutisku vienošanos ar īpašnieku. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks uzzina, ka viņa īpašumā savu dzīvesvietu ir deklarējušas svešas personas, viņš ir tiesīgs tās izdeklarēt.

Dzīvesvietu var deklarēt tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas dzīvesvieta, plašāka informācija PMLP mājaslapā, vai arī bez maksas e-pakalpojumā latvija.lv.