Ja dzīvoklī deklarētas personas, kam tam nav tiesiska pamata tajā dzīvot, mājokļa īpašniekam ir tiesības lūgt anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu. Jāraksta iesniegums pašvaldībai.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.pants paredz, ka ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu tiek anulētas, ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas vai ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam, ir, ja:

• personai pieder šis nekustamais īpašums,
• attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums,
• šā īpašuma lietošanas tiesības persona ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Ja dzīvojat Rīgā, varat griezties Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijā.

Kā redzat, arī deklarēšanas anulēšanai ir jābūt pamatam. Jūs neko nerakstāt par dzīvokļa īres līgumu, kam jābūt noslēgtam.

Īres attiecības regulē likums "Par dzīvojamo telpu īri", kurš kā vienīgo tiesisko pamatu īrniekam aizņemt konkrētās telpas paredz rakstveida līgumu.

Likuma 6.pants (Dzīvojamās telpas īres līguma termiņi) nosaka: Dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā; dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai.

Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.² pantā teikts: "Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1. ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
2. ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. 

Ja īrnieks ir brīdināts par īres līguma pārtraukšanu parādu dēļ un ja mēneša laikā parāds nav samaksāts, izīrētājs var iesniegt prasības pieteikumu tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamo telpu ierādīšanas.

Kad tiesas spriedums stājas spēkā un tas netiek labprātīgi pildīts, lietu var nodot tiesu izpildītājam piespiedu izpildei. Pēc īres līguma laušanas varēsiet griezties pašvaldībā ar lūgumu anulēt ziņas par viņu deklarēto dzīvesvietu Jūsu mājoklī.

Ja saskatāt, ka saviem spēkiem likumīgi nespēsiet atrisināt radušos situāciju, iespējams, nāksies griezties pēc palīdzības pie juristiem.