Dzīvesvieta ir jādeklarē personai, kura maina dzīvesvietu vai kura līdz šim nav deklarējusi dzīvesvietu. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem, dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Likuma mērķis ir panākt, lai persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ja vēlaties saņemt sociālo palīdzību, Jūsu dzīvesvietai jābūt deklarētai attiecīgajā pašvaldībā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs norāda, ka tiesību aktos, kas reglamentē dzīvesvietas paziņošanu, nav terminu mutiski norādītā vai mutiski deklarētā dzīvesvieta.

Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumi Nr.225 „Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību” nosaka, ka:
12. Aizpildot veidlapas 2.sadaļas rindu “Adreses veids”, ievēro šādus nosacījumus:
12.1. deklarētās dzīvesvietas adresi atzīmē, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Latvijā;
12.2. norādītās dzīvesvietas adresi atzīmē, ja persona nav deklarējusi dzīvesvietu Latvijā vai dzīvo ārvalstī.

Praksē ar norādīto adresi visbiežāk saskaras mazu bērnu vecāki, kas pēc bērniņa piedzimšanas Dzimtsarakstu nodaļā noformē visus dokumentus, saņem dzimšanas apliecību, taču bērna īsto adresi vēl nedeklarē (jo tas ir jādara vai nu internetā, vai attiecīgajā pašvaldībā). Tad vecāki var vienkārši norādīt Iedzīvotāju reģistrā adresi (taču tā netiks uzskatīta par deklarētu!).

Otra biežākā kategorija ir ārzemnieki, kas ierodas Latvijā un saņem šeit uzturēšanās atļauju. Sākotnēji, kamēr norit visu dokumentu sakārtošanas process, ārzemnieks dzīvesvietu tikai norāda, bet deklarē to tikai pēc tam, kad jau ir saņēmis atļauju dzīvot pastāvīgi Latvijā.